Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
16. septembris, 2015
Drukāt

Darbs jūrā prasa spēku, disciplīnu un atbildību (2)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Rolands Doniks un Lolita Koiro uz tankkuģa "Usma" klāja.

“Lielākais pluss ir tas, ka jūrnieka profesijā vienmēr būs darbs, turklāt labi apmaksāts,” saka Rolands Doniks, tankera “Usma” kapteinis. Nesen viņš kuģojis no Eiropas līdz Ziemeļamerikai, pa ceļam izglābis sešus kubiešus, kas ar nedrošu peldlīdzekli centušies tikt līdz Meksikai. “Vēl jūrnieka darbā man patīk tas, ka vai nu strādāju, vai atpūšos. Kad esmu krastā, gana ilgi varu ne tikai neiet uz darbu, bet par to vispār nedomāt. Brīvi braukt ceļojumos vai darīt ko citu. Jauniešiem jūrnieka profesijā ir arī ļoti labas izaugsmes iespējas,” skaidro kapteinis.

Bet, protams, arī jūrnieka darbā neiztikt bez trūkumiem. Lielākais mīnuss ir ilgā uzturēšanās jūrā – trīs, pat četrus mēnešus jūrnieks netiek mājās pie savas ģimenes. “Turklāt darbs ir diezgan grūts. Matrožiem vairāk ir fizisku grūtību. Savukārt pārējiem: jo augstāks amats, jo smagāka atbildības nasta. Stūrmaņiem un arī kapteiņiem ir ļoti grūti. Nesen esmu kļuvis par kapteini un nu redzu, ka morāli tas ir ļoti smags darbs. Domāju gan, ka ar laiku pieradīšu,” stāsta R. Doniks, kuram ikdienā jāvada 24 cilvēku liela kuģa komanda. Kapteinis ir atbildīgs gan par komandas, gan arī kuģa un kravas drošību. Uz kuģa ir arī ļoti daudz darba ar dokumentiem. Ar tiem gana bieži nākas saskarties ne tikai kapteinim, bet arī zemākiem virsniekiem – jau sākot ar trešo kapteiņa palīgu.

 

Jūrā arī meitenes

Senais teiciens, ka “sieviete uz kuģa nes nelaimi”, pamazām zaudē savu spēku. Tagad Latvijas Jūras akadēmijā (LJA) jūrasbraucēju prasmes apgūst arī sievietes. Bieži vien tieši viņas ir kuģa pavāres. Uz ēdiena gatavotājas valstību – kambīzi – parasti nosūta tos akadēmijas studentus, kuri pirmoreiz nonākuši praksē uz kuģa. Tur savas prakses dienas iepriekšējā “Usmas” reisa laikā vadīja arī LJA studente Lolita Koiro. Viņa studē studiju programmā “Jūras transports – kuģa vadīšana”. Absolvējot šo studiju programmu, varēs gan iet jūrā kā jaunākais virsnieks vai matrozis un pamazām kāpt pa karjeras kāpnēm, gan arī studēt maģistrantūrā, lai kļūtu par kuģu inženieri un strādātu krastā. Bijušie jūrnieki bieži vien var atrast ar jūru saistītu darbu krastā, piemēram, kuģniecībās strādāt par personāla speciālistu vai superintendantu, kas no krasta sadarbojas ar kuģiem, kas ir jūrā.

Lolita ir slaika, sievišķīga, gariem tumšiem matiem. Kā gan tāda meitene izvēlējusies jūrnieces profesiju? “Tas bija diezgan amizanti,” viņa atbild. “Divpa­dsmitajā klasē runāju ar klases audzinātāju par to, kur gan tālāk mācīties, un skolotāja ieminējās par kādu meiteni, kas apgūst jūrnieka profesiju. Teica, ka tai meitenei ļoti patīkot. Mani tas ieinteresēja. Likās, ka varētu patikt tie mācību priekšmeti, kas jāapgūst. Uzzināju, ka mācāmies pusotru gadu un tad pusgadu ejam jūrā, tad atkal mācāmies un pēc tam ejam vēlreiz jūrā: ir iespēja redzēt pasauli un naudu nopelnīt.”

Topošajiem kuģa vadītājiem jāmācās navigācija, kuģu uzbūve un stabilitāte, kuģa vadīšanas tehniskie līdzekļi, kuģošanas drošība, jūras tiesības, jūrniecības angļu valoda u. c. Lolita gan atzīst: meitenēm – nākamajām jūrniecēm – nav viegli atrast prakses vietas. Vieglāk tikt uz pasažieru nekā kravas kuģiem. “Uz pasažieru kuģa pašām sievietēm ir vieglāk, jo prasās tomēr sieviešu sabiedrība. Man paveicās, ka uz šī kuģa reisā bija viena meitene matroze un arī koks bija sieviete. Viņa bija mana priekšniece, jo mana pirmā prakse pagāja kuģa kambīzē,” stāsta Lolita.

Kapteinis piemetina: arī puišiem praktikantiem bieži pirmā prakse paiet kambīzē, tas neesot tikai meiteņu liktenis. Tomēr jāiepazīst arī citas norises uz kuģa. Tāpēc no ēdiena gatavošanas brīvajā laikā Lolita vēroja citu jūrnieku darbu. Ja bija kas neskaidrs, jautāja.

Lolitas kursā no aptuveni 70 topošajiem jūrniekiem tikai septiņas ir meitenes.

