Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
17. novembris, 2016
Drukāt

Dzīvelīgākie – Ventspils, Cēsis un Ādaži jeb investīcijām draudzīgākās pašvaldības

mazaisbizness

“Paldies, ka esat tik dzīvelīgi! Strādāsim kopā un audzēsim Latviju par labāko valsti pasaulē!”

Tā uzņēmējiem pēc “Investīcijām draudzīgākā novada” balvas saņemšanas pateicās Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks.

“Investīcijām draudzīgākās pašvaldības” indeksu izveidojusi Latvijas Biznesa savienība un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Šis indekss atspoguļo pašvaldību sociāli ekonomiskos rādītājus, kas nozīmīgi uzņēmējdarbības attīstībai noteiktā teritorijā un sniedz iespēju pašvaldībām veikt pašnovērtējumu par darbībām investīciju piesaistē, uzņēmējdarbības un nodarbinātības veicināšanā. Indekss rāda arī pašvaldību aptaujas rezultātus un pašvaldību praktiskās darbības investīciju vides sekmēšanā.

 

Uzņēmēji – pamats

Pavisam indeksa noteikšanā piedalījās 80 no 119 Latvijas pašvaldībām. Republikas nozīmes pilsētu vidū augstāko novērtējumu izpelnījās Ventspils, aiz sevis atstājot Valmieru un Rīgu. Izvērtējot novadus – reģionālās attīstības centrus –, 
uzvaras laurus plūca Cēsu, Tukuma un Kuldīgas novadi, savukārt novadu – vietējās attīstības centru grupā par labākajiem atzīti Ādažu, Mārupes un Stopiņu novadi.

Saņemot balvu, Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks arī atgādināja, ka uzņēmēji ir jāciena, jo tieši viņi ir mūsu valsts tautsaimniecības pamats, kas rada naudu un darba vietas. Ādažnieki iedvesmojušies no Mārupes pašvaldības, kas indeksa sarakstā palika otrajā vietā, radījuši Uzņēmēju biedrību un katru mēnesi visi kopā tiekas, lai izzinātu un saprastu uzņēmēju vajadzības. “Domu apmaiņa – tas ir īstais veids, kā saprast uzņēmēju vajadzības,” teica Sprindžuks.

Cēsu mērs Jānis Rozenbergs sacīja, ka pirms kāda laika viņa vadītā pašvaldība uzstādījusi mērķi būt par draudzīgāko, atsaucīgāko un motivētāko pašvaldību. Tas ir grūti, bet tieši šādas balvas “ir labas ceļazīmes” šā mērķa sasniegšanai. Gandarījumu par saņemto balvu un paveikto darbu pauda Ventspils domes priekšsēdētāja vietnieks Didzis Ošenieks. Viņš atgādināja, ka Ventspilī tā sauktais industrializācijas process sākts 2002. gadā un šobrīd tas vainagojies ar rezultātiem – apstrādes rūpniecības apjomi un nodarbināto skaits dubultojies. “Visi uzņēmēji – lieli vai mazi – mums ir svarīgi,” viņš teica.

Indeksa izveides iniciatore, Latvijas Biznesa savienības padomes priekšsēdētāja Elīna Egle atklāja, ka darbs pie šāda indeksa izveides ildzis divus gadus, kā to vislabāk izveidot. “Indekss uzrāda ne tikai faktiskos sasniegumus, ko izvērtējam uz 1000 iedzīvotājiem, bet arī sniedz iespēju novērtēt pašvaldībā strādājošo cilvēku ieguldījumu. Ne velti it kā līdzīgiem ģeogrāfiskiem, cilvēkresursu un infrastruktūras pieejamības dotumiem uzņēmēji izvēlas par savu ideju realizācijas vietu noteiktu pašvaldību. Cilvēki ar savu darbu un aizrautību virza attīstību. Latvijas Biznesa savienība ar šo indeksu vēlas pateikties pašvaldībās strādājošiem par darbu un raida pamatotus signālus par nepieciešamību aktīvi atbalstīt vispirms jau mikro un mazos uzņēmumus, kas Latvijā veido 94% no kopējā uzņēmumu skaita. No šiem uzņēmumiem top slavenu zīmolu audze un eksporta veiksmes stāsti,” pauda Elīna Egle.

 

 

Mazā biznesa diena

Pirms četriem gadiem Elīna Egle iniciējusi arī iniciatīvu “Atbalsti mazo biznesu!”, kuras ietvaros novembra trešajā sestdienā notiek Mazā biznesa diena. Šobrīd tiek vākti paraksti portālā “manabalss.lv”, lai šo dienu varētu noteikt kā atzīmējamo dienu.

Par to, ka šī iniciatīva nesusi augļus, liecina “Lursoft” valdes locekles Daigas Kiopas secinājumi, apkopojot “Lursoft” datus. Proti, 94% no visiem uzņēmumiem ir mazais bizness, turklāt no jaundibinātajiem uzņēmumiem 59 – 61% ir mazie vai mikrouzņēmumi. Pēdējo četru gadu laikā audzis mazā biznesa apgrozījums – no 22,81 miljarda eiro 2012. gadā līdz 23,32 miljardiem eiro 2015. gadā. Arī peļņas radītāji ir ievērojami – mazais bizness 2015. gadā nopelnījis 556 miljonus eiro, bet nodarbināto skaits bija 468,1 miljons eiro.

 

 

Investīcijām draudzīgākās pašvaldības 

TOP 5 republikas nozīmes pilsētas:

1. Ventspils.

2. Valmiera.

3. Rīga.

4. Liepāja.

5. Daugavpils.

 

TOP 5 novadi ar reģionālas nozīmes attīstības centru:

1. Cēsu nov.

2. Tukuma nov.

3. Kuldīgas nov.

4. Saldus nov.

5. Smiltenes nov.

 

TOP 5 novadi ar vietējas nozīmes attīstības centru:

1. Ādažu nov.

2. Mārupes nov.

3. Stopiņu nov.

4. Burtnieku nov.

5. Ikšķiles nov.

 

Avots: “Investīcijām draudzīgākās pašvaldības” indekss

Pievienot komentāru

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+