Ekonomika
Tehnoloģijas

E-pakalpojumiem valsts pārvaldē jābūt ērtākiem3


E-pakalpojumu veicināšanas akcija “Dienas bez rindām” pērn rudenī tirdzniecības centrā “Galerija Centrs”. Tās mērķis bija iedrošināt sabiedrību saņemt pakalpojumus digitāli un iepazīstināt ar e-pakalpojumu dažādību.
E-pakalpojumu veicināšanas akcija “Dienas bez rindām” pērn rudenī tirdzniecības centrā “Galerija Centrs”. Tās mērķis bija iedrošināt sabiedrību saņemt pakalpojumus digitāli un iepazīstināt ar e-pakalpojumu dažādību.
Foto: Zanda Seņkova/LETA

“E-pakalpojumos svarīgākā ir lietotāja pieredze, jo lielā mērā šī digitālā saskarne veidos katra iedzīvotāja izpratni un domas par valsti. Pats svarīgākais ir pārvarēt domāšanas plaisu, lai valsts pārvalde, pakalpojumu turētāji u. c. saprot, ka ir tikai viena svarīga lieta – lai iedzīvotājam ir intuitīva, ērta pieredze un pakalpojumi būtu atbilstoši viņa dzīves situācijai. Nevis lai ie­stādei būtu ērti un lai viss atbilstu normatīvo aktu struktūrām. Vai nu pakalpojums ir ērts, vai nav,” Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas E-pārvaldības apakškomisijas sēdē pagājušajā nedēļā sacīja partijas “Attīstībai/Par” deputāts Daniels Pavļuts, diskutējot par e-pakalpojumu vīziju un attīstību nākotnē. Apakškomisijas dalībnieki sēdē arī vienojās vēlmē izstrādāt grozījumu Valsts iekārtas likumā, iekļaujot tajā Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) turpmākās attīstības vīziju.

 

Programmatūrai “no nulles” grib teikt nē

Apakškomisijas vadītājs Jānis Dombrava no Nacionālās apvienības sacīja, ka šobrīd e-pakalpojumiem valsts pārvaldē ir vairākas problēmas. Piemēram, tā ir pārāk sadrumstalota, lēna, lietotājiem nedraudzīga un dārga. “Valsts rūpējas par to, lai iedzīvotāji saņemtu pakalpojumus ērtākajā iespējamajā veidā. Iepriekš dominēja mērķis radīt pēc iespējas vairāk e-pakalpojumu, bet tagad esošie e-pakalpojumi būtu jāapvieno un jāuzlabo lietojamība. Katram e-pakalpojumam jābūt izstrādātām tā, lai tas uzlabotu dzīvi – ietaupītu laiku, naudu utt.”

Viņš arī sacīja, ka valsts pārvaldē jāaizliedz veikt valsts iepirkumus, kur no nulles jāizstrādā kāda programmatūra, kas jau ir pieejama tirgū, tostarp ārvalstīs.

Neskaitot gadījumus, kad produkts ir oriģināls vai saistīts ar valsts drošību.

Tam piekrita arī D. Pav­ļuts un JKP deputāts Reinis Znotiņš, kurš vīzijā ieteica neaizmirst arī pieturēšanos pie vienota stila – gan vizuāla, gan lietojamības ziņā. “Mēdz būt dažādi valsts pakalpojumi ar dažādiem nosaukumiem un dažādiem stiliem. Ieturot vienotu stilu, risinājumu ir gan vieglāk uztaisīt, gan vieglāk pielāgot un mainīt, gan cilvēkam vieglāk ar to apieties. Šobrīd, piemēram, katrā pašvaldībā ik pēc pieciem gadiem no nulles būvē jaunu mājaslapu, investējot tūkstošiem eiro. Tas ir absurds – jābūt vienai sistēmai, nodrošinot pašvaldībām vienotu stilu, joprojām ļaujot dažas lietas sistēmas ietvaros individualizēt,” teica šīs jomas zinātājs.

 

Sadrumstalotie e-pakalpojumi

Sēdē deputāti uzklausīja arī Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvju redzējumu par šobrīd nozarē paveikto, kā arī problemātiskākajām pozīcijām. VRAA direktora vietnieks elektroniskās pārvaldes jautājumos Edgars Cīrulis atklāja, ka Latvijā ir apmēram 700 e-pakalpojumu, no kuriem tikai 138 primāri glabājas portālā “Latvija.lv”.

