Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Trešdiena, 7. decembris, 2016
15. marts, 2012
Drukāt

Dzīve sociālajos tīklos

kakis_afp_10

“Facebook”, “Twitter”, “Draugiem.lv” – nav noslēpums, ka šobrīd sociālās interneta vietnes nosaka toni daudzās dzīves jomās. To ietekme uz cilvēku personiskajām attiecībām, uzņēmumu darbību un politiskajiem notikumiem ir milzīga. Sociālo tīklu lietotāji mēdz jokot: “Ja neesi “Facebook”, tevis nav vispār.”

 

Katrā jokā ir noteikta daļa taisnības. Kopš gada sākuma arī Latvija var lepoties ar pievienošanos to valstu pulkam, kurām ir sava lapa populārākajā sociālajā interneta vietnē “Facebook”. Tajā lapas veidotāji apņēmušies stāstīt par Latvijā notiekošo, kā arī veicināt Latvijas kā radošas un mūsdienīgas valsts tēlu.

 

Rīks draudzības stiprināšanai

2004. gada janvārī Hārvarda universitātes studenta Marka Cukerberga un trīs viņa studiju biedru radītā interneta vietne “Facebook” sākotnēji bija paredzēta tikai hārvardiešiem. Lapas pirmais nosaukums bija “Facemash” un tajā tika ievietotas studentu fotogrāfijas, par kurām šīs vietnes apmeklētājs varēja izteikt savu spriedumu, nospiežot attiecīgu pogu – “Seksīgs” vai “Nē” (angliski – “Hot” vai “Not”). Jau četras stundas kopš lapas palaišanas tīmeklī to bija apmeklējuši 450 cilvēki, kuri bija apskatījuši 22 tūkstošus studentu fotogrāfiju. Par šādas vietnes izveidošanu Cukerbergs stājās universitātes disciplinārās komitejas priekšā, kas viņu apsūdzēja par autortiesību un cilvēka privātuma pārkāpšanu. Viņam pat draudēja izslēgšana, taču pēdīgi tika izlemts apsūdzības atcelt un Cukerbergam ļaut studēt.

Nepagāja ne mēnesis kopš incidenta, kad Cukerbergs radīja citu interneta vietni – “thefacebook.com”. Tajā Hārvarda universitātes studenti pirms pārbaudes darbiem sāka apmainīties pierakstiem. Drīz vien šai vietnei pievienojās Stenfordas, Kolumbijas un Jeilas universitāšu studenti. Kaut Cukerbergu trīs viņa studiju biedri apsūdzēja idejas nozagšanā, sociālās interneta vietnes apmēri aizvien auga, tā pilnveidojās, izmainīja savas funkcijas, un tagad to piereģistrējoties var lietot ikviens interesents pasaulē, ļaujot tam dalīties ar citiem savā pieredzē, izstāstīt kādu notikumu, sarakstīties ar paziņām, ievietot fotogrāfijas vai videomateriālus, tos komentēt un izteikt savu viedokli par tiem. “Facebook” populārs kļuvis arī uzņēmēju vidū, kuri tur medī jaunus klientus. Tāpat dažādām sporta komandām ir savs tā dēvētais profils “Facebook” vietnē, kuram “seko” attiecīgās komandas atbalstītāji.

 

“Facebook” lietotāju vecuma amplitūda ir ārkārtīgi plaša – to lieto kā bērni, tā vecāka gadagājuma cilvēki, kuri šo interneta vietni izmanto, lai sazinātos ar sen nesatiktiem paziņām, studiju biedriem vai bērnības draugiem. Kā vairākkārt uzsvēruši “Facebook” darbinieki, interneta vietnes mērķis ir nostiprināt jau esošās draudzības, nevis radīt jaunas.

