Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
7. jūnijs, 2012
Drukāt

Ebreji Latvijā atkal aktualizē jautājumu par īpašumu atgūšanu

Foto - LETAFoto - LETA

Pēc Lietuvas lēmumiem ebreji Latvijā atkal aktualizējuši jautājumu par īpašumu atgūšanu, un koalīcijā par šo jautājumu varētu spriest pirmdien. Premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke aģentūrai BNS pastāstīja, ka maija vidū ir saņemta vēstule no Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes, kuru vada Arkādijs Suharenko.

Vēstulē uzsvērts, ka Latvija ir viena no nedaudzajām Eiropas valstīm, kurā joprojām nav pieņemts likums par ebreju reliģisko un sabiedrisko organizāciju īpašumu restitūciju.

Suharenko arī atsaucas uz Lietuvu, kur jau pērn pieņemts šāds likums.

Lietuvas valdība aprīļa beigās arī nolēma izveidot fondu, kura uzdevums būs kompensēt ebreju reliģisko kopienu īpašumus, kas tika nacionalizēti totalitāro režīmu varas laikā. Šis valdības lēmums ļaus izpildīt Lietuvas Seima pērn 21.jūnijā pieņemto likumu, kas paredz izmaksāt kompensācijas 128 miljonu litu (26 miljonu latu) apmērā.

“Pēc mūsu pēdējām pārrunām ir skaidrs, ka uz šo brīdi ir izpildīti priekšnosacījumi šā jautājuma turpmākai virzībai, bet gan Latvijas ebreji un ebreju organizācijas, gan starptautiskā sabiedrība ar nepacietību gaida jautājuma risinājumu,” uzsver Suharenko.

Viņš arī informējis premjeru, ka padome ir vērsusies starptautiskā advokātu birojā “Varul”, kuru darbiniekiem ir liela pieredze ebreju īpašumu restitūcijas un kompensācijas likumprojektu izstrādē dažādās Austrumeiropas valstīs. Biroja darbinieki arī esot gatavi piedāvāt dažādus likumprojekta risinājumus un struktūru.

Tāpat esot sakrāts būtisks vēsturisko dokumentu arhīvs, kas varētu atvieglot un paātrināt likumprojekta sagatavošanu. “Tieši tāpēc neredzam šķēršļus projekta turpmākai virzībai,” norāda padomes vadītājs.

Padome lūgusi premjeru izveidot darba grupu, kas sagatavotu likumprojektā iekļaujamo pirmskara ebreju reliģisko un sabiedrisko organizāciju nekustamo īpašumu sarakstu. Padome lūdz šo darbu paveikt triju mēnešu laikā un iekļaut darba grupā arī padomes vadītāja vietnieku Biominu Kajemu, Aizgādņu komitejas locekli Dmitriju Krupņikovu un advokātu biroja “Varul” pārstāvi Gintu Viļgertu.

Reaģējot uz padomes vēstuli, premjers Valdis Dombrovskis (“Vienotība”) 1.jūnijā uzdevis tieslietu ministram Gaidim Bērziņam (Nacionālā apvienība) izveidot darba grupu Tieslietu ministrijas vadībā, lai sagatavotu Latvijā esošo nekustamo īpašumu sarakstu, kas uz 1940.gada 17.jūniju piederēja ebreju reliģiskajām un sabiedriskajām organizācijām. Darba grupa jāizveido divu nedēļu laikā, iekļaujot arī padomes vēstulē minētos pārstāvjus.

Tieslietu ministra preses sekretāre Līga Ādamsone aģentūrai BNS pavēstīja, ka Bērziņš ar šo jautājumu jau vērsies Nacionālās apvienības (NA) frakcijā, un ministrs uzskata, ka šis jautājums ir jāizskata Saeimā plašāk – starp visiem parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem.

Par šo jautājumu pirmdien plānots spriest koalīcijā.

Premjera pārstāvis savukārt uzsvēra, ka pašlaik no Dombrovska puses nav runas par kādu likumprojektu un, ja tieslietu ministram ir būtiski iemesli, kādēļ nav iespējams izveidot darba grupu un apzināt īpašumus, NA ir tiesības šo jautājumu pieteikt koalīcijā.

“Tas ir sarežģīts un daudzslāņains process, kur jāvirzās pakāpeniski, tādēļ pašlaik no Ministru prezidenta puses tieslietu ministram dots uzdevums izveidot darba grupu, kurai jāapzina ebreju sabiedrisko un reliģisko organizāciju īpašumi, lai apzinātu to apmēru. Ja ministram ir kādi būtiski iemesli, kādēļ to nav iespējams paveikt, protams, Nacionālajai apvienībai ir tiesības pieteikt šo jautājumu izskatīšanai koalīcijas sadarbības padomē,” sacīja Panke.

Viņa rīcībā vēl nebija informācijas, kādus jautājumus NA pieteikusi, norādot, ka koalīcijas sēdes darba kārtība būs skaidra piektdien pēcpusdienā.

Jautājums par ebreju nekustamo īpašumu atgūšanu Latvijā ilgst jau vairākus gadus un ik pa laikam aktualizējas. Vēl toreizējā premjera Aigara Kalvīša valdība 2006.gada novembrī pēc ilgām diskusijām konceptuāli atbalstīja likumprojektu par atbalstu Latvijas ebreju kopienai, paredzot desmit gadu laikā ebreju organizācijām izmaksāt vairāk nekā 31 miljonu latu.

Taču Saeima 2006.gadā bez debatēm noraidīja valdības iesniegto likumprojektu, kas paredzēja naudu Ebreju kopienai izmaksāt pakāpeniski, un šos līdzekļus kopiena varētu izmantot ebreju kultūras mantojuma atjaunošanai un saglabāšanai, Ebreju kopienas attīstībai, kultūras, izglītības un citu sabiedrisko pasākumu finansēšanai, sociālās palīdzības nodrošināšanai kopienas mazturīgajiem locekļiem un holokausta upuriem, holokausta upuru piemiņas pasākumu organizēšanai. Projekts paredzēja arī bez atlīdzības nodot ebreju organizācijām atsevišķus līdz padomju okupācijai piederošos īpašumus, piemēram, sinagogas un citus.

Pēc pāris gadiem atgriezties pie ebreju kompensāciju jautājuma lika Pasaules ebreju organizācijas vēstule, kas 2008.gada pavasarī sasniedza premjeru. Ebreju organizācija vēstulē pieprasīja “pēc iespējas ātrāk izveidot darba grupu, lai tiktu galā ar neatdotajiem ebreju īpašumiem”.

Darba grupa tika izveidota. Tomēr eksperti toreiz secināja, ka ar esošo tiesisko regulējumu savulaik zaudēto ebreju īpašumu atgūšana nav iespējama, tādēļ vajadzīgs jauns likums.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+