Mobilā versija
-1.9°C
Lidija, Lida
Pirmdiena, 16. janvāris, 2017
13. septembris, 2016
Drukāt

Egils Līcītis: Kas ministram uz pieres rakstīts (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Agrākās valdības likās šiverīgākas, žiglākas. Kolīdz vienkāršie cilvēki proklamēja savas pieticīgās vajadzības, tūliņ atsaucās: jabadabadū – rullējam! Gāzi grīdā! Tiesa gan, pēc rullēšanas buldozera gaumē valsts budžets karājās tieviņa mata galā. Nākamie pie varas ieradās reformisti, kas veco kārtību moži apgāztu uz brokastlaiku, bet sastapās ar vadīto nozaru un elektoru kopuma konfliktējošo pretspēku. Nodarīto miesas bojājumu dēļ radikālo reformu bizoņi izlaida garu. Tāpēc politiski racionālākais ir atsēdināt valdību uz krēsliem un virzīties uz priekšu krabja gaitā. Tagad aktīvos nomainījuši pasīvie, un no Ministru prezidenta un padoto ministru mutes cirkulē klišejiski izteicieni, itin kā tos sacerējis viens un tas pats daiļliterāts:

a) drīzu risinājumu nevaru piedāvāt,

b) budžetam tas būs pārāk liels slogs,

c) tas nav vienas dienas darbs,

d) tas nav viena gada darbs,

e) pārmaiņas iespējamas pēc pieciem gadiem.

Lai ko pajautātu brīvās preses žurnālisti, adresātu atbilde šķiet nolasāma, kā ministram uz pieres rakstīta, visam valdības sastāvam dublējoša no kolektīvā varžu dīķa. Tomēr teiktais ir ar tēva pienākuma apziņu un nepieciešamo noformējumu, ka forsēšana pa galvu pa kaklu nekam neder, lai ministram par neizdarību neuzgultos darbaļaužu dusmu smagums. Pašreiz plāns nav izvedams dzīvē, bet, risinot sasāpējušus jautājumus, ir taču jāuzklausa sociālie partneri. Jāzina ezoteriķu un paranormālo parādību pētnieku viedokļi. Jāsaskaņojas, lai netiek izjaukta eirogravitācija. Jāatskaitās kabineta locekļu laulenēm! Mūsdienās nav par skādi arī noskaidrot, ko par to domā pravietis Muhameds. Tik masīvs agregāts kā Latvijas valdība, kam pastāvīga darīšana ar liela diametra problēmām, kas nospiež valsti kā laukakmens, nevar rīkoties ātri un izlēmīgi kā štrunta privātkantoris, kam pietiek iedarbināt smadzenes, cērtes un lāpstas, lai lietas savestu kārtībā. Augstākajā lēmējvarā nekas nenotiek kā ķinītī, kur steidzamāko darbu sadalītāja Kučinska priekšā momentāni sasit papēžus un piešauj roku pie naģenes – yes, premjerministr! Lai pilsoņiem nerastos iespaids, ka valdības puiši neko nezin un tūļājas, jo valsts pārvaldīšanas mākslu veic apmēram kā lēnīgas ārpusmiega nodarbības, publika regulāri jāinformē un jāatkārto, ka šogad atkal valsts budžetu ir apgrauzušas žurkas un visas ķiršogas noknābājuši strazdi.

Tādējādi tikai stūrgalvīgākie sūdzēsies par neizlēmīgu valdību, kurpretī objektīvā mērķauditorijā no snaudas pamodināto ministru balss toņa dziļdomība iedveš paļāvību, ka cīņa ar ēnu ekonomiku uzsāksies, kaut pa tējkarotei, bet naudas līdzekļus medicīnai, izglītībai atradīs, un liekēžus ierēdņus viņiem nebaltā dienā tiešām atlaidīs. Jāsaprot – tas nav viena gada darbs! Lielākie sasniegumi gaidāmi uz valsts simtgadi. Tāpēc caurmērā jāpiekrīt jubilāra režisora Streiča kunga pagaidu rezumē – dzīvot var!

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Agrāk to sauca par at-(-rakstīšanos,-runāšanos, vajadzīgo pasvītrot !)…

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Krievija šodien

Savā pirmajā pēcvēlēšanu preses konferencē šonedēļ arī jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps atzina, ka kiberuzbrukumos Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanu kampaņas gaitā ir vainojama Krievija. Arī citās valstīs izskan bažas par Krievijas ietekmi nākotnē. “Izslēgt iespējamos Krievijas mēģinājumus ietekmēt vēlēšanu procesu Zviedrijā nedrīkst,” tā par Zviedrijas premjerministra Stefana Lēvena paziņoto raksta lsm.lv. Komentējot Zviedrijas Ārpolitikas institūta pētījuma secinājumus par Krievijas dezinformācijas kampaņu, viņš norādījis, ka pirms 2018. gada vēlēšanām zviedru valdība kiberuzbrukumus uzskata par vienu no galvenajiem nacionālās drošības draudiem. Līdzīgas bažas vācu izdevumā “Tagesspiegel” paudusi arī autore Klaudija fon Zalcena, atgādinot, ka arī Vācijas federālais konstitūcijas aizsardzības dienests ir vērsies pie sabiedrības ar līdzīgiem brīdinājumiem. Kopīgi ar izlūkdienestiem ir izstrādāts ziņojums par Krievijas darbībām un ietekmi uz Vācijas politisko klimatu.

Lasītāju aptauja
Kur esat guvis informāciju par 1991. gada janvāra barikādēm?
Draugiem Facebook Twitter Google+