Mobilā versija
-1.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
8. septembris, 2015
Drukāt

Dzīvība un veselība dzintarā: kā to labāk izmantot (1)

Foto - Ilze VainovskaFoto - Ilze Vainovska
Praktiski padomi

* Masāžas pindas. Dzintarēnus liek lina maisiņos līdzīgi kā ārstniecības augus un izmanto masāžās. Jāpatur prātā, ka ik pa laikam maisiņš jāatver, lai dzintaru var izbērt, attīrīt un izmazgāt maisiņu. Pindas silda uz tējas svecītes tukšā bļodiņā un masē sāpošas locītavas no augšpuses un apakšpuses. Var likt uz acīm, jo mazina nogurumu. Pindas nedrīkst karsēt – tikai sildīt.

* Dzintara eļļa. Ņem jebkuru eļļu, ko drīkst karsēt un kam nav spēcīgas smaržas, piemēram, vīnogu kauliņu eļļu. Ieber noskalotus dzintarēnus un silda uz tējas sveces 20 minūtes, uzmanot, lai nav vairāk par 40 grādiem. Svarīgi ir nepārkarsēt, jo tad dzintars sabrūk. Šādi dzintarēnus var izmantot ne vairāk kā 20 reižu, pēc tam tie ir iztukšoti, sadrūp.

* Dzintara tēja. Čaklais variants: ņem sauju noskalotu dzintarēnu un puslitru vārīta ūdens vai avota ūdens. Ieber dzintaru un karsē uz lēnas uguns 30 minūtes. Tēju lieto kursa veidā, ne vairāk kā glāzi dienā. Ja garša, smarža kļūst nepatīkama – organismam pietiek. Sliņķu variants: iepriekšējā vakarā karstā ūdenī iemet sauju dzintara un atstāj uz nakti. No rīta to var sākt lietot.

* Dzintara ūdens. Stikla ūdens krūzē var ielikt vairākus dzintara gabalus – dzintara informācija par harmonisku attīstību strukturizē ūdeni.

* Dzintara uzlējums. 50 gramu dzintara kripatu ieber puslitrā degvīna un vismaz mēnesi tur tumšā vietā. Jo ilgāk glabā, jo spēcīgāka krāsa un garša. Dzer tukšā dūšā (20 minūtes pirms vai divas stundas pēc ēšanas) pa tējkarotei imūnsistēmas, potences stiprināšanai. Var rūpīgi ierīvēt locītavas un muskuļus. Kad degvīnu nolej, dzintaru vairākas dienas patur saulē un var izmantot atkārtoti trīs četras reizes. Pēc tam tas kļūst trausls un sadrūp. Ja izmanto spirtu, uzlējums būs gatavs pēc pāris dienām, bet tas iztukšo dzintaru vienā reizē un tādu jāprot iedzert – iesaka lietot pret kuņģa čūlu, uzēdot karoti sviesta.

* Dzintara modināšana. Ja dzintars ir dzīvs, apritē, tas uzreiz smaržo, atsaucas. Atvilktnē ilgi stāvējis un nedzīvs dzintars ilgāk jāmodina – jāsilda, jāberzē. Var ierakt zemē pirms pilnmēness, pēc divām nedēļām noskalot tekošā ūdenī un paturēt saulē. Taču galvenais ir saskare ar cilvēku.

* Dzintara attīrīšana. Vadās pēc sajūtām, vai tas vispār nepieciešams. Ja dzintars izmantots sāpošu vietu ārstēšanai, ja nav zināms iepriekšējais saimnieks, ja grūti pieradināt un izveidot attiecības, vēlams to attīrīt – paturēt tekošā ūdenī vai sālsūdenī, pēc tam saulē.

* Dzintara drošības tehnika. Vislabāk izmantot paša atrastu dzintaru, kurā saglabājies pozitīvu emociju un veiksmes lādiņš. Savāktos gabaliņus liek trauciņā, nevis uzreiz kabatā, lai izvairītos no traumām, ja dzintara vietā paņemts fosfors. Ja nav iespējas salasīt pašam, vēlams iegādāties zināmas izcelsmes dzintaru. Dziedniecībā nevajadzētu izmantot rotaslietas no pilnībā apstrādāta dzintara, jo ir bojāta tā enerģētika un noslīpēta garoziņa ar augsto dzintarskābes saturu, turklāt materiāls bieži tiek meistarīgi viltots. Lai to atšķirtu, viena no pazīmēm ir luminiscence – īstais dzintars ultravioletajā starojumā spīd bāli zaļganā un zilā krāsā.

* Dzintars neizraisa alerģiju!

