Vietējais konteksts “Melu teorijā” palīdzētu skatītājiem labāk saprast, ko nozīmē dezinformācija.
Vietējais konteksts “Melu teorijā” palīdzētu skatītājiem labāk saprast, ko nozīmē dezinformācija.
Ekrānuzņēmums no “TV3”

Karaliene Elizabete ir mirusi jeb kā neapmaldīties viltus ziņu troksnī 6

Publiski nostiprināti meli ir ļoti ticami, to atpazīšana – sarežģīta. “TV3” jaunais projekts “Melu teorija” preparē populārākos mediju melu stāstus. Stāsta par melu troksni un piedāvā atšķetināt dezinformācijas stratēģijas.

Reklāma
Reklāma
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Tā ir ļoti laba ideja! “Melu teoriju” veido “Nekā personīga” komanda. Raidījumu pamīšus vada Ansis Pūpols un Jānis Krēvics. Autori dara to pašu, ko daudzi citi, – stāsta, kā meli tiek radīti. Kāpēc tas ir tik svarīgi?

Karaliene ir mirusi?

Gada nogales svētku laikā populārajos sociālajos medijos tika ziņots, ka Lielbritānijas karaliene ir mirusi. Ja to neredzējāt ziņu portālos, tam ir skaidrojums – mediju sazvērestība. Kā izpētījusi britu raidsabiedrība BBC, prokrieviskas informācijas konts 
@ian56789 sociālajā medijā Twitter.com bija pirmais, ar kura palīdzību šī informācija tika izplatīta. Svētku nedēļā tā nokļuva populārāko sociālo mediju tematu sarakstā Lielbritānijā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Atceramies notikumus Ķelnē pirms gada. Visu pasauli sasniedza liecības par seksuāla rakstura noziegumiem, kuros iesaistīti migranti. Nesen, gadumijā, Čehijas prokremliskais ziņu portāls euportal.parlamentnilisty.cz informēja, ka līdzīgi pārkāpumi notikuši šogad. Nav nekādu pierādījumu, ka tā tiešām bijis.

Lai sabiezinātu krāsas, noder skaitļi. 2016. gada beigās Krievijas ziņu aģentūra “Ria Novosti” informēja, ka, būdami neapmierināti ar kancleres Merkeles politiku, Vāciju pametuši 700 000 cilvēku. Saskaņā ar Vācijas oficiālajiem statistikas datiem, katru gadu no Vācijas aizceļo 
140 000 līdz 150 000 šīs valsts iedzīvotāju.

Nule rakstītais ir neliela daļa no jaunākā 2015. gadā Eiropas Padomes izveidotās stratēģiskās komunikācijas operatīvās darba grupas EastStratCom Task Force ziņojuma.

Ko melu dūmakā var labot viens raidījums?

Kā atšķirt melus no patiesības?

Divi pirmie “Melu teorijas” raidījumi ir veltīti maldināšanas un dezinformācijas lielajiem piemēriem. Pirmajā raidījumā Ansis Pūpols rādīja, kā Krievijas mediji meloja par virs Ukrainas notriektās Malaizijas lidmašīnas “MH-17” traģēdiju. Otra tēma – kā Ukrainā tika iznīcināta Pleskavas gaisa spēku desanta divīzija. Otrajā raidījumā tika parādīti spilgtākie dez­informācijas ceļi Trampa vēlēšanu kampaņas un “Brexit” referenduma laikā.

Par lielajiem melu, propagandas un viltus informācijas piemēriem runāts ļoti daudz. Parasti šī informācija izplatīta kā vispārzināms patiesības apdraudējums. Daudz retākas ir publikācijas, kurās melu ceļš parādīts, izsekojot nepatiesas informācijas gabaliņiem, parādot tās izplatītāju tehnoloģijas. Rūpīgums faktu izklāstā un problēmu analīze studijas intervijās ir “Melu teorijas” vērtība.

Reklāma
Reklāma

Kā pietrūkst? Aktuālās informācijas par nesen publicētām nepatiesām ziņām. Nav Latvijas konteksta un konkrētu mediju saraksta, kas atsaucīgi pārpublicē nepārbaudītu informāciju.