 

Šobrīd “Facebook” var lepoties ar 845 miljoniem lietotāju. Visvairāk ir no ASV – 155 miljoni. Latvijas iedzīvotāji ir “Facebook” 111. aktīvākie lietotāji. Saskaņā ar “socialbakers.com” datiem, Latvijā ir 344 tūkstoši šīs interneta vietnes lietotāju, Lietuvā tādu ir vairāk nekā miljons, bet Igaunijā – 466 tūkstoši.

 

Paziņot visai pasaulei!

Līdzās “Facebook” aizvien lielāku popularitāti iemanto arī citas sociālās interneta vietnes. Vēl viens veiksmes stāsts ir “Twitter”, kuru lieto vairāk nekā 350 miljoni cilvēku visā pasaulē. Tā ir tā dēvētā mikroblogošanas vietne, kur ikvienam ir iespēja 140 zīmju garā teikumā izteikt savu spriedumu par to vai citu norisi, pastāstīt citiem par redzēto uz ielas, izteikt secinājumu par izlasītu grāmatu vai noskatītu filmu. “Konkrētajā mirklī tavā pagalmā mirstoša vāvere tev ir krietni svarīgāka nekā Āfrikā mirstoši cilvēki,” reiz sacījis Cukerbergs, komentējot cilvēku vēlmes sociālajos tīklos paziņot reizēm pat par sīkumainām lietām. Savus ierakstus “tviterī” aktīvi veic arī sabiedrībā zināmi cilvēki – mūziķi, sportisti, aktieri, politiķi, tostarp Latvijas. Tas dod iespēju cilvēkam tieši uzdot jautājumu kādam deputātam, un veiksmes gadījumā arī saņemt atbildi.

 

Trešā pasaulē populārākā sociālā interneta vietne ar 150 miljoniem lietotāju ir “LinkedIn”. Šīs vietnes lietotāji veido savu galvenokārt profesionālajai darbībai paredzētu paziņu loku. Tajā lietotājs iepazīstina citus ar savu profesionālo darbību, iegūto izglītību, interesēm.

 

Viens no vietnes mērķiem ir palīdzēt darba meklētājiem atrast darbu un uzņēmējiem – piemērotākos darbiniekus. Darba meklētājiem ir iespēja sekot konkrētas firmas aktivitātēm, un, tiklīdz tajā parādās kāda vakance, pieteikties uz to.

Savas sociālās interneta vietnes ir cilvēkiem ar kopīgām interesēm. Tāds, piemēram, ir mūzikas entuziastiem paredzētais “Last.fm”. Tajā piereģistrējušies vairāki desmiti miljonu cilvēku.

 

Profils arī kaķim

Šobrīd sociālo tīklu skaits ir ļoti liels. Tādi ir grāmatmīļiem, kino entuziastiem, fotomākslas cienītājiem, ceļotājiem, adītājām un tamborētājām, arī dzīvniekiem. Mediju ekspertu un sabiedrības pētnieku darba kārtībā sociālie tīkli un sociālie mediji ieņem aizvien stabilāku vietu. To atstātā ietekme uz sociālpolitiskām norisēm un cilvēku savstarpējās saziņas paradumiem ir milzīga. Piemēram, kaut vai tā dēvētie arābu pavasari, kad virknē arābu valstu, pateicoties aktīvistu saziņai sociālajās interneta vietnēs “Facebook” un “Twitter”, tika gāzti vairāku desmitu gadu valdījušie režīmi. Sociālie mediji veido aizvien niknāku konkurenci tradicionālajiem medijiem, jo tajos ikvienam dota iespēja iejusties žurnālista lomā.

Peļņu šādas interneta vietnes gūst, galvenokārt no reklāmas ieņēmumiem. Milzīgās auditorijas dēļ, kas aptver teju visu pasauli, sociālie tīkli ir pateicīgi reklāmdevēji. Turklāt sociālos tīklus var izmantot ikviens mūziķis, lai, piemēram, “Facebook” izveidotu profila lapu un nestu savu vārdu globālajā tīmeklī.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+