Rīgas ebreju reliģiskās draudzes vienīgie ienākumi ir no īres maksām bijušajā sinagogā, kas kara laikā nodedzināta, bet vēlāk uzcelta no jauna. Pusotru gadu ēka stāvēja tukša, bet tagad tajā atgriezusies dzīvība – puse no tās tiek iznomāta.
Rīgas ebreju reliģiskās draudzes vienīgie ienākumi ir no īres maksām bijušajā sinagogā, kas kara laikā nodedzināta, bet vēlāk uzcelta no jauna. Pusotru gadu ēka stāvēja tukša, bet tagad tajā atgriezusies dzīvība – puse no tās tiek iznomāta.
Foto – Karīna Miezāja

Ebreju konfliktu par īpašumiem izspriedīs tiesa 5

Kamēr Saeimas un Ārlietu ministrijas juristi cenšas novērst juridiskās pretrunas ebreju īpašumu restitūcijas lietā, tikmēr ebreju organizācijas 7. septembrī tiksies tiesā.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Lasīt citas ziņas

Latvijas ebreju reliģiskā draudze “Šamir” iesniegusi prasību Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā pret Rīgas ebreju reliģisko draudzi, kas ir baņķiera Arkādija Suharenko vadītās Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes sastāvā. Prasības iemesls ir tas, ka “Šamir” vairs nav iespējams izmantot bijušo sinagogu Rīgā, Stabu ielā 63, kā sociālo un reliģisko centru, jo tā ir atslēgta no ūdensapgādes, elektrības un apkures sistēmas. Starp abām organizācijām 1998. gada aprīlī tika parakstīta vienošanās līdz pat 2023. gadam, kurā norādīts, ka Rīgas ebreju reliģiskā draudze nodod “Šamir” rīcībā bez īres maksas iekasēšanas telpas pagrabstāvā Stabu ielā 63 un ka šī organizācija apņemas apmaksāt visus telpu uzturēšanas izdevumus, kā arī savu daļu no zemes nodokļa.

Bet tagad Rīgas ebreju reliģiskā draudze no “Šamir” pieprasa gandrīz divus tūkstošus eiro par komunālajiem maksājumiem un norāda, ka prasītājs patvaļīgi vēlas piesavināties telpu lietojuma tiesības. Savukārt “Šamir” savā prasībā tiesai raksta, ka atbildētājs 2013. gada 1. septembrī, atslēdzot ēku no ūdensapgādes, elektrības un apkures, rīkojās prettiesiski un nepamatoti, ka parāds par komunālajiem pakalpojumiem ir bijis, bet tas dzēsts, ka ir uzstādīti atsevišķi ūdens, siltuma un elektrības skaitītāji un visi rēķini esot nomaksāti. Norādīts arī tas, ka vairākus gadus ēkai nav bijis sētnieka un ka draudze pagalmu tīrījusi un sakārtojusi par savu naudu.

Nevēlas strīdēties un arī salabt – ne

CITI ŠOBRĪD LASA

Rabīns Menahems Barkahans: “Padomju laikā šajā ēkā bija izvietots “Ceļu projektētājs” un mēs veicām apjomīgu rekonstrukciju, lai telpās varētu sniegt sociālas un reliģiskas dabas pakalpojumus. Šim mērķim pats ziedoju 25 tūkstošus dolāru.

Būdams rabīns, nevēlos strīdēties ar Davida Kagina vadīto Rīgas ebreju reliģisko draudzi, kura iesniegusi tiesā pretprasību, tāpēc piedāvājām tai variantus, lai panāktu saprašanos un ēku varētu turpināt izmantot, diemžēl pretimnākšana nav bijusi, tāpēc bijām spiesti vērsties tiesā.”

Arī Rīgas ebreju reliģiskās draudzes valdes priekšsēdētājs D. Kagins atzina, ka labāk būtu vienoties, uzaicinot abu organizāciju grāmatvežus, lai sastādītu aktu, cik ir samaksāts un cik liels ir parāds, diemžēl “Šamir” to nevēloties. Viņš uzsvēra, ka draudze dzīvojot no Stabu ielā 63 iekasētajām īres maksām.

