Dzīves un mākslas baudītāja Romana Sutas jubilejā 0
“Māksla ir tas, kas paplašina mūsu apziņu, pieliek un pienes pie jau sajustām un izprastām vērtībām klāt ko jaunu,” šādi reiz teicis Romans Suta (1896 – 1944) – daudzpusīgais mākslinieks, viens no Latvijas modernās mākslas veidotājiem, kuram šomēnes aprit 120. dzimšanas diena.
Vēloties izraut latviešu mākslu no provinciālisma, viņš ir bijis viens no aktīvākajiem modernisma centienu popularizētājiem un īstenotājiem, mākslinieku biedrību “Rīgas mākslinieku grupa” un “Zaļā vārna” dalībnieks, kā arī kopā ar mīļoto sievu Aleksandru Beļcovu un draugu un reizē konkurentu Sigismundu Vidbergu porcelāna apgleznošanas darbnīcas “Baltars” radītājs un mākslinieks. 1925. gadā “Baltara” mākslas porcelāns triumfēja Starptautiskajā dekoratīvi lietišķās mākslas izstādē Parīzē, saņemot trīs medaļas – zelta godalgas ieguva Vidberga šķīvju kompozīcijas un Abrosimova tehniskais izpildījums, bet bronzas medaļu ieguva Sutas šķīvju kompozīcijas. Romanu Sutu pazīstam arī kā modernisma gleznotāju, grafiķi, grāmatu ilustratoru, bet ievērojamu viņa radošā mantojuma daļu veido scenogrāfija – viņš veidojis dekorāciju un kostīmu metus vairākām latviešu dramatiskā teātra un operas izrādēm.
Tieši izcilā meistara apaļās jubilejas dienā – ceturtdien, 28. aprīlī, plkst. 16 LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzejā atklās izstādi “Romana Sutas scenogrāfija”, kurā būs apskatāmi viņa scenogrāfijas meti un kostīmu skices I. Stravinska baletam “Pulčinella”, A. Jurasovska operai “Trilbi”, P. Maskanji operai “Īrisa”, K. Goci lugai “Princese Turandota” u.c. Izstādes mākslinieks scenogrāfs Ivars Noviks neierastākā veidā apmeklētāju uzmanībai piedāvās arī fotogrāfijas no vairākiem iestudējumiem.
Savukārt Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā no šodienas līdz 1. oktobrim būs apskatāma izstāde “Romans Suta un Jānis Plase – “Zaļās vārnas” zīmē”. Pāragri mirušā biedrības dibinātāja Jāņa Plases dzīves ceļš bijis piedzīvojumu, tālu ceļojumu un arī sūruma strāvots. Par spīti badam un trūkumam viņš pabeidza Pēterburgas Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolu (1914 – 1917) un labākas dzīves meklējumos devās uz Sibīriju. Abu meistaru radošā sadarbība sākās 1926. gadā – Plase asistēja Sutam itāliešu dramaturga Karlo Goci lugas “Princese Turandota” scenogrāfijas izgatavošanā Jelgavas Strādnieku teātrī. Turpmākos gadus līdz Plases nāvei mākslinieki bija labi draugi un neilgu laiku arī kaimiņi. Draudzība ar Sutu kardināli mainīja Plases mākslas stilu, simbolisma vietā nāca sadzīves žanra ainas – krogu, kafejnīcu skati, un darbu izpildījumā bija redzama arī Sutas ietekme. Smagie dzīves pārbaudījumi, nabadzība, kas ilga daudzus gadus, iedragāja Jāņa Plases trauslo veselību, un mākslinieks mira 1929. gadā 37 gadu vecumā. Drīzumā drauga piemiņai veltīta iznāca “zaļvārnieša” Aleksandra Čaka grāmata par Jāņa Plases dzīvi un daiļradi (1931). Arī Romana Sutas mūžs beidzās pāragri un traģiski – 1943. gadā Tbilisi viņš tika apcietināts it kā par maizes talonu viltošanu, un 1944. gada 14. jūlijā viņam tika izpildīts nāves sods. Vien 1959. gadā viņa meita Tatjana Suta Kara tribunālā Rīgā saņēma tēva reabilitācijas dokumentu.
