Dzīvē nedrīkst snauduļot 0
Klasiskās mākslas galerijā “Antonija” līdz 2. maijam skatāma vecmeistara Valda Buša personālizstāde “Ar sauli…”
“Dzīvē nedrīkst snauduļot, dzīve jādzīvo ar pilnu, spēcīgu asinsriti un svaigu, jaunu uztveres domāšanu,” tā reiz kādā no intervijām teicis godājamais mākslinieks Valdis Bušs un pauž joprojām šo domu savās gleznās, kas ir nemainīgi spītīgi krāsainas un košas, atgādinot izaicinošas stilizētas vitrāžas un mozaīkas.
V. Bušs ir viens no ievērojamākajiem Latvijas vecākās paaudzes māksliniekiem, kas savos 89 gados joprojām ir aktīvs un radošs un kura neizsmeļamais dzīvesprieks atspoguļojas viņa darbos – neatkārtojama krāsu bagātība, ekspresija un spēja redzēt lietas un ainavas tik daudzveidīgā paletē. Neraugoties uz sirmo vecumu, meistars joprojām pie molberta pavada deviņas stundas dienā. Kas ir viņa neizsmeļošais dzīves azarts, spēks un spīts?
Var jau būt, ka mākslinieka skarbais un raibais dzīves ceļš ir bijis tas, kas veidojis viņā sīkstumu un neatlaidīgu “rokas turēšanu uz pulsa”.
Mākslinieka bērnība aizritēja Latgalē septiņu bērnu ģimenē. Tūlīt pēc skolas 1943. gadā V. Bušs tika iesaukts leģionā. Pēc smaga ievainojuma un hospitāļa Krievijā tika palaists mājās ārstēties. “Atgriezos Latvijā, un tur mani sagūstīja “sarkanie”, bet, ņemot vērā vietējo komunistu pozitīvo atsauksmi, nenošāva, toties aizsūtīja uz fronti,” tā mākslinieks. Karš V. Bušam beidzās Kurzemes katlā. Guvis trīs smagus ievainojumus abās frontēs, viņš tomēr izkļuva no filtrācijas draudiem un uzvaras dienu sagaidīja slimnīcā. Pirmajā pēckara rudenī viņš jau ir Mākslas akadēmijas students. 1949. gadā pēc 4. kursa V. Bušs paņēma akadēmisko atvaļinājumu un devās pie savas izredzētās, vēl nesen medicīnas studentes Annas, kura ar ģimeni tika izsūtīta uz Tālajiem Austrumiem. Pēc gada, nu jau kā precēts kungs, mākslinieks atgriezās Rīgā, lai pabeigtu studijas, bet diemžēl kā represētās vīram tas viņam tika liegts. Sekoja gadi Tālajos Austrumos. Latvijā V. Bušu ģimene atgriezās 1955. gadā. Ja cilvēks sirdī ir mākslinieks, tas ir uz mūžu. Tā arī V. Bušs strādāja par zīmēšanas skolotāju un gleznoja. Viņa pirmā personālizstāde notika tieši pirms 42 gadiem – 1971. gadā Jūrmalā. Neilgi pēc tam viņš tika uzņemts Latvijas Mākslinieku savienībā un kopš tā laika piedalījies vairāk nekā 120 izstādēs, no kurām vairāki desmiti bijušas viņa personālizstādes. Kā ievērojamāko var minēt personālizstādi, kas 2003. gadā tika sarīkota Valsts Mākslas muzejā.
Mākslinieks joprojām dzīvo un strādā Jūrmalā un ir aktīvs izstāžu dalībnieks gan Latvijā, gan ārzemēs. Viņa darbi izstādīti vairāk nekā 19 valstīs – Francijā, Vācijā, Beļģijā, Šveicē, Somijā, Japānā un citur. Gleznas atrodas Valsts Mākslas muzeja kolekcijā, Latvijas Mākslinieku savienības kolekcijā, mākslas galerijās un privātkolekcijās.
Vecmeistara personālizstādē “Ar sauli…” apskatāmi darbi, kas tapuši laika posmā no 1988. līdz 2013. gadam. Darbi joprojām pārsteidz ar ekspresīvi spožajām un dzīvespriecīgajām krāsām, kas darbos ienes saules spožumu. “Saule – tā ir Gaisma, Dievs, milzīgs spēks, kas mūs visus vieno. Protams, ieviešu to arī krāsas dēļ, taču galvenā ir saules filozofiskā nepieciešamība. Bet sauli nemaz nav tik viegli uzgleznot. To var izdarīt tikai nosacīti – radīt priekšstatu par saules būtību, jo tā ir pārāk spilgta. Kāda ir saules krāsa? Jūtu iekšēju nepieciešamību gleznot to zaļu, bet nevaru paskaidrot, kāpēc,” tā viedais meistars.
