Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
23. aprīlis, 2012
Drukāt

E-vēlēšanas bremzē meklējumi par aizklāta balsojuma nodrošināšanu

velesanu_urna2

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) norāda, ka elektronisko vēlēšanu ieviešanu kavē meklējumi par to, kā nodrošināt aizklātu balsojumu, nevis autentifikācijas regulējuma trūkums.

VARAM Sabiedrisko attiecību nodaļā aģentūrai BNS pavēstīja, ka publiskā telpā izskanējušais viedoklis par ministrijas kavēšanos ar Autentifikācijas likuma izstrādi un tādējādu apdraudējumu e-vēlēšanu ieviešanai Latvijā nav patiess. Šā likuma izstrādāšana ļaus noteikt standartizētas prasības personas identitātes pārbaudes veidiem un procesiem. Tomēr tas nav obligāts priekšnoteikums e-vēlēšanu nodrošināšanai.

E-vēlēšanu norisei ir svarīgi divi priekšnoteikumi – autentifikācija jeb spēja pārliecināties, vai vēlētājs ir tas, par ko uzdodas, un autorizācija jeb spēja pārliecināties, ka vēlētājs ir izteicis savu gribu balsot. Klātienē tas tiek veikts, pārbaudot pasi un velētājam parakstoties balsotāju sarakstā.

Esošais tiesiskais regulējums no personu autentifikācijas un paraksta apliecināšanas – autorizācijas – viedokļa jau pašlaik nodrošina iespēju īstenot e-vēlēšanas, izmantojot elektroniskās identifikācijas kartes.

Viens no būtiskākajiem e-vēlēšanu riskiem ir saistīts ar e-vēlēšanu sistēmas spēju nodrošināt aizklātu balsojumu, jo elektroniskā sistēmā teorētiski ir iespējams konstatēt ne tikai to, ka vēlētājs ir veicis balsojumu, bet arī par ko viņš ir atdevis savu balsi. “Pirms sākam veidot e-vēlēšanu sistēmu, mums ir jāizdara viss, lai šāda pat teorētiska varbūtība būtu niecīga. Sistēmas veidotājiem ir jāparedz efektīvs mehānisms, kā šādu risku samazināt līdz minimumam,” paskaidroja ministrijā.

Ministrs Edmunds  Sprūdžs iepriekš norādījis ‒ lai izvairītos no iespējamiem riskiem, ieviešot e-vēlēšanu koncepciju dzīvē, jāapsver iespēja īstenot ietekmes ziņā nelielu pilotprojektu, piemēram, e-vēlēšanas vienā vai divās pašvaldībās, lai pārliecinātos, ka sistēma strādā un ir droša.

Jau vēstīts, ka Latvijā jau vairākus gadus norit diskusijas par nepieciešamību ieviest e-vēlēšanas. 2010.gada sākumā valdība nolēma atlikt elektroniskās vēlēšanu sistēmas izveidi Latvijā.

Viens no galvenajiem iemesliem ir tas, ka koncepciju neatbalstīja Centrālā vēlēšanu komisija, kas iebilda pret toreiz sagatavotajiem grozījumiem likumos, kuros šādu vēlēšanu reglamentēšanas tiesības tika noteiktas valdībai. Komisija norādīja uz to, ka tā ir neatkarīga par vēlēšanu norisi atbildīga institūcija un izpildvarai līdz ar to ir liegtas tiesības reglamentēt tās darbību. Šādu nostāju iepriekš atbalstīja arī Saeimas Juridiskais birojs.

Kā viens no būtiskajiem šķēršļiem elektronisko vēlēšanu ieviešanā arī tika minēts iedzīvotāju uzticības trūkums neklātienes vēlēšanu procedūrām. Par to liecinot vēlētāju nelielais īpatsvars, kas vēlēšanās piedalās, nosūtot savu balsojumu pa pastu.

Ja elektroniskajā vidē balsotāju aktivitāte Latvijā būtu līdzīga kā Igaunijā, tad, izmantojot e-parakstu, vēlēšanās piedalītos vien neliels skaits iedzīvotāju. Ņemot vērā sistēmas izveidē ieguldāmos līdzekļus 1,8 miljonu latu apmērā, ieguvums būtu nesamērīgi mazs, toreiz atzina valdība.

Vienlaikus atbildīgā ministrija uzsvēra, ka šo jautājumu varēs aktualizēt pēc elektronisko identifikācijas (ID) karšu ieviešanas.

Elektroniskās ID kartes ir ieviestas no 1.aprīļa. Līdz ar to atkal aktualizējies jautājums par e-vēlēšanām un Vēlētāju reģistru, jo ar ID kartēm nevarēs piedalīties vēlēšanās. Premjers paudis apņēmību e-vēlēšanas ieviest jau līdz 2013.gada vasarā paredzētajām pašvaldību vēlēšanām.

Iekšlietu ministrijas aplēses liecina – ja tiek piešķirts attiecīgs finansējums, jauno sistēmu var ieviest pusgada gada laikā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+