Dzīvnieks cirka arēnā – izklaide vai mokas 1
Ar piketiem pie Rīgas cirka ēkas biedrība “Dzīvnieku brīvība” pagājušajā vasarā uzsāka kampaņu “Par cilvēcīgu cirku”. Ļaudis ar plakātiem rokās pulcējās pirms izrādēm, kā arī vāca parakstus petīcijai, lai panāktu dzīvnieku cirka aizliegšanu Latvijā. Dzīvnieku izmantošanu priekšnesumos protestētāji nosauc par nežēlīgu tradīciju, kuras laiks ir pagājis.
Rīgas cirks nav uzsācis aktīvu parakstu vākšanas pretkampaņu, taču publikas interese par izrādēm un aptaujas rādot, ka vieni no skatītāju pieprasītākajiem priekšnesumiem ir tieši ar dzīvnieku piedalīšanos. Jo īpaši tiek gaidīta ziloņu, tīģeru, lauvu un lāču uzstāšanās.
Drīzumā jautājumu par savvaļas dzīvnieku izmantošanu cirka izrādēs izskatīs Zemkopības ministrijas Dzīvnieku aizsardzības un labturības konsultatīvā padome.
“Mājas Viesis” piedāvā divus viedokļus par un pret dzīvnieku izmantošanu cirkā.
PRET
Ingmārs Līdaka
Zoologs, dabas aizsardzības aktīvists un politiķis
Emocionāli man pašam dzīvnieku cirks nav pieņemams, īpaši plēsīgo zvēru – lāču, lauvu, tīģeru – izmantošana, jo notiek nepārtraukta šo dzīvnieku pazemošana, lai parādītu cilvēka pārākumu.
Taču par aizliegumu tos izmantot jau “rīt uz pusdienlaiku” nebūšu tik kategorisks. Ja pieņemam lēmumu, ka, piemēram, pēc trim gadiem cirkā dzīvnieki tiek aizliegti, īpašnieks tos nevarēs uzturēt, pabarot, nodrošināt kaut vai elementārus labturības apstākļus, un liela daļa to, kas darbojas trupās, tiks iemidzināti vai nošauti. Vai tas ir mērķis? Uzskatu, ka dzīvniekiem, kuri jau darbojas cirkā, jāļauj tur nodzīvot līdz mūža beigām.
Pār vienu kārti visi nav metami. Piekrītu tiem, kas nerunā absolūtās kategorijās, tas ir, vispār aizliegt dzīvnieku izmantošanu cirkā. Ar šo saprotot, piemēram, sunīšus, kaķīšus. Suns, kas uzstājas cirkā, ir laimīgāks, jo atrodas darbībā un komunikācijā ar cilvēku, nekā tas, kurš augu dienu pavada viens pats, gaidot saimnieku mājās no darba. Varbūt arī iluzionistam vajadzētu ļaut no cepures izvilkt trusīti.
Kategoriski jāatsakās no savvaļā ķertu dzīvnieku un apdraudēto sugu izmantošanas cirkā. Lēmumu par savvaļā noķertajiem var pieņemt neilgā laikā, jo gadījumu, kad tiek izmantoti šādi dzīvnieki, nav daudz. Apdraudēto sugu – ziloņu, tīģeru, vairāku jūras zīdītāju – darbībai cirkā gan būtu vajadzīgi diezgan gari pārejas noteikumi, lai tos, kas šobrīd atrodas cirkā, no darba neatlaistu, un pēc noteikta datuma jaunus vairs neuzņemtu. Atbalstu pakāpeniski ierobežot dzīvnieku nonākšanu cirka arēnā, lai 10 līdz 15 gadu laikā varētu sasniegt mērķi – neizmantot cirkā dzīvniekus, kuriem šādi nebrīves apstākļi nav piemēroti.
PAR
Lolita Lipinska Rīgas cirka direktore
Viens no lielākajiem spēlētājiem, kas šo aizlieguma ideju ierosināja un investēja pētījumos, ir lielais Kanādas cirka konglomerāts “Cirque du Soleil” jeb “Saules cirks”. Tas sāka attīstīties 80. gados, ieguldot milzīgus līdzekļus un režisējot izrādes tikai ar cilvēku piedalīšanos. Tā ir arī cirku konkurences cīņa.
Cirkā galvenokārt izmanto dzīvniekus, kas dzimuši nebrīvē. Tīģeri un lauvas parasti vismaz trešajā paaudzē nāk no cilvēku pieradinātiem vecākiem. Tas, ka cirkā dzimst dzīvnieki, ir viens no pamatrādītājiem, ka viņiem šī vide nav nelabvēlīga.
Dzīvnieku mūžs cirkā nav īss, kā to apgalvo dzīvnieku aizstāvju biedrības. Manēžā strādājošiem ziloņiem tie ir 50 līdz 60 gadi, tīģeriem un lauvām – ap 15 līdz 20 gadiem. Vecie dzīvnieki, kas vairs netiek nodarbināti uzvedumos, bieži vien braukā trupai līdzi.
Rīgas cirks savās telpās var nodrošināt tādus labturības noteikumus, kas atbilst, piemēram, Itālijas noteiktajiem standartiem. Mums taču svarīgi, lai dzīvnieks ne tikai rādītu trikus, bet arī labi izskatītos, būtu priecīgs, apmierināts, un to viņam nevar ne iemācīt, ne piespiest notēlot.
Citādi varētu būt trupās, kas braukā no vietas uz vietu ar savu telti, jo tur visa dzīve notiek uz riteņiem. Viņiem vajadzētu noteikt labturības standartus, kādi jāievēro, lai dzīvniekus pārvadātu pa mūsu valsti.
Piketi pie mūsu cirka tikai piesaistīja vairāk uzmanības un reizē – arī publiku. Galvenais, lai cirku neapmelo, lai nestāsta, ka lācis uz pakaļkājām staigā tāpēc, ka priekškāju pēdas ir speciāli traumētas, lai dzīvnieks neliktu tās uz zemes. Mūsu arēnā lāči staigā gan uz priekšējām, gan pakaļējām kājām.
Ko panāksim ar aizliegumu – uz Rīgas cirku vairs nebrauks lielo Eiropas valstu trupas, tostarp arī no Vācijas, Itālijas, Francijas, kurām izrādēs dzīvniekus ir ļauts izmantot.
