Mobilā versija
Brīdinājums -0.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
3. marts, 2016
Drukāt

Dzīves svinēšana Katalonijā (13)

Foto - Lilita GarkājaFoto - Lilita Garkāja

Kataloņi ir tauta, kas prot priecāties par dzīvi un kārtīgi izklaidēties savā saulainajā zemē. Septembra beigās tiku Barselonas un Tarragonas pašā svētku burzmā, pateicoties Katalonijas tūrisma ministrijai.

 

Svētās Teklas svētki Tarragonā

Svētku vēsture sniedzas līdz XIV gadsimtam. Raža septembra beigās jau novākta, darbi padarīti. 23. septembris ir svētās Teklas, pilsētas aizbildnes, diena, tauta dodas reliģiozā procesijā ar sv. Teklas relikvijām. Esot saglabājusies vienīgi viņas roka. Katedrālē notiek mise, kuru notur tās arhibīskaps.

Lai cik tas būtu dīvaini, tautisks un mistisks piesitiens svētkiem saistīts ar XIX gs. Romas pāvesta viesošanos Tarragonā. Lai izklaidētu pāvestu, gājienā piedalījās tēli – milži, pūķi, ērgļi, velni, lauva, kukafera – cūkai līdzīgs radījums ar bruņurupuča bruņām klātu ķermeni, vibrija – dīvains radījums ar asti un sievietes krūtīm, griu – pa pusei lauva, pa pusei ērglis. Uzreiz pēc procesijas un mises notiek cits pasākums, de la Font laukumā rātsnama priekšā nāk gājiens ar visiem svētku tēliem, kas izpilda katrs savu deju.

Iepazinos ar franču pāri. Viņi braucot uz svētkiem jau divpadsmito gadu, tie ļoti patīkot – atvērta tauta, īpatnēji svētki, gards ēdiens, saulains laiks. Tas viss liekot atgriezties vēl un vēl. Ņemot vērā, ka satiku viņus preses ložā, kur atrasties viņiem nebija nekādu tiesību, sapratu, ka tā varētu būt taisnība – divpadsmit gadu laikā var pamanīties atrast labākās vietas svētku baudīšanai.

 

Kasteljēri – torņu veidotāji

2010. gadā Katalonijas kasteljēru torņu veidošana tikusi ierakstīta UNESCO sarakstā kā cilvēces nemateriālā mantojuma meistardarbs.

Castell kataloņu valodā ir pils. Kasteljēri ir cilvēku komanda, kas veido pilis vai torņus, nostājoties cits citam uz pleciem.

Tornim mēdz būt no viena līdz pieciem cilvēkiem vienā stāvā vai līmenī, stāvu var būt pat līdz desmit. Tornis var sasniegt piecu vai sešu stāvu mājas augstumu, bet nav nekādu citu drošības pasākumu kā tikai noteiktā celšanas kārtība un disciplīna.

Cilvēki no sākuma sastājas tā saucamajā čiekurā, tas ir torņa pamats, kas rada stabilitāti un mīkstina kritienu, ja gadījumā kāds nenoturas vai arī ja sabrūk viss tornis. Smagākie un stiprākie ir apakšstāvos (XVIII gs. beigās torņu celšanu aizsākuši zemnieki, kuri bija fiziski stipri un garīgi nesatricināmi), vieglākie rāpjas augstāk, vēl augstāk novietojas jaunieši, puikas un meitenes, bet pašā virsotnē – mazi bērni. Dažiem mazajiem, 4 – 5 gadu vecuma bērniem, galvā uzliek ķiveres, bet redzēju savām acīm, ka ne visiem.

Kad notiek svētki ar kasteljēru piedalīšanos, blakus vienmēr dežurē ātrās palīdzības brigādes, kuras gatavas nekavējoties sniegt palīdzību. Kritieni, kad kāds aiziet bojā, notiekot reti, pēdējais bija 2006. gadā, bet pirms tam – 1983. gadā.

Tarragonā nācās piedzīvot un iemūžināt šāda torņa krišanu. Neskatoties uz kataloņu pārliecību, ka nekas slikts nevarot notikt, bija daudz cietušo, tostarp kādi seši cilvēki diezgan smagā stāvoklī. Iemesls – būvēšanas kārtības un disciplīnas neievērošana. Pūļa klaigāšanas dēļ nevarēja sadzirdēt atbildīgā par torņa celšanu komandas. Bija manāma steiga – tornis vēl nebija nostabilizējies, varēja redzēt, ka visos līmeņos drebēja, – bet augšā kāpa arvien jauni dalībnieki, veidodami jaunus stāvus. Rezultātā tika pieļautas kļūdas, un tornis sabruka (video skatīt www.la.lv/taragona/). Ārsti bija uzdevumu augstumos. Runājos ar komandas jauniešiem, viņi jutās satriekti, taču neviens neteica, ka vairs nepiedalīšoties, tieši pretēji – apgalvoja, ka nākamreiz visiem parādīšot, uz ko ir spējīgi.

 

Svētku nakts

Vakarā atnācām uz katedrāles kāpnēm, jo šeit svētku gājiena ceļš veda ārā no šauras ielas, un to jau gaidīja sajūsmināts pūlis, tostarp arī mēs. Ar tumsas iestāšanos tēli nāca kāpņu priekšā, padejoja, izrādījās, tad tiem pielaida uguni un gāja vaļā – uguņoja ragi, spārni, astes, ausis, purni – viss, kam bija piestiprināta pirotehnika. Sapratām, kāpēc šonakt daudzi bija ģērbušies cieši pieguļošās drēbēs, kas nosedza visu ķermeni, un ietinuši kaklu lakatos zem platmalēm, kuras savukārt sargāja acis – cilvēki bija sagatavojušies tēlu uguņošanai. Tie, kuri nebija sagatavojušies, muka kur nu kurais, jo dzirksteles šķīda uz visām pusēm.

