Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
18. janvāris, 2012
Drukāt

Dzīvoklis ar neērtu piegrieztni

Kāpēc pārplānotais dzīvoklis rada vilšanos? Visbiežāk taču pārbūvē tāpēc, lai iegūtu vairāk gaismas, vairāk brīvas telpas un modernāku mājokli. 


 

Nedaudz vēstures…

Dzīvokļu pārplānošanas uzplūdi sākās atmodas laikā, kad radās iespēja iegūt plašāku informāciju par interjera plānošanas principiem pasaulē un atbrīvoties no padomju gados valdījušās šaurības un standarta projektiem. Toreiz vispopulārāk bija apvienot viesistabu ar virtuvi un nodalīt to ar leti. Vēl tika apvienoti sanitārie mezgli un veidoti dažādi negaumīgi, dzīvoklī neiederīgi elementi, piemēram, arkas, kolonnas utt.

Tagad visbiežāk pārplāno bijušos komunālos dzīvokļus, nojaucot tajos padomju laikos uzbūvētās papildu sienas, kā arī pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados būvēto daudzdzīvokļu ēku dzīvokļus, kuros veido atvērtāku plānojumu. Pārsteidzoši, bet pēdējos gados jau vērojama atgriezeniska tendence – jauno projektu daudzdzīvokļu namos parādās papildu starpsienas, lai kaut nedaudz nodalītu funkcionālās zonas atvērtajā plānojumā.

 

Kāpēc vilšanās?

IEMESLS NR. 1

Nepietiekamas zināšanas un darbošanās bez profesionāļa padoma

Ne vienmēr dzīvokļa saimnieki ir pietiekami informēti par visām ēkas konstruktīvajām un interjera plānošanas niansēm. Bieži par iedvesmas avotu pārplānošanai kalpo žurnālos noskatīts interjers, tomēr interjers žurnālā ne vienmēr atbilst reālajam dzīvoklim – var gadīties, ka noskatītās idejas konkrētajām telpām neder vai arī tās nemaz nevar īstenot.

 

IEMESLS NR. 2

Ačgārns process

Ļoti bieži dzīvokļa īpašnieki nelielu pārbūvi veic, nesaskaņojot to būvvaldē, lai gan likums nelikumīgu būvniecību aizliedz. Tikai tad, kad dzīvokli vēlas pārdot vai ieķīlāt, rodas problēmas, jo nepieciešams dzīvokļa inventarizācijas akts, kas nav vecāks par pieciem gadiem. Tad, gribot negribot, jāmeklē arhitekts, lai jau sen veiktās izmaiņas legalizētu. Absurda, taču ļoti izplatīta situācija. Turklāt šāds pakalpojums arhitektiem nav ne izdevīgs, ne interesants, jo bieži jāveic lielā steigā – klientam deg. Ja mājokļa īpašnieki ietu pareizo ceļu – vispirms sakārtotu dokumentus un tikai tad praktiskās lietas, neizpaliktu arī profesionāļa padoms, kas ļautu izvairīties no daudzām kļūdām, kas sabojā prieku par jauno plānojumu.

 

Kas jāņem vērā?

Pārplānojot dzīvokli, jāsaprot, ka platība dzīvoklim nemainās – paplašinot vienu telpu, samazinās kāda cita. Tāpēc jāizdomā, kas ir pats svarīgākais, ko ar pārplānošanu vēlas panākt, un tam jāpakārto pārējais.

Jaunā plānojuma ērtumu ietekmē daudzi faktori: ēkas konstrukciju stāvoklis, nesošo sienu izvietojums dzīvoklī, pārbūves noteikumi, iemītnieku dzīvesveids un skaits. Tāpēc pirms dzīvokļa pārbūves noteikti vēlams konsultēties ne tikai ar arhitektu, dizaineru, bet arī ar pieredzējušu elektriķi un santehniķi, kas var klātienē novērtēt dzīvoklī esošo komunikāciju stāvokli. Tas nepieciešams, ja paredzēts apvienot vai mainīt sanitāro mezglu izvietojumu vai uzstādīt tādu sadzīves tehniku un iekārtas, kam nepieciešama papildu jauda.

Par tādām jomām kā skaņas izolācija un ventilācija cilvēki parasti neiedomājas vai nolemj iztikt bez tām, jo šie uzlabojumi izmaksā samērā dārgi, kaut gan padomju gados būvēto namu dzīvokļos tas ir pirmais, ko vajadzētu uzlabot.

Ne vienmēr tas, ko vēlamies, mums patiešām atbilst un der. Domājot par jauno plānojumu, jābūt godīgiem pašiem pret sevi. Īpaša uzmanība nepieciešama, ja dzīvoklī dzīvos mazi bērni, veci cilvēki, arī mājdzīvnieki. Vēlams izsvērt vairākus pārplānošanas variantus. Vislabāk, ja ir iespēja reāli apskatīt kādu līdzīgu, jau pārplānotu dzīvokli.

Pārbūvējot bieži tiek iegūta ļoti atvērta telpa, kas pēc kāda laika izraisa vilšanos, jo uz papīra redzētais dzīvē telpiski izskatās pavisam citādi. Dažreiz sienas plakņu izrādās par maz, lai ērti izvietotu vajadzīgās mēbeles; plašā telpa izslēdz arī iespēju kādreiz pabūt vienatnē, aiztaisot aiz sevis durvis. Nereti atteikšanās no sienu kantainajiem stūriem, tā vietā veidojot noapaļotas līnijas, sarežģī mēbeļu izvietojumu – nepieciešamas jaunas mēbeles ar liektām plaknēm, bet tās iegādājamas tikai pēc pasūtījuma, turklāt izmaksā stipri dārgi.

 

Viedoklis

Arhitekte Indra Valtere: “Tas, ka cilvēki, pārbūvējot savus mājokļus, nevēršas pēc padoma pie arhitekta, varbūt ir kādu finansiālu apsvērumu dēļ. Tomēr patiesībā iznāk tā, ka, pārbūvējot bez profesionāļa palīdzības, dzīvokļa īpašnieks vairāk zaudē nekā iegūst, jo nav padomāts par daudzām būtiskām lietām, ko pārzina tikai profesionālis. Jebkurā gadījumā, pārplānojot telpas, pirmajā vietā jāliek funkcija un jāatceras, ka jāsaglabā līdzsvars starp atvērtajām telpām un privātām zonām, ko nepieciešams norobežot. Tāpat jāņem vērā, ka līdz ar pārplānošanu mainīsies telpu dabiskais izgaismojums, skaņas izolācija un droši vien nāksies pārplānot arī mākslīgā apgaismojuma izvietojumu. Tas nozīmē, ka nopietni jāizvērtē dzīvokļa iemītnieku vajadzības un dienas režīms tā, lai komfortabli justos katrs no viņiem.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+