Latvijā
Izglītība

Spoža karjera bez augstskolas diploma 16

Foto – Shutterstock

Teju katrs vidusskolas absolvents savā izlaiduma dienā dzirdējis baiso jautājumu: “Kur tad tālāk studēsi?” Daudziem tas ir brīdis, kad lūpu kaktiņi bēdīgi nošļūk un svētku diena pārvēršas par nākotnes šķetināšanu – ne jau visi vēlas mesties atpakaļ mācībās un ne visi zina, ko grib. Šoreiz sarunas ar apņēmīgiem cilvēkiem, kuri veiksmīgi iet uz savu mērķi arī bez maģiskā augstskolas diploma palīdzības – vai tas maz ir iespējams?

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2
Uzņēmējdarbībā augstākā izglītība nav obligāta

Lai kļūtu par labāko pārdošanas speciālistu vienā no lielākajiem uzņēmumiem Latvijā, nav gadiem ilgi jādeldē universitātes sols – par to ir pārliecināts Dāvids Zālītis (25), kurš šobrīd darbojas uzņēmumā “Lattelecom” kā tiešās pārdošanas klientu apkalpošanas speciālistu grupas vadītājs: “Strādāt “Lattelecom” sāku, kad man bija 21 gads – telefoniski un arī tieši pārdevu pakalpojumus un jau pēc pieciem mēnešiem tiku paaugstināts amatā. Mēneša laikā savai pārdošanas grupai piesaistīju jaunus cilvēkus, kuriem nebija iepriekšējas pieredzes pārdošanā. Jaunos pārdevējus apmācīju, un manā vadībā kopīgi sasniedzām rekordaugstus rezultātus. Bija noteikti mērķi, par kuriem izmaksāja prēmijas, un pirms manis neviens nebija sasniedzis tādus rezultātus. Kad tikko sāku strādāt, mani konkurenti ar pārdošanu jau bija nodarbojušies vismaz piecus gadus, taču es viņus apsteidzu. Kopā esmu apmācījis vismaz 100 darbiniekus.” Dāvidam šobrīd nav augstākās izglītības, un viņš uzskata, ka galvenais ir gribasspēks un mērķtiecība. Pēc uzņēmīgā jaunieša domām, augstākā izglītība nepieciešama, lai apgūtu teorētiskas zināšanas kādā noteiktā jomā, piemēram, lai kļūtu par juristu, ir jāzina teorija, kuru apgūst augstskolā, taču uzņēmējdarbībā tas neesot galvenais: “Daudzi pasniedzēji ir teorētiķi, kuri paši nav sasnieguši augstas virsotnes. Mana vienīgā barjera tālākai sadarbībai ar starptautiskiem uzņēmumiem ir bijušas nepilnīgās valodas prasmes. Noteikti vēlos paplašināt savu redzesloku, stiprināt zināšanas kādā noteiktā jomā, piemēram, ekonomikā, bet vismaz šobrīd nebaidos, ka diploma neesamība varētu mani kaut kā ierobežot – skaitļi runā paši par sevi.”

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Latvija nav bedre

Modes blogere Agnija Grigule (22) nenostājas pret augstākās izglītības nepieciešamību, taču vidusskolas gados viņa ne reizi neapsvēra domu stāties universitātē: “Vēl tagad mani bijušie klasesbiedri mēdz pasmieties, ka man nav augstākās izglītības… Es gribēju būt modele, bet mani nekur nepieņēma, man sākās depresija, nezināju, ko darīt ar savu dzīvi. Kopš 2015. gada visu savu laiku ziedoju “Instagram” platformai – veidoju vizuālo dienasgrāmatu, domāju par fotogrāfiju krāsām, izkārtojumu, cenšos saviem sekotājiem pasniegt ko vairāk par vienkārši skaistu fotogrāfiju. Daudzas blogeres fotografējas fotografēšanās pēc, bet es ļoti piedomāju. Lielās firmas parasti ir šokā, cik ļoti nopietni uztveru šo darbu.” Agnijai ir 65 tūkstoši sekotāju, viņu uzrunā pasaulē labi pazīstamas firmas, kuras sūta savu produkciju, kā arī maksā naudu, lai firma tiktu reklamēta. Viņas klienti ir, piemēram, apģērbu firma “River Island”, “Parfois” – Agnijai mēnesī tiek atsūtīti vismaz 150 dažādi apģērbu gabali. Viņa jau ir apmeklējusi vairākus pasaules mēroga modes notikumus, tik tikko kopā ar mākslas un kultūras portālu “Arterritory” viesojusies Venēcijā, un tomēr viņa atzīst, ka vēlētos studēt: “Es nenoliedzu iespēju, ka kādreiz iestāšos augstskolā. Es nenoraidu augstskolu, bet neuzskatu, ka tas ir primārais un ka augstākā izglītība atvērs visas durvis. Liels pluss studijām ir iegūtie kontakti, taču man tādi rodas, strādājot ar dažādiem māksliniekiem, par mani daudz vecākiem cilvēkiem, no kuriem varu mācīties. Augstskola būtu labs papildinājums manām zināšanām, kaut kas manas pasaules bagātināšanai, bet diploms kā fakts man nenozīmē neko.” Agnija vēlas sakārtot savu dzīvi tā, lai līdz 25 gadu vecumam varētu nonākt līdz slēdzienam – kur studēt, taču līdz šim neviens viņas sapnis nav izplēnējis tikai tādēļ, ka CV nav rakstīts – augstākā izglītība.