Pretprasībā tiek apstrīdēta arī pašreizējā “Šamir” juridiskā saikne ar Padomju ebreju Izraēlā un NVS valstīs garīgās un profesionālās atdzimšanas atbalsta fondu “Šamir” (turpmāk – fonds), ar kuru parakstīta pieminētā vienošanās. “Fonda un Latvijas Ebreju reliģiskās draudzes “Šamir” vienošanās, ar kuru puses neatsaucami noteikušas, ka draudze ir visu fonda tiesību un saistību pārņēmēja, ir noslēgta 2001. gadā,” pastāstīja rabīns un uzsvēra, ka gaidāmais tiesas process un domstarpības, kas radušās starp abām ebreju organizācijām, ir daļa no ebreju īpašumu restitūcijas jautājuma, jo Suharenko vadītā Ebreju draudžu un kopienu padome uzskata, ka tai vienīgajai ir tiesības pretendēt uz visiem 1940. gadā PSRS okupācijas režīma nacionalizētajiem ebreju īpašumiem, kas nav atdoti sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām.

Reklāma
Reklāma

Juristi precizē likumprojektus

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš informēja, ka restitūcijas lietu parlamentā turpinās apspriest septembrī un ka patlaban Saeimas un Ārlietu ministrijas juristi cenšas rast risinājumu juridiskajām pretrunām.

Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča padomnieks Mārtiņš Drēģeris: “Līdz šim ir notikusi neformāla darba tikšanās ar Saeimas Juridiskā biroja pārstāvjiem. Ārlietu ministriju tajā pārstāvēja valsts sekretārs un Juridiskā departamenta speciālisti. Tikšanās laikā tika apspriesti Saeimas Juridiskā biroja paustie iebildumi un priekšlikumi. Sarunu dalībnieki vienojās turpināt darbu pie likumprojektu precizēšanas.” (Ārlietu ministrija sagatavojusi un iesniegusi Saeimā likumprojektus par piecu īpašumu atdošanu un apgrūtinājuma noņemšanu.)

Domstarpības par “ebreju centrālo varu” un fondu

Arī ebreju organizāciju vidū nav vienprātības, vai īpašumu atgūšanas prasība ir juridiski pamatota un kam ir juridisks pamats pretendēt uz šiem īpašumiem. “Īpašumi nevar tikt nodoti tikai vienās rokās. Nav tāda jēdziena kā “centrālā ebreju vara”. Iespējams, tā ir vieglāk valsts birokrātijai, taču nekādā veidā nav demokrātiski. Visi Latvijā dzīvojošie ebreji, kuri ir Latvijas Republikas pilsoņi, neatkarīgi no tā, no kurienes viņi ieradušies, ir ebreju kopienas locekļi. Ebreju kopienai ir jāatdod holokausta laikā atņemtie īpašumi, nevis jāatmaksā nauda,” atzina rabīns.

Savukārt Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Krupņikovs sacīja, ja likumprojekti tiks pieņemti, tiks veidots ebreju atbalsta fonds līdzīgi kā Kultūrkapitāla fonds, kur desmit gadu laikā valsts ieskaitītu noteiktu naudas summu kā atlīdzību par zaudētajiem īpašumiem. Fondā darbotos sešas personas no ebreju draudžu un kopienu padomes un piecas – no ebreju ārvalstu organizācijām, bet to pārraudzītu Finanšu ministrija. Turpretī rabīns ir pret starptautisku organizāciju dalību šajā procesā, pret ārzemēs dzīvojošu izceļotāju iesaistīšanu.

Ebreju īpašumu lietu sarežģī arī domstarpības, kas radušās starp Suharenko vadīto organizāciju un rabīnu Menahemu Barkahanu – konflikts tiks risināts tiesā.