Foto: LETA

Dzīvnieku draugi apvienosies kustībā “Sabiedrība pret kažokādām” 6

Desmit salīdzinoši ietekmīgas Latvijas vides un dzīvnieku aizsardzības organizācijas nolēmušas apvienoties “Sabiedrībā pret kažokādām” (SPK) – sabiedriskā kustībā, kura informēs un izglītos sabiedrību par “dzīvi bez kažokādām”, liecina “Dzīvnieku drauga fonda” pārstāves Lauras Karnītes informācija.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17
Mākslīgais intelekts nosauc piecus “neveiksmīgākos” latviešu politiķus 115
Kokteilis
Izplatītas frāzes, ko vedeklām labāk neteikt vīramātēm 1
Lasīt citas ziņas

Tāpat kustība grasās virzīt izskatīšanai Saeimā vairāk nekā 10 000 Latvijas iedzīvotāju parakstīto iniciatīvu pret kažokzvēru audzēšanu ar mērķi panākt šīs nozares slēgšanu Latvijā. “Sabiedrības pret kažokādām” dibināšana notiks trešdien, 29.janvārī, plkst.13 patversmē “Dzīvnieku draugs”, Fr.Candera ielā 4.

Sabiedrības dibināšanas pasākumā piedalīsies arī SPK atbalstītāji – mūziķis un radiobalss Andris Freidenfelds, multimākslinieks Kaspars Bindemanis un aktieris un režisors Varis Vētra. Viņi prezentēs “Sabiedrības pret kažokādām” izstrādātās brīdinošās zīmes “Nežēlīga greznība” ar informāciju par kažokādu industrijas radīto kaitējumu dzīvniekiem, cilvēkiem un videi. Kažokādu izstrādājumi, līdzīgi kā cigaretes, alkohols un citi kaitīgi produkti, būtu īpaši jāmarķē, tā dodot patērētājiem iespēju uzzināt par šo izstrādājumu ražošanas negatīvajiem aspektiem, uzskata SPK dibinātāji.

CITI ŠOBRĪD LASA

Uz “Sabiedrības pret kažokādām” dibināšanas pasākumu ieradīsies arī Nīderlandes organizācijas “Kažokus dzīvniekiem” (“Bont Voor Dieren”) vadītāja Nikole van Gemerta (Nicole van Gemert). Nīderlande, kas līdz šim bija viens no lielākajiem kažokādu ražotājiem pasaulē, 2012.gada nogalē ētisku apsvērumu dēļ nolēma slēgt šo nozari. Pēc dibināšanas pasākuma notiks SPK dalībnieku un Nikoles van Gemertas diskusija par Nīderlandes pieredzi ceļā uz šī lēmuma pieņemšanu.

“Sabiedrības pret kažokādām” dibinātāji ir biedrība “Dzīvnieku brīvība”, nodibinājums “Dzīvnieku drauga fonds”, Pasaules Dabas fonds, Vides aizsardzības klubs un biedrības “Juglas Dzīvnieku aizsardzības grupa” “DzīvniekuSOS”, “Homo Ecos”, “Zemes draugi”, “Zaļā brīvība” un “Vides Vārds”.

Karnīte atzīmē, ka kustība ir atvērta ikvienai organizācijai un interesentam, kas vēlas dot savu ieguldījumu, lai Latvija kļūtu par zemi bez kažokādām.

Sabiedrības iniciatīvā “Par kažokzvēru aizsardzību”, ko pavasarī ierosināja organizācija “Dzīvnieku brīvība”, savākti nepieciešamie 10 000 paraksti, lai Saeimā iesniegtu likumprojektu par kažokzvēru nozares pakāpenisku slēgšanu Latvijā. Tas apliecina, ka dzīvnieku aizsardzības jautājums Latvijas sabiedrībai ir svarīgs, norāda Karnīte.

Pēc viņas teiktā, kažokzvēru audzēšanas pilnīgs aizliegums ētisku vai labturības apsvērumu dēļ šobrīd pieņemts Austrijā, Lielbritānijā, Horvātijā, Bulgārijā un citviet. Tādās valstīs kā Šveice, Vācija un Itālija pieņemti stingri labturības noteikumi, kas padara šo nodarbi uzņēmējiem ekonomiski neizdevīgu. Daudzās citās valstīs, kurās atļauta kažokzvēru audzēšana, šobrīd norisinās aktīvas sabiedrības diskusijas un protesti pret šo dzīvnieku izmantošanas veidu.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.