Foto- LETA

ECT noraida Petropavlovska sūdzību 1

Eiropas Cilvēktiesību tiesaa (ECT) Lielās palātas kolēģija piecu tiesnešu sastāvā 1. jūnijā nolēmusi noraidīt Jurija Petropavlovska lūgumu pārskatīt šā gada 13. janvārī pasludināto spriedumu lietā Petropavlovskis pret Latviju, informē Ārlietu ministrija.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Lasīt citas ziņas

Janvārī pasludinātajā spriedumā ECT izskatīja Petropavlovska sūdzību par to, ka atteikums uzņemt viņu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir viņa vārda un pulcēšanās brīvības nepamatota ierobežošana un tādēļ pārkāpj Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju.

Petropavlovskis uzskatīja, ka atteikums uzņemt viņu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā bijis sods par viņa publiskajiem izteikumiem un piedalīšanos piketos, kuros viņš kritizēja Latvijas valdības nostāju saistībā ar izglītības reformu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tiesa šo sūdzību vienbalsīgi noraidīja, atzīmējot, ka atteikums piešķirt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā netraucēja iesniedzējam turpināt aktīvu politisko darbību, kā arī publiski kritizēt izglītības reformu, kas savukārt tika plaši atspoguļoti sabiedriskajos medijos. Tiesa tāpat norādīja, ka tās rīcībā nav informācijas, kas liktu domāt, ka Latvijas pilsonības politika būtu atturējusi sūdzības iesniedzēju vai citas personas, kuras pauž līdzīgus viedokļus, no publiskiem izteikumiem.

Savukārt vērtējot, vai atteikums piešķirt Latvijas pilsonību būtu sods par iesniedzēja tiesību uz vārda un pulcēšanās brīvību īstenošanu, ECT norādīja, ka lēmumi par pilsonības piešķiršanu galvenokārt ir pašu valstu ziņā, kuras ir tiesīgas noteikt dažādus kritērijus pilsonības iegūšanai, un ne Konvencija, ne starptautiskās tiesības negarantē tiesības iegūt pilsonību. Tāpēc arī Latvijas Pilsonības likums neparedz beznosacījuma tiesības uz Latvijas pilsonību, un Ministru kabineta lēmums atteikt pilsonības piešķiršanu nevar tikt uzskatīts par patvaļīgu pilsonības atteikumu. Visbeidzot Tiesa norādīja, ka demokrātiska valsts ir tiesīga izvirzīt lojalitātes kritēriju personām, kuras vēlas iegūt šīs valsts pilsonību, taču tādā veidā netiek ierobežotas personu tiesības kritizēt valsts īstenoto politiku.

Ārlietu ministrija vēl nav saņēmusi no Tiesas oficiālu apliecinājumu par 2015. gada 13. janvāra sprieduma spēkā stāšanos.

Tiesas Lielā palāta izskata lietas, kas skar būtiskus Konvencijas vai tās protokolu interpretācijas jautājumus, vai svarīgus jautājumus, kam ir vispārēja nozīme, lai to izskatītu Tiesas Lielajā palātā. To, vai lieta izskatāma Lielajā palātā, lemj kolēģija piecu tiesnešu sastāvā.