Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
21. oktobris, 2013
Drukāt

ECT nosoda Krieviju par nepietiekošu Katiņas slaktiņa izmeklēšanu (papildināts) (3)

FOTO: LETA/EPAFOTO: LETA/EPA

epa03917901 Documents lay on the table after the Grand Chamber judgment in the case of Janowiec and Others vs Russia at the European Court of Human Rights in Strasbourg, France, 21 October 2013. Relatives of victims of the 1940 Katyn massacre filed complaints that the Russian authorities' investigation into the massacre was inadequate. In the massacre, thousands of Polish prisoners of war were killed by Soviet officials. EPA/PATRICK SEEGER

Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) Lielā palāta pirmdien nosodīja Krieviju par 1940.gada Katiņas slaktiņa izmeklēšanu, nolemjot, ka tā nav veikusi adekvātu noziegumu izmeklēšanu.

ECT paziņoja, ka Krievija “nav pildījusi savas saistības” atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību konvencijai.

Šajā lietā prasību pret Krieviju bija iesnieguši 15 Polijas pilsoņi.

Krievija ir pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 38.pantu, nosprieda tiesneši. Krievija ir pārkāpusi savas saistības attiecībā uz sadarbību ar Strasbūras tiesu, atsakoties sniegt pēc tās prasības lēmuma kopiju par Katiņas slaktiņa lietas slēgšanu.

2004.gada septembrī Krievijas kara prokuratūra galīgi slēdza Katiņas lietas kriminālizmeklēšanu, kas bija turpinājusies teju 14 gadu. Atbilstošajam lēmumam tika noteikts slepenības statuss, bet prasības iesniedzēju lūgums ļaut iepazīties ar tās saturu – noraidīts.

ECT pirmdien tomēr neatzina, ka Krievijas darbības attiecībā uz Katiņas upuru radiniekiem būtu Eiropas cilvēktiesību konvencijas pārkāpums.

“Ar tiesnešu balsu vairākumu tiesa nosprieda, ka nav pārkāpts 3.pants”, kas aizliedz necilvēcīgu un cieņu pazemojošu izturēšanos, teikts tiesas paziņojumā.

Pērn viena no ECT palātām bija nospriedusi, ka Krievija ir pārkāpusi šīs tiesības attiecībā uz desmit prasības iesniedzējiem, kas ir dzimuši 1940.gadā.

ECT Lielā palāta arī pielika “galīgo punktu” Katiņas upuru tuvinieku sūdzību izskatīšanai par Krievijas varasiestāžu veikto viņu radinieku nogalināšanas izmeklēšanu, kas esot bijusi neefektīva.

“Ar balsu vairākumu tiesa nolēma, ka tā šajā lietā nevar pēc būtības izskatīt sūdzību par Eiropas cilvēktiesību konvencijas 2.panta (tiesības uz dzīvību) pārkāpumu,” teikts spriedumā.

Pērnajā aprīlī palāta septiņu tiesnešu sastāvā tikai daļēji apmierināja Katiņas slaktiņa upuru piederīgo prasības pret Krieviju.

Toreiz ECT atzina, ka Katiņas slaktiņš uzskatāms par “kara noziegumu”, tomēr nolēma, ka tā nevar vērtēt Maskavas veiktās Katiņas lietas izmeklēšanas efektivitāti, jo Krievija Eiropas Cilvēktiesību konvenciju parakstījusi astoņus gadus pēc izmeklēšanas uzsākšanas.

Tomēr tiesa tad arī atzina, ka Maskava nav sadarbojusies ar ECT un ka tās atteikšanās sniegt paskaidrojumus, kāpēc 2004.gadā izmeklēšana tika pārtraukta, ir nehumāna un neiejūtīga izturēšanās pret upuru ģimenes locekļiem.

Šā gada februārī Polijas pilsoņi iesniedza apelācijas prasību, un šoreiz lieta tika skatīta tiesas Lielajā palātā 17 tiesnešu sastāvā.

Pēc Katiņas upuru tuvinieku prasības apmierināšanas varētu tikt no jauna atsākta slaktiņa izmeklēšana un varētu tikt pieprasītas kompensācijas upuru tuviniekiem.

Reaģējot uz ECT spriedumu, Polija pirmdien paudusi asu neapmierinātību.

“Mēs esam vīlušies spriedumā,” atzina Polijas ārlietu ministra vietnieks Arturs Novaks-Fars. “Tajā nav atzīti visi prasības iesniedzēju argumenti. Prasības iesniedzēji vērsušies ar milzīgu morālu un vēsturisku lietu, taču tiesa procedūru dēļ to nav ņēmusi vērā.”

Savukārt Katiņas upuru ģimeņu asociācijas prezidents Andžejs Melaks spriedumu nodēvēja par “skandalozu”, norādot, ka tas ir “nepieņemams un neizprotams”.

“Nespēja nosodīt šo genocīdu un tā veicēju nesodāmība noveda pie tā, ka tas tika atkārtots Ruandā, Balkānos un tiks atkārtots atkal. Poļi nepieņems šādu spriedumu,” uzsvēra Melaks.

Savukārt viens no prasības iesniedzējiem Rišards Adamčiks, komentējot ECT spriedumu, sacīja: “Daudz ūdeņiem būs jāaiztek zem tilta, iekams Krievijas tauta ņems visu savās rokās, lai Krievijā ieviestu kārtību (..), lai tā līdzinātos Rietumeiropas valstīm”.

22 000 poļu virsnieku un intelektuālās elites pārstāvju slepkavība, kuru PSRS iekšlietu karaspēks pastrādāja 1940.gadā, sen saspīlējusi Varšavas un Maskavas attiecības, un gan poļu juristi, gan vēsturnieki norāda, ka Krievijai jāuzņemas aktīvāka loma nozieguma izmeklēšanā.

Lai gan 1991.gadā Krievija uzsāka oficiālu izmeklēšanu, 2004.gada septembrī lieta tika izbeigta.

2005.gada martā Krievijas kara virsprokurors Aleksandrs Savenkovs paziņoja, ka lieta izbeigta, jo neesot konstatētas genocīda pazīmes pret poļu tautu.

Prasītājus atbalsta arī Polijas valdība, kā arī vairākas nevalstiskās organizācijas, tostarp Krievijas cilvēktiesību aizstāvju organizācija “Memorial” un starptautiskā organizācija “Amnesty International”.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Kad tiesās par to, kas notika Litenē? To ES nezin?

  2. Par Liteni,jeb mazo Katinu glevlatvietsi pat neiepikstas.

  3. Krievija nekad nepilda savas saistības. Viss, kas krievnacistiem rūp, ir savas imperijas saturēšana un paplašināšana.

Pēc sakāves referendumā no amata atkāpjas Itālijas premjers RenciItālijas premjerministrs Mateo Renci paziņojis par atkāpšanos no amata, kas seko pēc tam, kad svētdien notikušajā referendumā tika noraidītas viņa vadītās valdības
Draugiem Facebook Twitter Google+