Arī pārējos varot atrast šajā portālā, bet kopumā tie darbojas un tiek nodrošināti citos portālos, radot visai fragmentāru pieeju, kas būtu jāmaina, visu koncentrējot portālā “Latvija.lv”.

Portālam līdz nākamā gada novembrim VRAA būs izveidojis trešo versiju ar dažādiem lietojamības uzlabojumiem, par kuriem sūdzējās arī J. Dombrava.

“Uzlabosim meklētāju, pakalpojumu katalogu, izveidosim dzīves situāciju integrēšanu utt. Platforma būs primāri domāta viedtālruņiem un planšetdatoriem, tikai pēc tam attīstīsim datoriem. Esam sapratuši, ka mums jākoncentrējas uz dzīves situācijām, un tam veltām lielas pūles. Lietotājam būs iespēja vienā vietā uzzināt visus savus datus. Šāda iespēja šobrīd ir izkaisīta vismaz desmit dažādos e-pakalpojumos. Būs arī jauni koplietošanas komponenti tieši saziņai, būs novērtēšanas funkcionalitāte, lai mēs saprastu, kas cilvēkiem patīk, kas nepatīk, varbūt ieviesīsim arī komentāru sadaļu, būs paziņojumu serviss, nodrošinot proaktīvu iedzīvotāju apkalpošanu,” par jaunajām iespējām nākamās paaudzes “Latvija.lv” stāstīja E. Cīrulis.

 

Sauciens tuksnesī

VRAA ar ERAF palīdzību plāno kopumā attīstīt e-pakalpojumu ietvaru, lai var veidot elastīgus e-pakalpojumus bez lielas programmētāju iesaistes. “Veiksim arī automatizētu e-pakalpojumu rādītāju uzskaiti. Līdz nākamā gada beigām plānoti 30 jauni e-pakalpojumi, piemēram, e-pakalpojumi lauksaimniekiem, atkritumu apsaimniekotājiem, konsolidēsim pašvaldību sniegtos pakalpojumus.” E. Cīrulis sacīja, ka no e-pakalpojumu turētājiestādēm gaida aktīvāku iesaisti e-pakalpojumu uzturēšanā un pilnveidošanā. “Reizēm saucam tuksnesī, neviens un nekādā veidā neatsaucas. Bieži redzam, ka e-pakalpojums nav pārāk veiksmīgs, bet iestāde problēmas nerisina. Diemžēl nekur nav noteikts, ka e-pakalpojums jāizvieto “Latvijā.lv”, kas būtu pareizā pieeja. Mēs piedāvātu ieviest centralizētu uzturēšanu un attīstību vienā iestādē, kur līdz ar to vajadzēs arī centralizēt cilvēkresursus un finanšu resursus. Ie­stādēm samazināsies administratīvā slodze, radīsies resursu ekonomija.”

Savukārt VARAM valsts sekretāra vietnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Edmunds Beļskis norādīja – kaut arī e-pakalpojumu sfērā ir melnās avis, situācija Latvijā nav slikta un tā ir labāka nekā vidēji Eiropas Savienībā. Runājot par ERAF projektiem, viņš vēl pieminēja, ka to ietvaros šobrīd tiek veidota vienota platforma valsts iestādēm čatbotiem, lai katrai iestādei nebūtu jāizgatavo savs čatbots – būs vienota platforma, kur varēs paņemt jau gatavu modeli.

Savukārt Valsts kanceleja jau šobrīd strādājot pie valsts un pašvaldību vienotās mājaslapu platformas.
Saistītie raksti

“No 1. janvāra valsts nodrošina eID kartes bezlimita un bezmaksas e-paraksta lietošanu. No pagājušā gada vidus ieviesta e-adrese. Jaunumi top.” E. Beļskis arī sacīja, ka turpmāko nedēļu laikā Ministru kabinetā VARAM plāno iesniegt informatīvo ziņojumu par to, ka nepieciešams centralizēt datu apraidi starp valsts pārvaldes iestādēm. Plānots, ka ziņojumā ministrija aicinās valdību par obligātu noteikt “Valsts informācijas sistēmu savienotāja” (VISS) izmantošanu visās valsts pārvaldes iestādēs.

Sēdes noslēgumā apakškomisijas vadītājs Jānis Dombrava sacīja, ka tuvākajā laikā vēlas sasaukt jaunu apakškomisijas sēdi, lai apspriestu, kā laika posmā no 2019. līdz 2025. gadam attīstīsies tie valsts e-pakalpojumi, kas ir ārpus VRAA kompetences jeb portāla “Latvija.lv”.

LA.lv