“Gribu dzīvot latvietes dzīvi.” Ķīnieši un vjetnamieši mācās valodu 14
Deviņi cilvēki no Ķīnas, četri no Vjetnamas un divas ukrainietes šonedēļ Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrā (ZRKAC) Jelgavā sāka apgūt latviešu valodu. Kopumā Sabiedrības integrācijas fonda finansētajā projektā kārtējā iesaukumā latviešu valodu apgūs 90 cilvēki sešās grupās.
Ieejot mūsdienīgajā centrā, rodas sajūta, ka mācībām te vajadzētu sagādāt prieku: moderns aprīkojums un skaistas mācību telpas. Nonākot mācību grupā, nevar nejust cilvēku ziņkārīgos skatienus: “Kas tas par puisi te ieradies?” Cilvēki ir atvērti un nebaidās ar smaidu sejā mēģināt izteikt pirmās iepazīšanās un pieklājības frāzes. Gandrīz visi “skolēni” te ir pārsnieguši 30 gadu slieksni, vairāki arī vecāka gadagājuma. Kā visjaunākie pārējo vidū izceļas pāris no Vjetnamas. Dēls, kurš latviešu valodu apgūst bērnudārzā, to pārzinot jau krietni labāk par vecākiem, teic vjetnamiete Toi Ngujena: “Nu laiks pieaugušajiem!” Sarunāties man sanāk vien ar Toi, jo ieceļotāji no Ķīnas angļu valodu neprot. Grupas pasniedzēja Zaiga Rozenberga gan norāda, ka grupa, neskatoties uz valodas barjeru, saprotas ļoti labi. Nepieciešamības gadījumā vjetnamieši piestrādā par tulkiem, jo pārzina gan angļu valodas pamatus, gan spēj pielāgoties ķīniešu valodai.
Jautāta, vai latviešu valoda ir grūta, Toi ilgi nav jādomā: “Ļoti grūta. Mūsu valodā ir tikai 24 burti. Jums ir vairāk, turklāt jums ir garumzīmes un mīkstinājuma zīmes. Visgrūtākā ir izruna, jo garumzīmju dēļ daļa vārdu ir gari jāstiepj, kas mums ir liels pārbaudījums. Angļu valodā viss ir daudz vienkāršāk. Arī burta “r” izruna ir grūta.” Kaut arī Toi vīra brālis šeit dzīvo jau gadu, viņš nebija aktīvi mācījies valodu, tāpēc tagad visi sāk kopā. Tāpat kopā tikšot domāts par sava biznesa sākšanu Rīgā.
Toi ar savu vīru, vīra brāli un draugiem Latvijā iegādājušies īpašumus 250 tūkstošu eiro vērtībā, tā iegūstot uzturēšanās atļauju. Drīz Latvijā ieradīsies arī Toi vīrs, kurš Vjetnamā kārto pēdējās formalitātes. “Vjetnamā strādāju apdrošināšanas kompānijā. Nevar teikt, ka bijām bagāti, bet nodrošināti gan. Visus iekrājumus investējām Latvijā. Šeit ir kluss un mierīgs, daba ir skaista, cilvēku maz. Dzīvojam Iecavā, kur iegādājāmies māju, taču mums ir arī dzīvoklis Rīgā. Latviju pamanījām reklāmā internetā, tad noskaidrojām – ka te ir iespēja nopirkt īpašumu un palikt dzīvot,” stāsta Toi. “Vīra brālis šeit dzīvo jau gadu, es šeit esmu tikai nedaudz ilgāk par mēnesi. Dēlēns jau iet latviešu bērnudārzā, tāpēc sapratu, ka arī man jāsāk apgūt valsts valodu. Citādi nevaru izlasīt dokumentus, grāmatas, presi. Valodu gribu iemācīties, lai varētu izlasīt visu, kas attiecas uz mani, lai varētu palīdzēt arī savam dēlam mācībās.” Toi uzsver – ja dzīvo Latvijā, latviešu valoda ir jāprot, tāpat jāpārzina vietējā kultūra un tradīcijas: “Gribu dzīvot latvietes, nevis ārzemnieces dzīvi. Gribu komunicēt ar visiem, nevis tikai ar dažiem.” Toi vērtē, ka dzīve Latvijā ir ļoti jauka, arī cilvēki ir pretimnākoši un laipni. Viņa min, ka milzīgais cilvēku skaits, piemēslotās pilsētas un daba ir viens no iemesliem, kāpēc liela daļa vjetnamiešu vēlas pamest savu zemi. Toi gribot dzīvot mazā ciematā, nevis lielpilsētā.
“Mums nav citas izvēles kā vien sākt savu biznesu, jo darbu bez latviešu valodas zināšanām mēs nevaram dabūt. Kopā ar draugiem atvērsim vjetnamiešu ātrās ēdināšanas restorānu Ģertrūdes ielā,” nākotnes plānus ieskicē Toi. “Gribam šeit palikt visu atlikušo dzīvi, šī ir ļoti laba valsts, dēls te var iegūt ļoti labu izglītību.” Latvijā iedzīvoties Toi palīdzot arī kāds paziņa, kurš kopā ar ģimeni šeit dzīvo jau desmit gadus un perfekti pārvalda latviešu valodu. Gājis gan latviešu skolā, gan universitātē, tagad strādā par tulku. Runājot par Eiropā un Latvijā aktuālo imigrācijas jautājumu, Toi vērtējumā 700 bēgļu uzņemšana Latvijai nebūtu liels skaits. Ja imigranti šeit nonāk legālā ceļā, tad tie būtu jāuzņem un jāintegrē Latvijas sabiedrībā, taču nelegālie ieceļotāji jāizraida uz to mītnes zemēm, uzskata Toi.
Valodas skolotāja Z. Rozenberga stāsta, ka grupa ir ļoti apzinīga un mācās ar milzīgu sparu. “Prieks tādiem mācīt. Tikai tādā veidā var labi apgūt valodu. Pirms šā projekta mācīju valodu afrikāņiem, irāņiem u. c. Interesanti strādāt ar dažādu tautību cilvēkiem tieši dažādo kultūru dēļ,” spriež pasniedzēja. Centra Tālākizglītības nodaļas vadītāja Astra Vanaga pastāstīja, ka projekts sākts pagājušajā gadā un tā ietvaros valsts valodu var apgūt personas, kas saņēmušas uzturēšanās atļaujas. Katrs kurss ir 100 mācību stundu jeb četrus mēnešus ilgs. Mācībām ir trīs līmeņi – pamata, vidējais un augstākais. Toi kopā ar savu grupu sāk valodas pamatu apgūšanu A1 līmenī. Tajā cilvēki iemācās elementāri pateikt informāciju par sevi, komunicēt sadzīves situācijās.