[yesnopoll background=”#ff9c51″]

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Jāmācās visu mūžu

“Augstskola ir kā izaugsmes steroīdi – var izaugt arī bez tiem, bet tas ir kā skriet bez apaviem,” uzskata Rauls Dzerelis (28), kurš vairākkārt centies iegūt augstāko izglītību – sākotnēji motivācija bijusi izsalkums pēc sava biznesa un naudas, vēlāk izjutis arī vecāku spiedienu. Rauls stāsta, kā interese par studijām zudusi, kad pirmajā kursā viņam jau bijis tik daudz naudas, cik visiem kursabiedriem kopā: “Uzsākot studijas, ķēros klāt arī naudas pelnīšanai. Tobrīd, kad grāmatvedības lekcijā stāstīja, kā Uzņēmumu reģistrā reģistrēt jaunu uzņēmumu, man tādi bija jau trīs. Augstskola mani nespēja pārsteigt.” Kad rimās biznesa apgriezieni, Rauls nodevās sevis meklējumiem: “Lasīju grāmatas, iegrimu sevī, tad atkal atžirgu. Secināju, ka cilvēkam vajag radīt – sameklēju kompanjonu un izveidoju darbnīcu. Sākām būvēt “Escape Room” – istabas, no kurām jāizkļūst stundas laikā, paralēli risinot uzdevumus. Šā projekta laikā sapratu, ka varu īstenot savas idejas un sapņus, sadarbojoties ar citiem. Vēlāk uzsāku projektu Barselonā, kur nodzīvoju divus gadus.”

Diploma nepieciešamība, kā apgalvo Rauls, nav tikai leģenda. Un, pabeidzot augstskolu, tu esi gatavāks dzīvei, nekā biji vakar: “Esmu sapratis, ka tad, ja ideja ir pārāk vāja, to var apturēt formalitātes, bet, ja idejai būs lemts uzplaukt, tad ar visu var tikt galā. Mācīšanās ir nodarbe, kas no bērnības tiek asociēta ar mokām, veids, kā mēs mācāmies un mācam, ir novecojis. Pieeja un materiāli nav mainījušies jau gadiem, tomēr esmu lepns, ka esmu atsācis studēt Banku augstskolā – tajā pašā augstskolā, kurā biju uzsācis studijas uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas. Nav nekā skaistāka par mācīšanos – vai tās ir studijas vai citāda sevis pilnveidošana – ir jāmācās visu mūžu. Noliegt diploma nepieciešamību ir stulbi, bet izvirzīt to kā ultimātu – tikpat stulbi.”

