Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
26. jūnijs, 2015
Drukāt

E-komercija – pasta otrā elpa (2)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Arnis Salnājs

Autores: Dace Skreija, Indra Lazdiņa

Viens no VAS “Latvijas Pasts” izaicinājumiem šobrīd – kā, saglabājot esošos pakalpojumus, it īpaši runājot par reģioniem, kur dažreiz nākas uzņemties arī sociālo funkciju, vienlaikus nodrošināt uzņēmuma attīstību un veiksmīgus finanšu rezultātus. Par to intervijā “Latvijas Avīzei” stāsta “Latvijas Pasta” valdes priekšsēdētājs Arnis Salnājs.

– “Latvijas Pasts” ir viens no vecākajiem valsts uzņēmumiem. Pa šiem 24 gadiem ir mainījusies sabiedrība, ir mainījušās tehnoloģijas. Kā ir mainījies pasts?

– “Latvijas Pasts” ilgstoši strādāja ar zaudējumiem. Beidzot pēdējos trīs gadus strādājam stabili, ar peļņu.

Pasts ir pakalpojuma sniedzējs un tikai nodrošinājis pieprasījuma un piedāvājuma saikni. Lielākās pārmaiņas ir saistītas ar klientu pieprasījuma maiņu.

– Ko vēlas klients?

– Pirms desmit gadiem klients vēlējās, lai pakalpojums tiktu sniegts ātri, nedaudz vēlāk noteicošais bija cena, šobrīd tā ir kontrole pār sūtījumu. Tagad klients pieprasa ne tikai ātrumu vai pieņemamu cenu, viņš vēlas arī kontroli pār sūtījumu. Viņš grib redzēt ceļu, pa kuru sūtījums tiek nogādāts adresātam. Mūsdienu klients jūtas pietiekami kompetents, lai piezvanītu uz pastu un pateiktu, ka mēs sūtām pa nepareizo ceļu, jo ātrākais ceļš, lūk, esot pavisam cits.

– Arī es, sūtot paciņu no Vācijas, esmu sekojusi tās ceļam līdz Latvijai. Ne jau praktisku nolūku vai aizdomu, bet vairāk gan ziņkāres vadīta.

– Tieši tā. Tehnoloģiju attīstība rada jaunas iespējas un liek mums visiem mainīties. Līdzīgu navigācijas lietotņu izplatība pat izsauca streikus lielākajās Eiropas pilsētās, kad klienti sāka mācīt taksometru šoferus, kā aizbraukt līdz galamērķim. Arī pastā cilvēki vēlas redzēt dažādas lietotnes, ar kurām noskaidrotu, kur kas atrodas.

– Kā pasts strādā e-vidē?

– E-komercijas vilnis ir visu pastu otrā elpa. Ja šobrīd noņemtu nost pastam sīkpakas, kas nāk no e-veikaliem, tad mēs nepavisam nesmaidītu. Lai gan “Latvijas Pasts” piegādā mazāko daļu no visiem Latvijas paku sūtījumiem – aptuveni 30%, e-komercija veido būtisku mūsu darbības sadaļu.

Pērn “Latvijas Pastā” apstrādāto starptautisko ienākošo sīkpaku apjoms pieaudzis par 83% jeb aptuveni 1,3 miljoniem vienību. Viens no galvenajiem faktoriem “Latvijas Pastā” e-komercijas jomā ir augošā Āzijas reģiona ekonomika ar savu produkciju. Tieši no šī reģiona 2014. gadā ir divreiz pieaudzis sūtījumu skaits, kas saņemts no ārzemju interneta veikaliem. Paredzams, ka interneta veikalos iegādātu sūtījumu pieauguma tendences saglabāsies arī 2015. un 2016. gadā.

– Vai kvalitātes rādītāji ļauj precīzāk novērtēt “Latvijas Pasta” darba kvalitāti, kaut vai salīdzinājumā ar kaimiņiem?

– Grūti salīdzināt mūs ar tuvākajiem kaimiņiem, jo mēs uzsākām meklējumus un atradām savu ceļu. Savukārt, ja salīdzināmies ar skandināviem, tur ir pavisam citi klientu paradumi.

Rietumeiropā šobrīd ļoti aktīvi pasta nodaļas tiek aizstātas ar pakomātiem. Tur tie pārvērtušies par termināļiem, kur var saņemt dažādus elektroniskos pakalpojumus plus vēl kasti sūtījumam. Mums vēl ir četras piecas reizes mazāk paku nekā Rietumeiropā, un arī pirktspēja ir krietni mazāka. Šajā ziņā “Latvijas Pastam” ir kur augt.

Visur pasts ir ļoti aktīvā pārmaiņu periodā, bet visās valstīs tā ir liela struktūra, ko nevar mainīt īsā laikā. Katrs izvēlas savu darbības fokusu, lai izdzīvotu. Ir pasti, kuri izvēlējušies darboties finanšu sektorā, ir arī tādi, kuri investēja mobilajos sakaros un peļņu ieguldīja vēja ģeneratoros. Katrs pasts meklē savu stratēģiju.

– Vai ar pasta pakalpojumu cenām spējat konkurēt?

