Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
26. augusts, 2016
Drukāt

Kristaps Ceplis: Dzīvojam 21. gadsimtā

Ceplis_9

Kristaps Ceplis, biedrības "Zaļās mājas" valdes loceklis

Mūsdienu laikmets ir atnācis ar dažādām tehnoloģijām, cilvēku dzīvi pēdējo 100, 50 un pat 10 gadu laikā mainot radikāli. Sākotnēji daudzi nespēja pieņemt jauno, pretojās, bet šobrīd labprāt izmanto mūsdienu tehniskos sasniegumus gan vienkārši priekam, gan dzīves kvalitātes celšanai. Tas, kā mēs dzīvojām pirms 100 gadiem, šķiet interesanti, bet reti kurš ir gatavs atgriezties pagātnē un ignorēt progresu un vides pārmaiņas.

Tomēr atsevišķās jomās mēs joprojām esam palikuši uzticīgi tradīcijām, kuras mainīt dažādu iemeslu dēļ neuzdrošināmies. Viena no tādām jomām ir mežsaimniecība. Sabiedrībā joprojām valda viedoklis, ka mežs 21. gadsimtā aug tieši tāpat, kā tas bija 20. gadsimta sākumā un vēl pirms tūkstošiem gadu, kaut gan Latvijā ir redzami gana daudz piemēru, kas liecina par visnotaļ ievērojamām pārmaiņām meža augšanas procesos.

Apskatot saimnieciskos mežus, ir jāņem vērā fakts, ka mežu mākslīgā atjaunošana gan Latvijā, gan citur pasaulē jau labu laiku notiek, izmantojot augstvērtīgus stādus. Šie stādi ir ilga un rūpīga selekcijas darba iznākums, piešķirot jaunajiem kociņiem īpašības, kuras ļaus tiem ātrāk izaugt un labāk aizsargāties no apdraudējumiem visā dzīves ciklā. Koku ātrāku augšanu ietekmē arī vides izmaiņas un, piemēram, pastiprināta gaisa piesārņošana ar oglekli – galveno koksnes barības vielu. Nopietnu artavu meža ātrākā augšanā sniedz arī tehnoloģiskais progress un tā dāvātās iespējas efektīvāk un ātrāk izkopt mežaudzes, atbrīvojot vietu jaunajiem kociņiem.

Protams, dažādām koku sugām augšanas ātruma pārmaiņas ir atšķirīgas, bet par tādiem mūsu mežu “grandiem” kā, piemēram, bērzs un priede, mēs jau varam droši teikt, ka jaunībā stādītā mežaudze nebūt nav dāvana nākamajai vai aiznākamajai paaudzei, bet pie pareizas kopšanas sava darba augļus jau varēs baudīt pats stādītājs. Tradīcijas teic, ka bērza ciršanas vecums ir 71 gads, bet praksē mēs zinām, ka no laba stādmateriāla pareizi audzēts koks ciršanas caurmēru sasniedz jau 30 – 35 gados. Līdzīga situācija ir arī priedei, kuras tradicionālais ciršanas vecums ir 101 gads, bet dabā Latvijā ir priežu audzes, kuras būs cērtamas jau 60 – 80 gadu vecumā.

Turklāt jāņem vērā arī fakts, ka koksnes produktu ražotājiem aizvien lielāka interese ir tieši par vidēja izmēra baļķu pārstrādi, nevis resniem apaļkokiem, kas tradicionāli tika uzskatīti par pašu labāko materiālu. Tradicionālās guļbūves būvē aizvien mazāk, priekšroku dodot dažādu līmēto koksnes produktu izmantošanai, kuru radīšanai nav nepieciešams resns baļķis.

Latvijas meža nozares tiešie konkurenti un atzītās meža lielvalstis Zviedrija un Somija tradīcijas jau ir mainījušas, un, piemēram, Somijā likums vairs neierobežo koku ciršanas vecumu, atstājot meža īpašnieka ziņā izlemt, kad mežu ir izdevīgāk izstrādāt. Arī Zviedrijā normatīvie akti mežu ļauj cirst agrāk, nekā tas bija savulaik pieņemts. Šādas politikas iznākums ir tāds, ka, neraugoties uz to, ka Zviedrijā no ikgadējā koksnes pieauguma procentuāli tiek nocirsts vairāk nekā Latvijā, koksnes apjoms, kas paliek Zviedrijas mežos, ir lielāks. Zviedrijas normatīvi nodrošina to, ka nozare nepieļauj izšķērdīgu koksnes sapūdēšanu mežā, maksimāli to pārstrādājot gatavos produktos.

Ziemeļvalstu pieredze ir vismaz dziļākas iepazīšanas vērta, un šāda iespēja ikvienam interesentam būs 28. septembrī, kad Rīgā RISEBA Arhitektūras un mediju centrā H2O6 norisināsies meža nozares konference “Meža nozare bioekonomikai”, kurā ar savu valstu mežsaimniecības pieredzi dalīsies Zviedrijas, Somijas un Igaunijas meža nozares pārstāvji.

 

Kristaps Ceplis, biedrības “Zaļās mājas” valdes loceklis

Pievienot komentāru

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+