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Katru dienu jauns mērķis

Kā lielisks pierādījums tam, ka ar lielu gribasspēku un darīšanu var piepildīt pat šķietami neiespējamus sapņus, ir SIA “Kurbads” dibinātājs Andis Pikāns, kurš tik tikko attapies no sava hokeja kluba “Kurbads” uzvaras Latvijas čempionātā: “Pēc vidusskolas beigšanas nezināju, ko darīt. Patiesībā mans galvenais mērķis bija nenonākt cietumā. Tad sāku veidot savu uzņēmumu, jo kaut kā bija jāizdzīvo. Līdz šodienai mani vedis ļoti garš ceļš 25 gadu garumā, un šajā laikā vienmēr ir bijis kāds mērķis – no sākuma izveidot uzņēmumu, pēc tam kaut ko nopelnīt, dot darbu vienam, pēc tam jau desmit cilvēkiem, veikt pirmo maršrutu līdz Vācijai, noslēgt pirmo līgumu ar rūpnīcu, un katru reizi, sasniedzot mērķi, noteikt jaunu. Un nav svarīgi, vai tā ir personības, uzņēmuma vai komandas attīstība – nepārtraukti latiņa jāceļ augstāk.” Andi nekad nav apturējis tas, ka viņam nav augstākās izglītības, taču ir pāris lietas, kas ierobežo: “Bieži izjūtu valodu zināšanu trūkumu un uzskatu, ka tā ir viena no lietām, ko var apgūt universitātē. Mūsdienās angļu valodas zināšanas ir nepieciešamas. Nevaru teikt, ka esmu bijis strupceļā, vēl jo vairāk tādēļ, ka nav izglītības diploma – no katra strupceļa ir izeja, kaut vai ar tām pašām valodām, vienmēr kaut ko var izdomāt, bet noteikti būtu daudz vienkāršāk, ja man šīs zināšanās būtu.”

Uzņēmējs iedrošina jauniešus studēt: “Visus vienmēr esmu motivējis iegūt augstāko izglītību, arī darba intervijās bieži pievēršu uzmanību tam, vai cilvēkam ir augstākā izglītība. Jauniešiem ir jāmācās, jo tikai tā var attīsties un augt. Tas ir viens no iniciācijas procesiem – garīgais, kas katram jaunietim ir jāiziet, paralēli fiziskajam iniciācijas procesam. Man šis process bija armija, bet mūsdienās tā vairs nav obligāta, tāpēc augstskola vai profesionālais sports ir laba alternatīva. Protams, universitāte ir svarīgs faktors, taču ar to nepietiek, ir jādomā arī par fizisko un mentālo attīstību, jo, tikai mijiedarbojoties visiem faktoriem, iespējams kaut ko sasniegt. Pamats veiksmīgai dzīvei, jau atkal atkārtošos, bet tā pavisam noteikti ir mana dzīves atslēga – mērķis. Izvirzīt sev mērķi – pabeigt augstskolu, jo no tā noteikti var tikai un vienīgi iegūt, ne zaudēt.”

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

Diploms nav solījums

Latvijas lielāko augstskolu pārstāvji ir vienisprātis, ka pats diploms neatver visas durvis, tomēr izglītība palīdz cilvēkam attīstīties, pētīt lietas plašāk. RSU prorektore profesore Tatjana Koķe uzskata, ka “gadījumi, kad cilvēkam izdodas ko sasniegt bez izglītības, visticamāk, ir atsevišķu veiksmīgi sakritušu faktoru kopums, kuru ietekmē var paveikties, bet nedomāju, ka to var saukt par karjeru. Vienmēr esmu teikusi, ka būtiskāka par rezultātu, proti, diplomu, ir pati studiju pieredze. Augstskolas diploms nespēj garantēt, ka mūžam strādāsiet stabilā darbavietā un saņemsiet labu algu. Mūsdienu dinamiski mainīgajā darba tirgū būtiskāk ir tas, ka cilvēkam ir plašs redzesloks, piemīt radošums un intelektuālais elastīgums – īpašības, ko attīsta studijas augstskolā. Jo mazāk cilvēks zina, jo biežāk viņam šķiet, ka uz jautājumu ir viena skaidra atbilde. Ja viss veiksmīgi sakrīt, tad šī viena atbilde kādu laiku var arī derēt, bet noteikti ne ilgtermiņā. Līdztekus jaunai informācijai augstskola māca pētīt, skatīties plašāk, sniedzot jaunam cilvēkam spēju un prasmju arsenālu, kas ļaus būt elastīgam un pielāgoties teju jebkurai situācijai. Būtisks ir arī paziņu loks – tas ir sociālais kapitāls, ko palīdz veidot augstskola.”

RSU uzņemto studentu skaits pēdējos piecus gadus ir stabils – ik gadu studijas sāk vismaz 1500 jaunu cilvēku un nav novērota pieaugoša tendence, ka aizvien vairāk vidusskolēnu noraidītu studiju nepieciešamību. Runājot par jauniešiem, kas dažādu iemeslu dēļ pārtrauc studijas RSU, – arī šis skaitlis pēdējo piecu gadu laikā turējies vienmērīgs, nedaudz virs 10%. Iemesli ir dažādi – ir jaunieši, kas neiztur slodzi, ir tādi, kuriem rodas finansiāla rakstura grūtības.

