Dzīvība un veselība dzintarā: kā to labāk izmantot 2
36,6 °C konsultantes ANITA KOVJAZINA, dzintara apstrādes meistare ar 59 gadu stāžu, ilggadēja studijas Dzintars vadītāja
INGA LAPIŅA, sertificēta pirtniece, holistiskās masāžas meistare
Sākumā Dievs radīja divas saules, taču vēlāk nolēma, ka pietiks ar vienu – otra iekrita jūrā, kur sasprāga gabalu gabalos. Tad nu rudeņos un ziemā, kad latvieši sūdzas, ka saules par maz, dienas par īsu un spēka nepietiek, jūra met krastā otru sauli – dzintaru, kas piedāvā enerģiju, palīdz atgūt mieru un harmoniju, kā arī gādā par veselību un atveseļošanos dažādos veidos. Kurzemes piekrastē, biežāk gan Liepājā vai netālajā Jūrmalciemā, ir priekšrocība izbaudīt dziedināšanu, meklējot dzintaru.
Harmonijas nesējs
“Dzintars ir neaptverami sens – vairākus desmitus miljonu gadu. Tajā saglabājusies informācija par harmonisku matricu, harmonisku attīstību. Saskarsme ar dzintaru palīdz atgūt harmoniju,” svarīgu dzintara iedarbības aspektu akcentē pirtniece un holistiskās masāžas meistare Inga Lapiņa. Dzintars ietver informāciju par perfektu attīstību un var palīdzēt to atcerēties cilvēkam, kad organisma pašatjaunošanās mehānisms kādā brīdī sāk klibot. “Tā ir mūsu senču, mūsu dzimtas informācija – mums ir paredzēts to saņemt un izmantot. Acīmredzot kaut kas laikmetu griežos ir zudis, kādā brīdī esam notrulinājušies, vairs to nejūtam. Dzintars palīdz saprast, kas patiesībā esam, atcerēties to, ko esam aizmirsuši.”
Bērniem esot dabiska interese par dzintaru, viņi to jūt labāk – vēlas rotaļāties ar dzintara gabaliņiem, bužināt pirkstos, sildīt saujā, un tas ir viens no veidiem, kā būt saskarsmē.
Dzintara apstrādes meistare Anita Kovjazina atceras gadījumu, kad salonā Rīgā ienākusi mamma ar puisīti, kurš gribējis dzintara gabaliņu. “Tur bija mazi dzintara gabaliņi un arī lieli. Mamma viņam prasa – kuru tu gribi? Es domāju, ka bērns tik un tā pamētās, pazaudēs, lai jau ņem mazo, bet nē – viņš grib lielo. Viņi to arī nopirka. Pabrīnījos, nodomāju – būtu labi, ja paturēs, nepazaudēs vai neizmetīs. Nākamā gada vasarā abi atkal atnāca. Mamma stāstīja – iepriekš bērns ļoti slimojis, nevarējis naktīs gulēt, bet pēc tam ar iegūto dzintaru visu laiku spēlējies, naktīs licis zem spilvena. Puika tagad esot vesels.”
Viens no dzintara izcelsmes skaidrojumiem ir saistīts ar vārdiem dzīt, dzītars – dzīt prom ļaunu. Kurzemes pusē zināma ir tradīcija Lielās dienas rītā dzīt putnus ar lielu troksni un dziedāšanu, lai pie reizes tiek dzīts prom viss tumšais un ļaunais, lai nāve paliek ziemai, bet Lielā diena nāk ar sauli un dzīvību. Līdzīgs ticējums, ka dzintars pasargā no ļauna, ir arī poļiem, lietuviešiem, dāņiem. Vēl viena saistība ir ar vārdu dzimta – dzintars kā saikne ar senčiem, aizgājējiem, viņu pieredzi un zināšanām.