36,6 °C konsultantes ANITA KOVJAZINA, dzintara apstrādes meistare ar 59 gadu stāžu, ilggadēja studijas Dzintars vadītāja

INGA LAPIŅA, sertificēta pirtniece, holistiskās masāžas meistare

Sākumā Dievs radīja divas saules, taču vēlāk nolēma, ka pietiks ar vienu – otra iekrita jūrā, kur sasprāga gabalu gabalos. Tad nu rudeņos un ziemā, kad latvieši sūdzas, ka saules par maz, dienas par īsu un spēka nepietiek, jūra met krastā otru sauli – dzintaru, kas piedāvā enerģiju, palīdz atgūt mieru un harmoniju, kā arī gādā par veselību un atveseļošanos dažādos veidos. Kurzemes piekrastē, biežāk gan Liepājā vai netālajā Jūrmalciemā, ir priekšrocība izbaudīt dziedināšanu, meklējot dzintaru.

Harmonijas nesējs

“Dzintars ir neaptverami sens – vairākus desmitus miljonu gadu. Tajā saglabājusies informācija par harmonisku matricu, harmonisku attīstību. Saskarsme ar dzintaru palīdz atgūt harmoniju,” svarīgu dzintara iedarbības aspektu akcentē pirtniece un holistiskās masāžas meistare Inga Lapiņa. Dzintars ietver informāciju par perfektu attīstību un var palīdzēt to atcerēties cilvēkam, kad organisma pašatjaunošanās mehānisms kādā brīdī sāk klibot. “Tā ir mūsu senču, mūsu dzimtas informācija – mums ir paredzēts to saņemt un izmantot. Acīmredzot kaut kas laikmetu griežos ir zudis, kādā brīdī esam notrulinājušies, vairs to nejūtam. Dzintars palīdz saprast, kas patiesībā esam, atcerēties to, ko esam aizmirsuši.”

Bērniem esot dabiska interese par dzintaru, viņi to jūt labāk – vēlas rotaļāties ar dzintara gabaliņiem, bužināt pirkstos, sildīt saujā, un tas ir viens no veidiem, kā būt saskarsmē.

Dzintara apstrādes meistare Anita Kovjazina atceras gadījumu, kad salonā Rīgā ienākusi mamma ar puisīti, kurš gribējis dzintara gabaliņu. “Tur bija mazi dzintara gabaliņi un arī lieli. Mamma viņam prasa – kuru tu gribi? Es domāju, ka bērns tik un tā pamētās, pazaudēs, lai jau ņem mazo, bet nē – viņš grib lielo. Viņi to arī nopirka. Pabrīnījos, nodomāju – būtu labi, ja paturēs, nepazaudēs vai neizmetīs. Nākamā gada vasarā abi atkal atnāca. Mamma stāstīja – iepriekš bērns ļoti slimojis, nevarējis naktīs gulēt, bet pēc tam ar iegūto dzintaru visu laiku spēlējies, naktīs licis zem spilvena. Puika tagad esot vesels.”

Viens no dzintara izcelsmes skaidrojumiem ir saistīts ar vārdiem dzīt, dzītars – dzīt prom ļaunu. Kurzemes pusē zināma ir tradīcija Lielās dienas rītā dzīt putnus ar lielu troksni un dziedāšanu, lai pie reizes tiek dzīts prom viss tumšais un ļaunais, lai nāve paliek ziemai, bet Lielā diena nāk ar sauli un dzīvību. Līdzīgs ticējums, ka dzintars pasargā no ļauna, ir arī poļiem, lietuviešiem, dāņiem. Vēl viena saistība ir ar vārdu dzimta – dzintars kā saikne ar senčiem, aizgājējiem, viņu pieredzi un zināšanām.

“Dzintaru dod pati daba. Mēs nelaužam ar traktoriem, bet izejam jūras krastā un, ja lemts tajā dienā, atrodam. Tieši tāpat, kā vācam augus tējai, zāļu slotas vai jebko, ko daba dod. Tātad arī dzintars ir domāts mūsu atbalstam. Jācenšas lietot pēc iespējas saprātīgāk, gudrāk un ar lielu pateicību,” saka Inga Lapiņa. Viņa atgādina, ka arī uzturā vislabāk lietot produktus, kas aug 500 kilometru rādiusā. No tālākām vietām ievestie ir tikai kā našķis, jauna pieredze, bet visvērtīgākie, vispiemērotākie ir tuvākie. Tātad dzintars ir mūsējais.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Labdien! Sakiet lūdzu vai tas varētu būt dzintars, ko pārdod par 2 eiro Siguldā pie Gūtmaņalas ?

Draugiem Facebook Twitter Google+