Latvijas Universitātē 2016. gadā fokusgrupas diskusijā noskaidrots, ka studijas augstskolā, pēc jauniešu domām, paver vairāk iespēju – tostarp atrast labāku darbu un arī nopelnīt vairāk. Kāds no jauniešiem norāda, ka, viņaprāt, bez augstākās izglītības neko daudz dzīvē sasniegt nevar. Taču vairāki jaunieši uzsver, ka izvēlas studēt vecāku un arī pārējās sabiedrības spiediena dēļ – ja nestudēsi, tad noteikti strādāsi mazkvalificētu darbu. Vienlaikus jaunieši atzīst, ka arī cilvēks bez augstākās izglītības var būt inteliģents. Kādas rīdzinieces teiktais diskusijā: “Ļoti daudzus vecāki piespiež. Ja neiesi studēt, tad strādāsi visu mūžu celtniecībā, slīpēsi sienas! Es esmu tādus tekstus ļoti daudz dzirdējusi. Bieži vien pēc vidusskolas cilvēki ir noguruši un grib akadēmisko gadu, bet nē, nē – gribi sētnieks būt!?”

LU komunikācijas un inovāciju departamenta konsultante Sabīne Spurķe norāda, ka “karjeras var būt dažādas. Taču jāuzsver, ka bez augstākās izglītības ir apdraudēta cilvēka konkurētspēja nākotnē”. RTU Studiju departamenta direktora vietnieks Uģis Citskovskis ir pārliecināts, ka augstskolas izglītība ir priekšnoteikums veiksmīgai konkurētspējai darba tirgū un arī uzņēmējdarbības īstenošanai: “Inženierzinātnēs un tehniskajās jomās bez zināšanu bāzes, ko sniedz augstākā izglītība, ir neiespējami gūt panākumus profesionālā karjerā, nerunājot par darbību pētniecības jomā. Jāapzinās, ka tehnoloģiju attīstība virzās uz to, ka nākotnē aizvien lielāka loma būs mākslīgajam intelektam un robotizētām iekārtām, samazinot nepieciešamību pēc mazkvalificēta darbaspēka. Tādēļ konkurence darba tirgū aizvien vairāk saasināsies.”

Uzņēmuma “Lattelecom” personāla vadības direktore Ingrīda Rone atklāj, ka, pieņemot darbā jaunus cilvēkus, netiek ņemts vērā tikai augstskolas diploms: “Šobrīd darba tirgū mazāk būtisks ir augstskolas diploms “kā papīrs”, izglītībai jābūt papildinātai ar personības iezīmju, zināšanu un prasmju kopumu, ko cilvēks prot izmantot kompleksai un radošai problēmu risināšanai mainīgajā tirgus vidē. Tīru akadēmisko zināšanu vērtība krītas, ja tās nespēj lietot biznesa vidē, kur būtiska ir kritiskā domāšana, spēja ātri reaģēt, mainīties un pielāgoties.” Arī “Swedbank” Karjeras centra vadītāja Rita Majore skaidro, ka “augstskolas diploms pats par sevi panākumus negarantē — ir virkne citu būtisku prasmju un personības iezīmju, kurām ir nozīme, piemēram, uzņēmība, spēja komunicēt un veidot ilgtermiņa sadarbību ar cilvēkiem, prasme saprast klienta vajadzības – tās bieži vien ir izteiktas personības iezīmes jeb stiprās puses, un var gadīties, ka, izvēloties noteiktu karjeru un gūstot praktisku darba pieredzi kādā jomā, cilvēks gūst lieliskus panākumus arī bez augstskolas diploma. Tikai jārēķinās, ka darba tirgū ir pietiekami liela konkurence un dažkārt pretendents ar augstāko izglītību var šķist drošāka izvēle. Darba devējiem šodien interesē arī tas, ko praktiski var paveikt un pienest komandas rezultātam. Ar vai bez akadēmiskās izglītības – aicinu attīstīt savas prasmes un pilnveidot personības iezīmes.”

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

Uzziņa

Dati par pēdējiem trim akadēmiskajiem gadiem liecina, ka vidēji katrs trešais, kas pārtraucis studijas (33%), plāno tās atsākt Latvijas Universitātē, vidēji 25% – studēt citā augstskolā Latvijā vai ārvalstīs, vidēji 3% – nestudēt vispār, savukārt vidēji 39% vēl nav pieņēmuši lēmumu attiecībā uz studijām nākotnē.

LA.lv