– Iekšzemē “Latvijas Pasta” pakalpojumu tarifi ir vieni no zemākajiem Eiropā. Tomēr, mainot pakalpojumu, to pilnveidojot, arī cenai būtu jāmainās. Eiropas Komisija pastu vadībām lūdza skaidrojumu: kā var būt tā, ka no Vācijas uz Latviju paka maksā vienu cenu, bet no Latvijas uz Vāciju jau pavisam citu? Atbilde ir vienkārša: visu nosaka sūtījumu apjomi un izmaksas, kas veidojas konkrētā valstī. Skaidrs, ka no Vācijas uz Latviju nāk vairāk paku.

– Biju patīkami pārsteigta par “Latvijas Pastu”, kad no Vācijas pasūtītās slēpes atveda līdz manai dzīvesvietai. Vai tas ir “Eksprespasts”?

– Jā, tas ir viens no “Latvijas Pasta” pakalpojumiem – “Eksprespasts”. Kādreiz “Eksprespasts” tika uzskatīts par luksusa pakalpojumu, kas maksā dārgāk, jo piegādes veic ātri. Palielinoties e-komercijai, mainās cilvēku vēlmes, kā šos sūtījumus saņemt. Cilvēki vēlas sūtījumus saņemt elastīgāk – kad viņi grib un kur viņi grib. Līdz ar to mainās un pieaug “Eksprespasta” loma kā vienam no pasta piegādes kanāliem.

– Cik gatavs ir “Latvijas Pasts” Eiropas vienotajam digitālajam tirgum, kura koncepciju izsludināja maijā?

– Ja to pieņems, tas nesīs ļoti lielas pārmaiņas. “Latvijas Pasts” aktīvi līdzdarbojas Eiropas Komisijas iniciētā eCIP (e-komercijas savstarpējās savienojamības programmas) projektā. Tā ietvaros tiks ieviesti jauni tehnoloģiskie risinājumi, kas klientiem dos papildu iespējas izsekot sūtījumus un kontrolēt to apstrādes gaitu, kā arī iespēju mainīt piegādes nosacījumus. Papildus tiks radīti risinājumi, kas nodrošinās klientiem iespēju droši atpakaļnosūtīt pirkumus, iepērkoties ārvalstu interneta veikalos. Tiek plānoti uzlabojumi arī muitas procedūrās, kas atvieglos iepirkšanos ārpus ES valstīm, kā arī virkne citu uzlabojumu, kas paātrinās pārrobežu pasta sūtījumu apstrādes procesus un līdz ar to kopējos piegādes laikus.

– Kāda ir “Latvijas Pasta” loma Latvijas reģionos?

– “Latvijas Pastam” ir 550 nodaļas visā Latvijā. Veicam pētījumus, kāda ir nodaļu apmeklētība, ko klienti vairāk pērk. Mūsu mērķis ir strādāt efektīvi, bet tas nenozīmē, ka kaut kas būtu jāsamazina. Tāpēc svarīgi katrā konkrētā reģionā, pašvaldībā atrast vislabāko sadarbības modeli. Ir pašvaldības, ar kurām “Latvijas Pastam” ir lieliska sadarbība un kuras ir ieinteresētas, lai pasta nodaļa turpinātu pastāvēt. Ir pašvaldības, kuras secina, ka cilvēki brauc uz tuvāko pilsētu, un izvēli atstāj mūsu ziņā. Sadarbojamies arī ar valsts institūcijām – Valsts ieņēmumu dienestu, muitu, lai klienti tiktu apkalpoti novados ātrāk, ērtāk.

“Latvijas Pasts” ir gatavs apmierināt klientu vajadzības, bet jāskatās arī, kas tas ir par pakalpojumu, cik tas maksā. “Latvijas Pasta” rīcībā ir maksājumu sistēma, mēs sniedzam pirmās nepieciešamības maksājumu pakalpojumus, bet veikt banku pakalpojumus nav mūsu funkcija.

Gada laikā neesam slēguši nevienu nodaļu, lai gan esam mainījuši to darbības modeli. Piemēram, Valkā, kur tika slēgta pēdējā bankas filiāle, vienojāmies ar pašvaldību par papildu pakalpojumiem, izveidojām jaunu darba vietu un pēc trim mēnešiem jau sajutām, kā pieaug pasta nodaļas apgrozījums.

Mēs analizējam: ja klienti pasta nodaļā iegādājas vairāk citas preces, piemēram, cigaretes, nekā izmanto pasta pakalpojumus vai iegādājas tieši to, kas saistās ar pastu – aploksnes, pastmarkas, tad droši vien nevaram runāt par to, ka šeit vajag pasta nodaļu. Tas nenozīmē, ka kāds būtu jādiskriminē vai jāliedz viņam pakalpojums, tas nozīmē, ka pakalpojumu varam nodrošināt, piemēram, sūtījumu nogādājot uz tuvējo benzīntanku, kur klients to var saņemt. Pastam vairs nav obligāti jābūt mājai, kurā sēž cilvēks no astoņiem rītā līdz astoņiem vakarā. Visu nosaka nepieciešamība. Diemžēl bieži diskusija aizvirzās emocionālā plāksnē ar pārmetumu, ka nav plāksnītes “pasta nodaļa”. Arī ar pašvaldībām meklējam optimālo sadarbības modeli.

Apmaksāta publikācija

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Pasts, kā organizātorisks fenomens, mirst dabīgā nāvē.
    Svarīgs viņš bija laikos, kad cilvēku mobilitāti kavēja neattīstītā transporta infrastruktūra.
    Sociālo funkciju jānodrošina citam veidojumam, uz citas bāzes.
    Pie varas esošajiem jākustina smadzenes.

  2. Kas apmaksā šo publikāciju,vai pasts?

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (3)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+