Kaut arī kapteinim sūdzību par sievietēm jūrniecēm nav, viņš tik un tā uzskata, ka “viņām jāstrādā krastā, jāaudzina bērni, jārūpējas par ģimeni”. Viņš gan piebilst: tas, cik piemērots būs darbs jūrā, atkarīgs no meitenes pašas. Tomēr arī tad, ja sievietei labi veicas jūrnieka darbs, visu dzīvi tajā nevajadzētu pavadīt. “Tas ir pārāk smagi sievietei,” R. Doniks secina. “Piemēram, dažkārt uz kuģa jānēsā smagi aparāti. Ja visi citi ar kaut ko aizņemti, arī sievietei tos nāksies nest.”

Lolitai pagaidām visgrūtākais uz kuģa šķitusi ilgā atrašanās jūrā. Ilgākais laiks bez izkāpšanas uz sauszemes bijis divas nedēļas. Sākumā, nonākot pie lielā kuģa un vērojot, kā komandas biedri krauj kuģī ceļā nepieciešamo pārtiku, pirmā doma pat bijusi: “Ko es te daru, kāpēc mamma mani palaida?” Kuģis tik liels, ka, jau uzkāpjot uz klāja, Lolita bija nogurusi. “Kopumā man paveicās ar labu, draudzīgu, izpalīdzīgu komandu. No tā, kādi ir pārējie cilvēki uz kuģa, daudz kas ir atkarīgs,” saka Lolita. Viņas pirmajā reisā piedzīvota arī vētra 11 ballu stiprumā. “Domāju, ko tur uztraukties. Ir tikai divas iespējas: vai nu noslīksim, vai izdzīvosim. Taču nepatiku pret braukšanu jūrā vētra manī neizraisīja.” Mierinājis skats, kā kapteinis, neraugoties uz vētru, rāmi dzer kafiju.

Kādām īpašībām jāpiemīt labam jūrniekam? Lolita piemin spēju iekļauties subordinācijā, jo uz kuģa ir kā armijā – jāpakļaujas pakāpē augstākajam. “Ja katrs darīs, ko iedomājas, kas gan te notiks?” saka Lolita. “Tiem, kas iet jūrā, jābūt arī lielai atbildības sajūtai. Protams, matrozim pateiks priekšā, kas jādara. Bet, piemēram, stūrmanim pašam jāuzņemas atbildība. Jāmācās apzinīgi, jo visas zināšanas uz kuģa var noderēt. Esot jūrā, jāspēj arī ātri reaģēt.” Kapteinis toties saka: “Jūrniekam vissvarīgākā ir disciplīna. Ar to var panākt daudz. Ar labām zināšanām vien nepietiks, ja nav disciplīnas. Vajag arī labu veselību.”

 

Mūsdienās kapteiņi ir jauni

Tagad jūrā gana ātri iespējams taisīt karjeru. “Latvijas kuģniecībā” nodarbināto kapteiņu vidējais vecums šobrīd ir 33 gadi. “Bet karjerai vajag arī veiksmi,” piebilst R. Doniks.

Latvijas jūrnieki brauc uz kuģiem visā pasaulē, dažādās kuģniecībās. Savukārt “Latvijas kuģniecība” pārvalda 20 modernus tankkuģus. Lai veicinātu jūrniecības izglītību un nozares attīstību Latvijā, uzņēmums kopā ar Vītola fondu nodibinājis stipendiju, uz kuru varēs pretendēt topošie kuģu vadītāji, mehāniķi vai elektroinženieri. Uz stipendiju varēs pretendēt tie topošie jūrnieki, kuri bijuši praksē uz “Latvijas kuģniecības” kuģiem. Plašāk par stipendiju: http://www.lk.lv/lv/karjera/as-latvijas-kugnieciba-stipendija. Kuģniecībai svarīgi, lai Latvijā būtu vairāk labi izglītotu jūrnieku.

Bet vai kapteinis arī jau izjutis kadru trūkumu vai nepietiekamu jauno jūrnieku profesionalitāti? R. Doniks atbild: pagaidām visu nepieciešamo komandu izdodas nokomplektēt, savukārt jauno jūras vilku profesionalitāti ar vienu mērauklu nevar mērot. Jaunieši ir dažādi – atšķiras gan viņu prāta, gan fiziskās spējas. “Pārsvarā satieku diezgan apzinīgus jaunos jūrniekus,” viņš atklāj.

 

Fakti

Jūrnieku atalgojums atkarīgs gan no kuģniecības, kurā viņš nodarbināts, gan no kuģa veida, gan, protams, no amata. Jūrniecībā algas ierasts rēķināt un maksāt ASV dolāros. Stūrmaņi vidēji pelna 5000 ASV dolāru mēnesī, kapteiņi – vairāk nekā 10 000 ASV dolāru mēnesī (alga atkarīga no stāža), praktikantam uz kuģa maksā zem 700 dolāriem mēnesī. Uz kuģa ēdināšana ir par brīvu.

Hierarhija uz kuģa: matrozis, jaunākais virsnieks, trešais kapteiņa palīgs, otrais palīgs, vecākais palīgs vai virsnieks un kapteinis. Mehāniķi: ceturtais, trešais, otrais un vecākais mehāniķis.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Labs raksts! 🙂

  2. Roland, tu esi dzimis jurai, mes ar tevi lepojamies.

Draugiem Facebook Twitter Google+