Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
6. jūnijs, 2016
Drukāt

Dzīvokļa pabalsts bēgļiem būs pietiekams, ja īres maksa nepārsniegs 100 eiro (5)

Foto-Timurs SubhankulovsFoto-Timurs Subhankulovs

Dzīvokļa pabalsts bēgļiem būs pietiekams, ja īres maksa nepārsniegs 100 eiro mēnesī, Latvijas Televīzijas raidījumā “900 sekundes” teica Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) ģenerālsekretārs Uldis Līkops.

Jau ziņots, ka Ekonomikas ministrijas (EM) rosina ieviest vienreizēju pabalstu 200 eiro apmērā bēgļiem un personām, kuras ieguvušas alternatīvo statusu mājokļa pirmās īres iemaksas vai garantijas segšanai.

Kā teica Līkops, ar 200 eiro jāpietiek pirmajam un pēdējam maksājumam. Ja īres maksa būs lielāka par 100 eiro mēnesī, tad ar šo pabalstu nepietiks. Ja tā būs mazāka, tad nauda paliks pāri.

Viņš informēja, ka vairāki bēgļi mājokli ir atraduši, noslēguši līgumu un deklarējuši savu dzīvesvietu. Līkops uzsvēra, ka tas ir ļoti svarīgi. Daudzu pakalpojumu saņemšana un iespēja iekļauties sabiedrībā saistīta ar dzīvesvietas deklarēšanu. Tikai pēc tam var reģistrēties pie ģimenes ārsta, Nodarbinātības valsts aģentūrā, var pieteikt bērnu bērnudārzā.

Kā atzina LSK vadītājs, ka ir patvēruma meklētāji, kuriem ir vēlme saņemt dzīvokli par velti un saņemt arī pabalstus. Tādēļ, uzzinot, ka būs pašiem par sevi jārūpējas, viņi dodas prom no Latvijas.

Līkops skaidroja, ka cilvēki, kuri kvotu ietvaros, ir izvēlējušies doties uz Latviju ir daudz vairāk gatavi integrēties, savukārt tie, kuri ieradušies patstāvīgi, viņu mērķi ne vienmēr ir šeit integrēties.

Kā ziņots, Ministru kabineta komiteja šodien skatīs EM ierosinājumu ieviest vienreizēju pabalstu 200 eiro apmērā bēgļiem un personām, kuras ieguvušas alternatīvo statusu mājokļa pirmās īres iemaksas vai garantijas segšanai.

Šādu pabalstu EM rosina ieviest, lai veicinātu bēgļu un personu ar alternatīvo statusu veiksmīgāku integrēšanos Latvijas sabiedrībā.

EM ieskatā summa 60 000 eiro apmērā būtu jāsedz no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, uzdodot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) administrēt pabalstu izmaksu.

Šāda summa ir noteikta, pieņemot, ka tā ir vidējā darījuma vērtība par dzīvošanai derīga vienistabas vai divistabu dzīvokļa īri Rīgā un valsts lielākajās pilsētās, teikts EM sagatavotajā ziņojumā.

Šāda pabalsta nepieciešamību EM pamato ar normatīvajos aktos noteikto par nepieciešamību nodrošināt personas pamatvajadzības uz mājokli un pašvaldību pienākumu nodrošināt iedzīvotājiem sociālo palīdzību, tostarp palīdzot risināt dzīvokļa jautājumus. Sociālā palīdzība ietver sevī arī naudas vai mantisku pabalstu, kura piešķiršana balstās uz materiālo resursu novērtēšanu personām (ģimenēm), kurām trūkst līdzekļu pamatvajadzību apmierināšanai, norādīts ziņojumā.

Tāpat ministrija skaidro, ka personai pēc bēgļa vai alternatīvā statusa iegūšanas būs piešķirta uzturēšanas atļauja, līdz ar to personai būs iespēja deklarēties pašvaldībā un pretendēt uz likumā noteikto palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā. Tāpat šīs personas varēs iegūt konkrētajā pašvaldībā deklarēto personu priekšrocības, piemēram, atlaides sabiedriskā transportā, tādējādi sniedzot iespēju bēgļa un alternatīvā statusa ieguvējam sadarbībā ar pašvaldību sociālajiem dienestiem un Valsts nodarbinātības aģentūras atbalstu mēneša laikā atrast darbavietu īrētā mājokļa apkārtnē.

Piedāvājot līdzekļus piešķirt VARAM, kam tālāk būs jāadministrē šīs naudas izmaksa, EM atsaucas uz pašas VARAM pausto, ka bēgļu mājokļu politika būtu jārisina vienoti visā valstī, nevis nododot šo problēmu risināt tikai pašvaldībām, kurām jau tā ir nepietiekams dzīvojamais fonds. EM ieskatā pašvaldībām tiks radīts papildu slogs tikai gadījumā, ja pašvaldībām netiks sniegts atbalsts vismaz vienreizēja īres pabalsta veidā, tādējādi veicinot, ka mājoklis nebūs jānodrošina pašvaldības dzīvojamā fonda ietvaros, bet gan to būs iespēja iegūt, slēdzot privāttiesisku vienošanos par īres tiesībām.

