Latvijā
Politika

Monika Zīle: Dzīve ar trauksmes zvanu0


Monika Zīle
Monika Zīle
Foto: Timurs Subhankulovs

“Mēs ievērojam cilvēkos daudz nepilnību, bet pamanām maz tikumu.” Luks de Klapjē Vovenargs

Valsts prezidents izsludinājis aizvadītā gada beigās Saeimā pieņemto Trauksmes celšanas likumu, kas paplašina cilvēku iespējas līdzdarboties dažādās dzīves jomās, norādot uz tur izskaužamajām negācijām.

Likumā garantētā trauksmes cēlēja un viņa ģimenes locekļu aizsardzība, cerams, palīdzēs iedarbīgāk cīnīties ar visiem korupcijas veidiem, aplokšņu algas ieskaitot, dažādu iemeslu pēc līdz šīm noklusētiem drošības apdraudējumiem, cilvēktiesību pārkāpumiem un negodīgām amatpersonām.

Vēlamies dzīvot sakārtotā valstī, drošā un tīrā vidē, un minētais likums ir kā šo mērķu sasniegšanas ceļaspieķis un ierocis.

Tiesa, daži sociālo tīklu aktīvisti likumā jau saskatījuši iedrošinājumu “stučīt” un bažījas, ka tagad sabiedrībā uzblīdīs savstarpējas neuzticības un aizdomu gaisotne un esam ceļā uz “jaunu kartotēku”.

Gribētos mierināt, ka uztraukums ir pārspīlēts un bez pamata. Likumā skaidri pateikts, ka personisku antipātiju iespaidā un ar valsts interesēm nesaistītu lietu kārtošanas vārdā tapušie ziņojumi netiks uzlūkoti kā pamats trauksmes celšanai jeb iemesls padziļinātām pārbaudēm, turklāt šis tiesību akts nosaka gan ziņotāju, gan viņu iesniegumos pieminēto personas datu anonimizēšanu.

Sadzīviskā variantā kāds nosacīts savrupmājas īpašnieks tā arī neuzzinās, ka smaidīgais blakusnama kaimiņš ar kompetentu iestāžu starpniecību gribējis izskaust viņa dārzā audzētos baltos flokšus, ja vien pats “bungotājs” to neizpaudīs.

Jā, likuma autori parūpējušies, lai godīgiem cilvēkiem nebūtu iemesla uztraukties.
Saistītie raksti

Tomēr vienalga šis likums var izrādīties arī sabiedrības atbildības un morāles normu izpratnes indikators. Speciālajā trauksmes signāla veidlapā gan paredzēta vieta likuma zvana ieskandināšanai nepieciešamo faktu uzskaitei, bet sociālo tīklu komentatoru anonimitātes iedzīvinātais apsaukāšanās stils lielu daļu atradinājis no lietišķības un vajadzības pierādīt savus paudumus.

Nu, tā varbūt nav lielākā nelaime – trauksmes signālus vērtējot, iespējams atsijāt “vissirslikti” žanra sacerējumus. Bet labi zinām, cik ticamas pirmajā acu uzmetienā nereti mēdz izskatīties nelabvēļu un skauģu meistarīgi pasniegtas puspatiesības, kuru miglas izklīdināšana ārda likteņus un sagrauj personības.

LA.lv