Gribētos, lai Latvijas formātā būtu arī pieredzējušo žurnālistu pašu ieguldījums – Latvijas sabiedrībai nozīmīgas informācijas preparēšana, ieraugot sagrozīto, nepateikto. To jau dara lsm.lv rubrika “Melu detektors”. Pagājušajā nedēļā rūpīgu faktu pārbaudi par augstskolas RPIVA pievienošanu LU publicēja “Delfu” žurnālists Guntars Veidemanis.

Vietējais konteksts palīdzētu skatītājiem labāk saprast, ko nozīmē dezinformācija. Ne vienmēr tie ir tīri meli. Viltota informācija var nozīmēt arī informāciju, kas nav pilnībā patiesa, kurai trūkst konteksta, būtisku detaļu.

Skatītājiem būtiski ieraudzīt arī savu atbildību. Melu ziņas nebūtu iedarbīgas, ja nebūtu problēmu to saņēmēju pusē. Nav jābūt muļķim vai lētticīgam, lai noticētu publiskiem meliem, jo patiesu informāciju ir viegli imitēt, savukārt ļoti neticami notikumi izrādās patiesi. Daļa analītiķu raksta arī par politiskās komunikācijas ieguldījumu melu ražošanā – konkurentu apmelošanu politiski sabiedrisko attiecību speciālisti esot padarījuši par mākslu. Arī šis dezinformācijas aspekts samazina iespējas novērtēt informācijas patiesumu.

Mazliet gaišu šaubu

Raidījums “Melu teorija” ir tapis ar Eiropas Parlamenta (EP) deputātu atbalstu. Katrā no tā izlaidumiem kā eksperts pieaicināts viens no deputātiem: pirmajā raidījumā Artis Pabriks, otrajā – Roberts Zīle. Pabriks, kurš pētījis Krievijas un Ukrainas konflikta militāros aspektus, izklāstīja vērojumus par Vācijas mediju lomu Ukrainas un Krievijas konflikta atspoguļojumā. Tikpat zinošs intervijā ir deputāts Roberts Zīle. Sarunas saturs atbilst deputātu kompetencei, iederas raidījumā.

Tomēr, tomēr…

Apsveicot EP deputātu atbalstu jauna raidījuma formātam, izteikšu šaubas un jautājumus. Ja viņi neparādītos “Melu teorijas” studijā, EP deputātu atbalsts būtu klasiska sponsorēšana, kad naudas devējam ir būtiska ideja, bet tas nejaucas saturā.

Raidījumos nav manāma iejaukšanās. To varētu saukt par ciemošanos, atbalstītāja klātbūtni. Vienlaikus rodas jautājums, cik nesavtīgs ir atbalsts? Raidījums ir mediju pratību veicinošs, sociāli atbildīgs projekts. Vai tas vienlaikus nav arī deputātu politisko komunikāciju veicinošs?

Lai šādu jautājumu nebūtu un Latvijas EP deputātu atbalsts būtu iespējams, vajadzētu izvairīties no atbalstītāju parādīšanās ekrānā. Nevis producentiem jāsaka – šoreiz neintervēsim, bet deputātiem jāatsakās no iespējas aizņemt ētera laiku.

Kā radīt neatkarīgu formātu, neradot aizdomas, ka tā ir no politiski ieinteresēta atbalstītāja neatkarīga žurnālistika? Nevis saturā, bet strukturāli. It sevišķi, ja formāts veltīts sarežģītiem publiskās komunikācijas fenomeniem. Viens no tādiem ir žurnālistikas un politiski sabiedrisko attiecību mijiedarbība.

Melu ražošanā un izplatīšanā tiek ieguldīti milzu līdzekļi. Tie vajadzīgi arī atmaskotājiem. Būtu naivi neapgūt vienkāršākos vismaz informācijas kvalitātes atpazīšanas paņēmienus. Vajadzīgs skepticisms, britu laikrakstā “The Guardian” raksta Alans Judžeiss, aicinot mācīt viltus ziņu atpazīšanas prasmes. Skepticisms nenozīmē cinismu, kad tu netici nekam un nevienam. Skepticisms nozīmē, ka vērtējums un uzticēšanās ir balstīti pamatotā informācijā.

Raidījums “Melu teorija” palīdz attīstīt domājošai sabiedrībai nepieciešamu skepticismu.