Mobilā versija
+5.5°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
6. novembris, 2015
Drukāt

Dzīvnieks cirka arēnā – izklaide vai mokas (2)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Ilustratīvs foto

Ar piketiem pie Rīgas cirka ēkas biedrība “Dzīvnieku brīvība” pagājušajā vasarā uzsāka kampaņu “Par cilvēcīgu cirku”. Ļaudis ar plakātiem rokās pulcējās pirms izrādēm, kā arī vāca parakstus petīcijai, lai panāktu dzīvnieku cirka aizliegšanu Latvijā. Dzīvnieku izmantošanu priekšnesumos protestētāji nosauc par nežēlīgu tradīciju, kuras laiks ir pagājis.

Rīgas cirks nav uzsācis aktīvu parakstu vākšanas pretkampaņu, taču publikas interese par izrādēm un aptaujas rādot, ka vieni no skatītāju pieprasītākajiem priekšnesumiem ir tieši ar dzīvnieku piedalīšanos. Jo īpaši tiek gaidīta ziloņu, tīģeru, lauvu un lāču uzstāšanās.

Drīzumā jautājumu par savvaļas dzīvnieku izmantošanu cirka izrādēs izskatīs Zemkopības ministrijas Dzīvnieku aizsardzības un labturības konsultatīvā padome.

“Mājas Viesis” piedāvā divus viedokļus par un pret dzīvnieku izmantošanu cirkā.

PRET

Ingmārs Līdaka

Foto - Ilze PētersoneFoto - Ilze Pētersone

Zoologs, dabas aizsardzības aktīvists un politiķis

Emocionāli man pašam dzīvnieku cirks nav pieņemams, īpaši plēsīgo zvēru – lāču, lauvu, tīģeru – izmantošana, jo notiek nepārtraukta šo dzīvnieku pazemošana, lai parādītu cilvēka pārākumu.

Taču par aizliegumu tos izmantot jau “rīt uz pusdienlaiku” nebūšu tik kategorisks. Ja pieņemam lēmumu, ka, piemēram, pēc trim gadiem cirkā dzīvnieki tiek aizliegti, īpašnieks tos nevarēs uzturēt, pabarot, nodrošināt kaut vai elementārus labturības apstākļus, un liela daļa to, kas darbojas trupās, tiks iemidzināti vai nošauti. Vai tas ir mērķis? Uzskatu, ka dzīvniekiem, kuri jau darbojas cirkā, jāļauj tur nodzīvot līdz mūža beigām.

Pār vienu kārti visi nav metami. Piekrītu tiem, kas nerunā absolūtās kategorijās, tas ir, vispār aizliegt dzīvnieku izmantošanu cirkā. Ar šo saprotot, piemēram, sunīšus, kaķīšus. Suns, kas uzstājas cirkā, ir laimīgāks, jo atrodas darbībā un komunikācijā ar cilvēku, nekā tas, kurš augu dienu pavada viens pats, gaidot saimnieku mājās no darba. Varbūt arī iluzionistam vajadzētu ļaut no cepures izvilkt trusīti.

Kategoriski jāatsakās no savvaļā ķertu dzīvnieku un apdraudēto sugu izmantošanas cirkā. Lēmumu par savvaļā noķertajiem var pieņemt neilgā laikā, jo gadījumu, kad tiek izmantoti šādi dzīvnieki, nav daudz. Apdraudēto sugu – ziloņu, tīģeru, vairāku jūras zīdītāju – darbībai cirkā gan būtu vajadzīgi diezgan gari pārejas noteikumi, lai tos, kas šobrīd atrodas cirkā, no darba neatlaistu, un pēc noteikta datuma jaunus vairs neuzņemtu. Atbalstu pakāpeniski ierobežot dzīvnieku nonākšanu cirka arēnā, lai 10 līdz 15 gadu laikā varētu sasniegt mērķi – neizmantot cirkā dzīvniekus, kuriem šādi nebrīves apstākļi nav piemēroti.

PAR

Foto - Ilze PētersoneFoto - Ilze Pētersone

Lolita Lipinska Rīgas cirka direktore

Viens no lielākajiem spēlētājiem, kas šo aizlieguma ideju ierosināja un investēja pētījumos, ir lielais Kanādas cirka konglomerāts “Cirque du Soleil” jeb “Saules cirks”. Tas sāka attīstīties 80. gados, ieguldot milzīgus līdzekļus un režisējot izrādes tikai ar cilvēku piedalīšanos. Tā ir arī cirku konkurences cīņa.

