Ūdens dzeršana no krāna.
Ūdens dzeršana no krāna.
Foto-LETA

Dzīvokļos bez skaitītājiem par ūdeni būs jāmaksā pat 170 eiro mēnesī 0

Stājoties spēkā jaunajai uzskaites un aprēķinu kārtībai par mājā saņemtajiem pakalpojumiem, Rīgā atsevišķos daudzdzīvokļu namu mājokļos, kuru īpašnieki nav uzstādījuši skaitītājus vai tos nav verificējuši, janvāra rēķinos maksājumi par ūdeni sasniegs trīsciparu skaitli.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm
Kokteilis
“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 191
Lasīt citas ziņas

Kā liecina pašvaldības SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” apkopotā informācija, “rekordists” varētu būt kāds dzīvokļa īpašnieks Zolitūdes mikrorajonā, kurš dzīvo ēkā ar aptuveni 100 dzīvokļiem. Šajā namā janvārī kopējā ūdens starpība, kura saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem būs jāaprēķina vienam dzīvoklim bez ūdens skaitītāja, pārsniegs 170 kubikmetrus. Viena kubikmetra cena ir 1,02447 eiro, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli, tādējādi šī dzīvokļa saimniekam rēķins par ūdeni varētu sasniegt 174,16 eiro.

Līdzīga aina janvāra rēķinos sagaida arī vairākus citus “Rīgas namu pārvaldnieka” klientus, kuru mājokļos nav derīgu ūdens skaitītāju. Vairākiem simtiem klientu nāksies apmaksāt ūdens korekcijas vairāku desmitu kubikmetru apjomā.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Rīgas namu pārvaldnieka” preses sekretārs Krists Leiškalns norādīja, ka šos rēķinus nevarēs apstrīdēt, jo par izmaiņām Ministru kabineta noteikumos visi uzņēmuma klienti informēti jau oktobrī. Par nepieciešamību uzstādīt skaitītājus dzīvokļu īpašnieki brīdināti arī novembrī un decembrī, bet janvārī vēstules ar mudinājumu atrisināt skaitītāja jautājumu katram konkrētajam klientam personīgi nosūtītas atkārtoti.

Ja pēc pirmā rēķina saņemšanas dzīvokļu īpašnieki jautājumu par skaitītājiem neatrisinās, līdzīga situācija var atkārtoties arī turpmākajos mēnešos, turklāt lielās summas var arī palielināties. “Ja vienā mājā desmit dzīvokļiem nav skaitītāju un pēc janvāra rēķina saņemšanas deviņi no tiem skaitītājus uzstādīs, tad vēlāk visu korekciju var nākties apmaksāt tam dzīvokļa īpašniekam, kurš vienīgais skaitītāju vēl nav uzstādījis,” skaidroja Leiškalns.

Kā ziņots, lai nodrošinātu vienotu ūdens patēriņa uzskaiti mājā un līdz ar to norēķinus par pakalpojumiem, ņemot vērā to patēriņu, valdība pērn septembrī apstiprināja grozījumus kārtībā, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Ekonomikas ministrijas izstrādātie grozījumi nosaka rīcību gadījumos, kad veidojas starpība starp mājas kopējā ūdens patēriņa skaitītāja rādījumu un dzīvokļos patērēto ūdeni, kas līdz šim rēķinos iekļauti kā “korekcijas maksājumi”. Tāpat noteikumi regulē dzīvokļu īpašnieku un pārvaldnieka tiesības lemt par vienotu atsevišķajos dzīvokļos uzstādīto ūdens skaitītāju nomaiņu dzīvojamā mājā.

Gadījumā, ja dzīvokļu īpašnieki vai pārvaldnieks pieņems lēmumu par vienotu atsevišķajos dzīvokļos uzstādīto ūdens skaitītāju nomaiņu dzīvojamā mājā, ūdens skaitītāju iegāde turpmāk nebūs katra atsevišķā dzīvokļa īpašnieka pienākums un līdz ar to šie skaitītāji arī nebūs katra īpašnieka atsevišķais īpašums.

Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktores vietnieks Mārtiņš Auders skaidroja, ka ūdens skaitītājus iegādāsies no maksājumiem dzīvojamās mājas pārvaldīšanai, iekļaujot attiecīgu maksājuma pozīciju tāmē, un šie skaitītāji atbilstoši Dzīvokļu īpašuma likumam būs visu dzīvokļu īpašnieku kopīpašums. Šāda kārtība tiks piemērota, pakāpeniski nomainot visus dzīvojamās mājas dzīvokļos esošos skaitītājus tad, kad tiem būs pienācis verificēšanas termiņš.

Reklāma
Reklāma

Savukārt, lai risinātu situācijas, kad dzīvokļa īpašnieks ilgstoši neinformē par ūdens patēriņu, neuzstāda skaitītāju vai nenodrošina attiecīgā skaitītāja pārbaudi, turpmāk tiks noteikts, ka ūdens patēriņa starpību, ja tāda rodas mājā, sadala uz iepriekš minētajiem dzīvokļiem.

Līdz ar to gadījumā, ja dzīvojamā mājā būs dzīvokļu īpašnieki, kas nav iesnieguši informāciju par ūdens skaitītāja rādījumu vismaz trīs mēnešus pēc kārtas, kuru īpašumos ūdens patēriņa skaitītāji nav uzstādīti, tie nav pārbaudīti vai arī, ja pārbaudē tiks konstatēts, ka ūdens patēriņa skaitītāji ir bojāti, tie nav noplombēti, plombējums ir bojāts vai tie nav verificēti trīs mēnešu laikā pēc verificēšanas termiņa beigām, ūdens patēriņa starpību segs šie dzīvokļu īpašnieki, savukārt pārējiem dzīvokļu īpašniekiem nebūs jāmaksā par ūdens patēriņa starpību.

“Gadījumā, ja visi dzīvokļu īpašnieki izpildījuši visas prasības attiecībā uz ūdens skaitītājiem, bet mājā joprojām ir ūdens patēriņa starpība, tad šīs starpības apmaksa tiks rēķināta tāpat kā līdz šim,” teica Auders.

Atbilstoši izstrādātajiem grozījumiem lēmumu par to, vai un kādi skaitītāji turpmāk mājā uzstādāmi, varēs pieņemt dzīvokļu īpašnieki, taču, ja līdz 2014.gada 30.jūnijam dzīvokļu īpašnieku kopība šādu lēmumu nebūs pieņēmusi, par to varēs lemt dzīvojamās mājas pārvaldnieks. Ja dzīvokļu īpašnieki pārvaldnieka lēmumam nepiekrīt, tiem ir tiesības lemt par dzīvojamās mājas pārņemšanu un cita pārvaldnieka izvēli.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.