Latvijā
Sabiedrība

Dzīvo sveiks, dabas ķēniņ! Gunta Eniņa fotoalbuma lappuses 16


Guntis Eniņš
Guntis Eniņš
Foto no G. Eniņa albuma un krājuma

Kāda jauka sakritība, Latvijas simtgadē savu 85 gadu jubileju svin tautā cienītais dabas pētnieks, publicists Guntis Eniņš. Tiešām var apbrīnot viņa darba spējas un aizrautību! Viņa grāmatas (7) un publikācijas (nu jau 1000!, daudzas no tām arī “Mājas Viesī”) ir iedvesmojušas lasītājus būt dabā redzīgākiem un saudzīgākiem. 

Guntis allaž aicina atbrīvot simtgadīgos kokus, lai tie ieraudzītu gaismu, izkopt latvisko ainavu, kas ir skaistākā pauguraiņu un līdzenuma ainava Eiropā, pasaudzēt brīnišķīgos dabas objektus – klintis, alas, akmeņus, ūdenskritumus, urdziņas… Jau padomju laikā kopā ar dzejnieku Imantu Ziedoni un domu biedriem viņi aizsāka dižkoku atbrīvotāju grupas darbu. Visa Latvija izstaigāta, apbraukāta krustu šķērsu un ierakstīta sirds grāmatā. Mums un nākamajām paaudzēm atliek turpināt kaismīgā dabas pētnieka iesākto dabas izziņas ceļu tā, lai ne zariņu nenolauztu arī dvēselē.

Sveicot un godinot Gunti Eniņu, pašķirstīsim viņa dzīves fotoalbumus.

*

Izdevniecība “Latvijas Mediji” izdevusi Gunta Eniņa grāmatu “Koki mājas nepamet”, “100 Latvijas dižākie un svētākie”, “Nezināmā Latvija”.

*

Guntis Eniņš: ”Mans prieks un laime, un veselība slēpjas Latvijas dārgumu meklēšanā, ko varam saukt par dabas pieminekļiem. Tie ir dižkoki, diži un vēsturiski akmeņi, avoti, alas, ainavas, noslēpumainās senču zīmes un raksti, kas viss kopā veido Dzimtenes svēto ainavu.”

 

Galerijas nosaukums

 

Gunta Eniņa atklājumi

 1964. gada vasarā kopā ar brāli Andri un draugu Jāni Lasmani atraka totāli aizbrukušos Riežupes alu labirintus. Latvija atguva unikālu tūrisma objektu, un Guntim sākās aizraušanās ar nezināmu pazemes caurumu meklēšanu un atrakšanu, lai varētu ielīst un izmērīt.

1971. gadā Lībiešu upuralās atklāja iegrebtas senas maģiskās zīmes. Iekļuva šo alu bīstamajos, tālākajos šaurumos. Šeit izstrādāja alu uzmērīšanas un izpētes metodiku, ko publicēja 1972. gadā. 1973. gadā students Juris Urtāns (tagad profesors un akadēmiķis) alā veica arheoloģiskos izrakumus un atklāja vairāk nekā 600 senu upurnaudiņu.

LA.lv