Mobilā versija
Brīdinājums +16.8°C
Guntra, Marianna, Ginters
Trešdiena, 20. septembris, 2017
20. februāris, 2015
Drukāt

Par ko latviešu avīzes rakstīja pirms 100 gadiem – 1915. gada 20. februārī

Foto - LETAFoto - LETA

“Dzimtenes Vēstnesis”

Ziņots, ka kara laukā privātas personas salasa izšautas lielgabalu un flinšu ložu čaulas, kuras pārdod privātiem fabrikantiem. Tāpēc policijai uzdots uzmeklēt šādu čaulu krājumus un tos atņemt, kā arī gādāt, ka turpmāk tos vairs neuzpērk.

“Latviešu Avīzes”

Par lopbarības augu un pļavkopības speciālistu Baltijā iecelts līdzšinējais Tveras guberņas vecākais speciālists N. J. Rižovs, kurš dzīvo Rīgā. Bet kāds labums gan var nākt no tāda speciālista, ja viņš neprot vietējās valodas un nespēj ar lauksaimniekiem sarunāties?

“Jaunās Latviešu Avīzes”

Saldus. Kā cēlies Saldus nosaukums? “Rigische Tageblatt” atgādina, ka Saldus vācu nosaukums cēlies no katoļu laikiem no “Unserer lieben Frauen” (latīniski “dulcis virgo Maria”), tātad domājot par Dievmāti. Latviski tulkojot, iznāktu “Saldā jumprava Marija”, no kam cēlies arī latviešu “Saldus”. Tādā kārtā, vēsturiski ņemot, Saldu vajadzēja krieviski pārtulkot “Bogorodzice”.

“Rīgas Ziņas”

Ļoti stipru “tēju” ražo Grīziņkalna un Čiekurkalna apkārtnēs dažas tējnīcas un ēdienu veikali un citi manīgie. Šī “tēja” iepildīta pudelēs (līdz 30 kap. pudelē) un pēc divām pudelēm baudītājam jau līdzsvars zūd, toties vairojas kāre dažāda veida huligānismam. Šīs stiprās “tējas” pielūdzēji bieži vien redzami sētmalās jocīgā stāvoklī.

Pievienot komentāru

Skolotāja: "Bez eksāmena latviešu valodā nevar iztikt" (8)Jaunā izglītības satura veidotāji sola nemazināt valsts valodas lomu skolās
Draugiem Facebook Twitter Google+