Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
28. novembris, 2013
Drukāt

ECT: Latvijas lēmums likt mātei atdot bērnu tēvam Austrālijā bijis prettiesisks

Foto - LETAFoto - LETA

Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) Lielā palāta otrdien pasludināja spriedumu lietā “X. pret Latviju”, atzīstot, ka mūsu valsts tiesu lēmums likt mātei nogādāt savu meitu pie viņas tēva Austrālijā ir bijis Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pārkāpums.

Kā informēja Ārlietu ministrijas Preses centrā, ar deviņām balsīm “par” un astoņām “pret” ECT atzina, ka noticis konvencijas pārkāpums par tiesībām uz privāto un ģimenes dzīvi.

Tiesa uzskatīja, ka Latvijas tiesas saskaņā ar 1980.gada 25.oktobra Hāgas Konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem, lemjot par iesniedzējas bērna atgriešanu tēvam Austrālijā jeb bērna izcelsmes valstī, nebija pienācīgi ņēmušas vērā iesniedzējas apgalvojumus par to, ka bērna atgriešanās Austrālijā radīs nopietnu risku bērna labklājībai.

Ar desmit balsīm “par” un septiņām “pret” ECT piešķīra iesniedzējai atlīdzību par tiesāšanās izdevumiem 2000 eiro (1406 latu) apmērā. ECT Lielās palātas spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams.

Iesniedzēja bija vērsusies tiesā 2009.gada 8.maijā, sūdzoties par tiesību uz ģimenes dzīvi pārkāpumu Latvijā. Iesniedzēja uzskatīja, ka Latvijas tiesas, lemjot par bērna atgriešanu Austrālijā, nebija pietiekami izvērtējušas lietas apstākļus un ka Latvijas tiesu lēmumi bija ietekmējuši vēlākos Austrālijas tiesu lēmumus ierobežot iesniedzējas ģimenes dzīvi.

Ar 2011.gada 13.decembra ECT palātas spriedumu šajā lietā tika atzīts konvencijas pārkāpums, piešķirot iesniedzējai 9000 eiro (6325 latus) kā morālā kaitējuma atlīdzību, kā arī 1044 eiro (734 latus) kā atlīdzību par tiesāšanās izdevumiem. 2012.gada 13.martā valdība par iepriekšminēto spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību, kura 2012.gada 4.jūnijā tika nodota izskatīšanai ECT Lielajā palātā 17 tiesnešu sastāvā.

Papildus Latvijas valdības un iesniedzējas rakstiskajiem apsvērumiem tiesa vērtēja arī Somijas un Čehijas valdību, kā arī starptautiskas nevalstiskās organizācijas “Reunite International Child Abduction Centre” komentārus, kuras procesā bija iesaistījušās kā trešās puses. Somija un Čehija pievienojās Latvijas valdības viedoklim, uzskatot, ka lietā nav konstatējams konvencijas pārkāpums. Vienlaikus Čehijas valdība uzsvēra šīs lietas īpašo nozīmi konvencijas un Hāgas konvencijas piemērošanas jomā, ka arī norādīja, ka ECT 2011.gada 13.decembra spriedumā izteiktās atziņas ir pretrunā subsidiaritātes principam un Hāgas konvencijas mērķim.

Vērtējot iesniedzējas sūdzību par viņas tiesību uz ģimenes dzīvi pārkāpumu, ECT uzsvēra, ka dažādi starptautisko tiesību instrumenti, tostarp arī konvencija un Hāgas konvencija, ir piemērojami savstarpēji saistītā un saskaņotā veidā, un visās lietās, kas skar bērnus, nacionālajām tiesām lēmumi jāpieņem, par prioritāti izvirzot bērna labākās intereses.

Tiesa piekrita valdības argumentam, ka šīs lietas gaitā Latvijas tiesas bija rīkojušās saskaņā ar likumu un iesniedzējas tiesību ierobežojumam bija leģitīms mērķis, proti, bērna un viņas tēva tiesību aizsardzība. Tomēr tiesa uzsvēra, ka konvencijas uzliek nacionālajām tiesām pienākumu, izskatot lietas un pieņemot lēmumu par bērna atgriešanu saskaņā ar Hāgas konvenciju, izsmeļoši un vispusīgi izvērtēt iespējamos būtiskos riskus, kurus radītu bērna atgriešana pastāvīgās dzīvesvietas valstī, kā arī pienācīgi argumentēt lēmumu neņemt vērā apgalvojumus par šādiem iespējamiem būtiskiem riskiem.

ECT ieskatā šajā lietā Latvijas tiesas nebija pienācīgi izvērtējušas iesniegto psihologa atzinumu, ka tūlītēja bērna un mātes nošķiršana bērnam radītu psiholoģisku traumu. Tiesa uzskatīja, ka atzinums par iespējamu psiholoģisku traumu bija tiešā veidā saistīts ar bērna labākajām interesēm, un tāpēc vērtējams kā “nopietns risks” Hāgas konvencijas kontekstā. Tāpat tiesām bija jāizvērtē iespēja mātei kopā ar bērnu atgriezties Austrālijā un turpināt uzturēt kontaktus. ECT uzsvēra, ka īsi procesuālie termiņi šāda veida prasību izskatīšanai, pat ja tie izriet no Hāgas konvencijas, neatbrīvoja nacionālās tiesas no šo apgalvojumu izvērtēšanas.

Secinājumos ECT atzina, ka Latvijas tiesu lēmums par bērna atgriešanu Austrālijā neatbilda konvencijas procesuālajām prasībām, jo tiesas nebija ņēmušas vērā pietiekami pamatotus apgalvojumus par iespējami nopietnu risku pastāvēšanu, bērnam atgriežoties Austrālijā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+