Oficiālais svētās Teklas dzēriens mamadeta ir citronu sulas un vietējā šartrēzes liķiera sajaukums. To pārdod ik uz soļa puslitra plastikāta glāzēs. Dzerams viegli, bet arī sit pa galvu diezgan ātri.

Pūlī skaidri jūtama hašiša (vai marihuānas) smarža. To lietošana Spānijā ir atļauta. Tos drīkst lietot un glabāt savām vajadzībām, bet nav atļauts izplatīt un tirgot. Kādā veidā tad to iespējams likumīgi iegādāties, atbildēt neviens nespēja.

Pūlis dzied, kliedz, dejo. Kad jaunieši sasniedz 16 gadu vecumu, šie svētki esot viņiem pirmie, kuros ļauts visu nakti izklaidēties ārpus mājām. Es teiktu, ka svētku pūlis ir labvēlīgs un saprātīgs, izskatās, ka katrs jūtas atbildīgs par notiekošo. Neskatoties uz ļaužu masām, neredzēju un nepiedzīvoju nevienu nepatīkamu brīdi.

 

Romas impērijas, jūras un dienvidnieku pilsēta

Tarragonā ir daudz ko redzēt. Tā bijusi Romas impērijas province, par ko liecina daļēji saglabājies amfiteātris jūras krastā, hipodroms un foruma drupas. Daudzas vecpilsētas ieliņas atgādina Andalūzijas pilsētas, jo iepriekšējā gadsimta astoņdesmitajos gados te brauca strādnieki no Spānijas dienvidiem, un ielās parādījās krāsainas mājiņas, ielu stūros – dzeramā ūdens krāni, apelsīnu koki.

Tarragonas katedrāle stāv augstā vietā, un tās augšā, aiz gotiska apaļa loga ar vitrāžām senos laikos vienmēr dega sveču lustra. Šādi katedrāle pildīja bākas funkciju. Kaut mūsdienu kuģi ir aprīkoti ar navigācijas ierīcēm un bāku nozīme pamazām sarūk, arī šobaltdien nu jau elektriskā lustra rāda ceļu uz mājām Tarragonas zvejniekiem un jūrniekiem. Arī mūsdienās katedrāle glābj ne tikai dvēseles, bet arī dzīvības.

 

Pievienot komentāru

Komentāri (13)

  1. Vairāk tādu vietu, kā tā katedrāle, skaistu un noderīgu.

  2. “iepriekšējā gadsimta astoņdesmitajos gados te brauca strādnieki no Spānijas dienvidiem, un ielās parādījās krāsainas mājiņas, ielu stūros – dzeramā ūdens krāni, apelsīnu koki”
    Izklausās pēc uzlabojuma.

    • Dzīve ieved savas korekcijas, strādnieki no dienvidiem iebrauca, pilsēta izmainījās. Pie mums arī brauks, un ja tas būs masveidīgi, arī viss mainīsies – gan dzīve gan pilsēta gan valsts .

  3. Tagad, kad gribēšu aizbraukt uz Barselonu, zināšu, kad to darīt ir vislabāk. =] Paldies, par rakstu!

  4. Aizraujoshs raksts par Katalonijas vesturi un tradicijam! Prieks redzet, ka katalonieshi censhas tas saglabat, neskatoties uz navejoshu globalizaciju un ES kvotam un noteikumiem…
    Paldies autorei par interesanto stastu un skaistajam bildem!

  5. A fascinating introduction to some of Catalonia’s more gravity-defying folkloric traditions. Wonderful pictures.

    Philip Ruff (Filips Rufs)

  6. Vera Stankevicha Atbildēt

    Raksts interesants, uzzinaju daudz jauna par Kataloniju. Sevishk’i patika Svetas Teklas dzives svetki, brinishk’igi Katalonijas skati , gajiena redzamas fantastiskas tautu mitolog’ijas butnes.

  7. warty przeczytania !!

  8. super artykuł, można się dowiedzieć wielu ciekawych rzeczy o pięknej Katalonii

  9. Super. Man ļoti grības uz Taragonu

  10. Cilvēku piramīdas pārsteidzošas! Vai tās var redzēt tikai svētās Teklas svētkos?

    • Atbilde Kristīnei ( no 24. marta).
      Cilvēku torņu celšana Katalonijā notiek daudzu svētku laikā. Internetā var sameklēt kultūras programmas kalendāru.
      8. maijā Barselonas laukumā Plaça Bonet i Muixí plkst. 12.00 uzstāsies pilsētiņas Vilafranca del Pinedes kasteljeru komanda
      un 22. maijā tā pati komanda uzstāsies savas pilsētiņas (Vilafranca del Pinedes) gadatirgū plkst. 12.30 pie neogotiskās ēkas Cal Figarot.

  11. Ļoti interesanti!

Kad un kāpēc sievietes sāka skūties? Mazs atskats vēsturēJā, sievietes to dara katru dienu, tomēr ne visas zina, kādēļ vispār sabiedrībā sievietēm ir pieņemts skūt, piemēram, paduses un kājas.
Draugiem Facebook Twitter Google+