Mobilā versija
+3.5°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
17. oktobris, 2014
Drukāt

ECB pārstāvis: ja būs nepieciešamība, ECB spers tālākus soļus ekonomikas stimulēšanai

Foto: LETAFoto: LETA

Member of the European Central Bank Executive Board Benoit Coeure speaks during an international conference on the European financial crisis in Riga, Latvia, on October 17, 2014. AFP PHOTO / ILMARS ZNOTINS

Eiropas Centrālā banka (ECB) ir gatava lemt par tālākiem nekonvencionāliem soļiem, lai sekmētu eiro zonas ekonomikas atlabšanu, ja pēc tādiem būs nepieciešamība, piektdien žurnālistiem Rīgā apliecināja ECB valdes loceklis Benuā Kerē (Benoit Coeure).

Savukārt izaugsme eiro zonā varētu būt redzama šā gada trešajā un ceturtajā ceturksnī, prognozēja ECB pārstāvis. Jau vēstīts, ka otrajā ceturksnī eiro zonas iekšzemes kopprodukts, salīdzinot ar pirmo ceturksni, saglabājās nemainīgs. Tostarp Starptautiskais valūtas fonds ir samazinājis savu prognozi par ekonomikas izaugsmi eiro zonā līdz 0,8% šogad un 1,3% nākamgad.

Pašlaik ECB ir savu iepriekš pieņemto lēmumu ieviešanas fāzē, monitorē situāciju un ekonomiskos rādītājus, uzsvēra Kerē un piebilda, ka ECB jau vairākkārt ir norādījusi, ka eiro zonas ekonomika joprojām ir atkopšanās fāzē un pastāv riski, kas ir saistīti ar globālo vidi. Tāpat būtu naivi domāt, ka situāciju var labot tikai ar monetārās politikas instrumentiem – tāpat ir jārūpējas par produktivitātes pieaugumu un investīcijām eiro zonā, uzsvēra Kerē.

Runājot par ECB jaunākajiem plāniem iegādāties privātā sektora aktīvus, viņš pauda, ka tas tiks uzsākts nākamo dienu laikā. Jāatgādina, ka ECB ir nolēmusi oktobrī sākt privātā sektora finanšu aktīvu uzpirkšanas programmu. Tās nolūks ir padarīt lētākus kredītresursus, lai stimulētu investīcijas un ekonomikas pieaugumu. Paredzēts pirkt ar aktīviem nodrošinātus vērtspapīrus un obligācijas, stimulējot eiro zonas bankas izsniegt vairāk kredītu privātpersonām nekustamā īpašuma un automašīnu iegādei, kā arī patēriņa kredītus.

ECB jūnijā un septembrī samazināja galveno bāzes refinansēšanas likmi un pašlaik tā ir rekordzemajā 0,05% līmenī.

Latvijas Bankas konferencē, kas šogad ir veltīta krīzes pārvarēšanas mācībām, Kerē uzsvēra, ka viena mācībām ir tā, ka veselīga ekonomikas izaugsme vienmēr ir saistīta gan ar pieprasījumu, gan piedāvājumu, nevis tikai ar viena faktora stimulēšanu. Pēckrīzes ekonomiskā vide ir raksturīga ar lieliem parādiem, daļēji strukturālu bezdarbu un vāju produktivitātes līmeni. Tādēļ risinot šīs problēmas, var palielināt arī pieprasījumu ekonomikā.

Vienlaikus, lai gan strukturālo reformu pozitīvie ilgtermiņa efekti netiek apstrīdēti, īstermiņā ietekme var būt arī negatīva augošu procentu likmju dēļ. Vienlaikus strukturālās reformas var būt efektīvas arī īstermiņā, jo var radīt augstāku ienākumu gaidas un attiecīgi veicināt privāto kompāniju investīcijas un tādējādi sekmēt ekonomikas atkopšanos, norādīja Kerē. Tāpat viņš uzsvēra, ka reformām jābūt vērstām ne tikai uz konkurētspējas veicināšanu, bet tāpat jāceļ produktivitāte ekonomikā.

Jau vēstīts, ka piektdien Rīgā notiek ikgadējā Latvijas Bankas tautsaimniecības konference “Vai esam ko mācījušies no krīzes?”.

Pievienot komentāru

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (6)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+