Ministrija izvērtējusi arī citas iespējas, kā nodrošināt pabalstu, piemēram, aizdevuma veidā no Valsts kases vai attīstības finanšu institūcijas “Altum”. Tādā gadījumā aizdevumu gada laikā varētu izsniegt aptuveni 300 personām. Tomēr, kā skaidro EM, tam varētu būt negatīvi aspekti, proti, šādi aizdevumi ir ar augstu riska pakāpi, jo nav iespējams izvērtēt aizņēmēju riskus, kā arī aizdevumu administrēšanas izmaksas ir visai augstas. Tāpat ir jāņem vērā arī apstāklis, ka bēglim un personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, no pabalsta būs jāsedz ikmēneša maksa par patērētajiem komunālajiem pakalpojumiem un ēkas apsaimniekošanu, līdz ar to personai aizdevuma atmaksa varētu radīt papildu finansiālu slogu. Arī komercbanku iesaistīšana nerisinātu problēmu, jo Latvijas Komercbanku asociācijas ieskatā kredītu izsniegšana būtu pretrunā ar komercbanku piekopto atbildīgas kreditēšanas politiku, kā arī labu kreditēšanas praksi no bankas risku viedokļa. Bēgļu gadījumā ienākumi nav pietiekami, lai uzņemtos kredīta saistības, skaidro ministrijā.

Lai noskaidrotu situāciju ar dzīvojamā fonda pieejamību, EM pērnā gada nogalē aptaujāja pašvaldības. No 119 pašvaldībām atbildi sniedza 79 pašvaldības, un noskaidrojies, ka 47 pašvaldību rīcībā brīva dzīvojamā fonda nav. Savukārt 18 pašvaldību kopējais dzīvošanai derīgais fonds, ar to saprotot apgaismojamas, apkurināmas telpas, kas piemērotas personu ilglaicīgam patvērumam un sadzīves priekšmetu izvietošanai, ir 145 dzīvokļi. Vēl 24 pašvaldībās ir pieejamas aptuveni 386 dzīvojamās telpas, kas bez ievērojamu finanšu ieguldīšanas remonta veikšanā nav dzīvošanai derīgas.

Valdības rīkojuma projekts paredz, ka VARAM sadarbībā ar Iekšlietu ministriju un Finanšu ministriju līdz šī gada 1.jūlijam ir jāizvērtē iespēja nodrošināt bēgļus ar vienreizēja īres pabalsta nodrošināšanu kā atbalstu pašvaldībām personu integrācijas sākuma posmā.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Kas viņi tādi par priviliģētu šķiru ? Tad izdodiet likumu,kad visiem īre tikai 100 eiro un vis.No sākuma atlaides īrei,pēc tam kaut kam citam un tā tālāk. Tie ķēmi paliks aizvien nekaunīgāki. Vai tiešām neko nevar mācīties no kļūdām ko izdarījuši zviedri,vācieši,norvēģi un angļi ? Mums arī jāturpina viņu kļūdas ?

  2. Dzīvokļa pabalsts bēgļiem būs pietiekams, ja īres maksa nepārsniegs 100 eiro..
    Rodas jautajums-kapeec pabalsti peec uzturesanaas atlaujas sanemsanas?? Taas tachu ir stradatspejigas gimenes. Ja nestradaa tad nebuus est… Kurs domaa par vietejiem?? Ja nav nauda tad dzivo kaut uz ielas.

  3. Mūžigs Boikots welcomistiem Atbildēt

    Gribētos redzēt tos plānprātiņus kas riskēs ar savu dzīvokli, māju ielaižot tur migrantus. Zila acs vai nodedzināts īpašums un mūžīgs kaimiņu naids par to ka tie bezatbildīgi pakļauj kaimīņu bērnus, meitas un sievas izvarošani izīrējot savu mājokli migrantiem savā vēlmē iedzīvoties uz citu nelaimes un savas tautas nodevības rēķna.

  4. Vācijā, atšķirībā no Latvijas, valsts vispirms rūpējas par saviem iedzīvotājiem un tikai tad par bēgļiem. Mums bēgļi ir aizsargājamo dzīvnieku statusā.

  5. ..Dzīvokļa pabalsts bēgļiem būs pietiekams, ja īres maksa nepārsniegs 100 eiro..
    Tāda situācija varbūt ir iespējama tikai kaut kur Latvijas , Krievijas pierobežas ciematiņā. Lai tad tur arī mitinās.

Draugiem Facebook Twitter Google+