Cirkā galvenokārt izmanto dzīvniekus, kas dzimuši nebrīvē. Tīģeri un lauvas parasti vismaz trešajā paaudzē nāk no cilvēku pieradinātiem vecākiem. Tas, ka cirkā dzimst dzīvnieki, ir viens no pamatrādītājiem, ka viņiem šī vide nav nelabvēlīga.

Dzīvnieku mūžs cirkā nav īss, kā to apgalvo dzīvnieku aizstāvju biedrības. Manēžā strādājošiem ziloņiem tie ir 50 līdz 60 gadi, tīģeriem un lauvām – ap 15 līdz 20 gadiem. Vecie dzīvnieki, kas vairs netiek nodarbināti uzvedumos, bieži vien braukā trupai līdzi.

Rīgas cirks savās telpās var nodrošināt tādus labturības noteikumus, kas atbilst, piemēram, Itālijas noteiktajiem standartiem. Mums taču svarīgi, lai dzīvnieks ne tikai rādītu trikus, bet arī labi izskatītos, būtu priecīgs, apmierināts, un to viņam nevar ne iemācīt, ne piespiest notēlot.

Citādi varētu būt trupās, kas braukā no vietas uz vietu ar savu telti, jo tur visa dzīve notiek uz riteņiem. Viņiem vajadzētu noteikt labturības standartus, kādi jāievēro, lai dzīvniekus pārvadātu pa mūsu valsti.

Piketi pie mūsu cirka tikai piesaistīja vairāk uzmanības un reizē – arī publiku. Galvenais, lai cirku neapmelo, lai nestāsta, ka lācis uz pakaļkājām staigā tāpēc, ka priekškāju pēdas ir speciāli traumētas, lai dzīvnieks neliktu tās uz zemes. Mūsu arēnā lāči staigā gan uz priekšējām, gan pakaļējām kājām.

Ko panāksim ar aizliegumu – uz Rīgas cirku vairs nebrauks lielo Eiropas valstu trupas, tostarp arī no Vācijas, Itālijas, Francijas, kurām izrādēs dzīvniekus ir ļauts izmantot.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Es turu vistas, pīles tītarus un nomazotnes esmu iedresējis teritorija noteikumus, kurus viņi strikti ievēro. Ja pārkāpj- uzsaucu MĀJĀS UN PAGAIDA UN ATGRIEŽAS, JA NE TAD DODOS UN NEŽĒLĪGI KLIEGDAMS DZENU ROBEŽAS. . bAR5ĪBAI JĀBŪT VIENMĒR SILĒ. TEROITORIJĀ PAŠI MIERĪGI PULCĒJAS AO MANI, IT KĀ NEKAS NEBŪTU BIJIS.. MĒS GAĻU ĒDAM LABPRĀT, TAD TRUŠUS NEDRĪKST TURĒT?

  2. Ir arī laba pieredze Atbildēt

    Bijām pasen uz cirka izrādi, viens numurs ar pērtiķiem tiešām nepatīkami pārsteidza gan bērnus, gan pieaugušos, kur dresētājs vīrietis dauzīja pērtiķus, lai panāktu jel kādu rezultātu, tas bija baisi, nežēlīgi un nožēlojami. Taču citā reizē redzējām arī numurus, kuri patīkami pārsteidza – pirātu kuģis ar papagaiļiem, tiešām bija sajūta, ka dresētājam ir labs kontakts ar saviem spārnainajiem, tāpat sunīšu numurs, bet ar suņiem jau ir salīdzinoši viegli.

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāda ir tava Ziemassvētku vēlēšanās?

Ziemassvētku vecītim arī jāmaksā nodokļi

Valsts oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” portālā “lvportals.lv” publicēta Valsts ieņēmumu dienesta atbilde uz kādu lasītāja jautājumu, kurš stāsta, ka, plānojot Ziemassvētkos strādāt “Salaveča amatā”, gribot iesniegt sludinājumu internetā par sevi. Lasītājs vaicā: “Kā to izdarīt godīgi, kā samaksāt nodokļus par to?” VID viens no piedāvātajiem variantiem ir reģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējam un maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu starpības utt.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (18)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (12)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+