Mobilā versija
Brīdinājums +4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
25. jūlijs, 2014
Drukāt

ECT soda Poliju par turēšanu slepenā cietumā

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) apmierinājusi divu par terorismu aizdomās turēto Saūda Arābijas pilsoņu Abdalrahima al Naširi un Abu Zubaidas prasību pret Poliju, kuru viņi apsūdz slepenā sadarbībā ar ASV Centrālo izlūkošanas pārvaldi (CIP).

Abi vīrieši apgalvo, ka viņi pretlikumīgi tika aizvesti uz kādu slepenu cietumu Polijā, kur viņi tikuši pratināti un spīdzināti. Strasbūrā esošā tiesa apmierināja viņu prasību un atzina, ka Polija ir pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, ļaujot CIP laikā no 2002. līdz 2003. gadam savas valsts teritorijā turēt un spīdzināt abus cilvēkus.

Pirmie pierādījumi par CIP slepenajiem cietumiem Eiropas valstīs gaismā nāca 2005. gadā. Kaut arī Savienotās Valstis ir atzinušas šādu aizturēšanas vietu eksistenci, tās atteikušās atklāt, konkrēti kurās valstīs pēc 2001. gada 11. septembra teroraktiem šādi cietumi bijuši izveidoti un kas tieši tajos noticis.

Naširi un Zubaida, kuri šobrīd atrodas ieslodzījumā Gvantanamo cietumā, sūdzību pret Poliju ECT iesniedza pērnajā decembrī. Viņi apgalvoja, ka Polijā esošajā slepenajā cietumā viņi esot spīdzināti. Naširi Polijā esot turēts sešus mēnešus, bet Zubaida – deviņus. “Tiesa ir noskaidrojusi, ka Polija sadarbojās ar CIP slepenas aizturēšanas vietas sagatavošanā un nopratināšanas operācijās, kas tika veiktas Polijas teritorijā,” teikts ECT spriedumā. “Polijai vajadzēja zināt, ka, ļaujot CIP turēt šīs personas savā teritorijā, tā rada risku, ka šīs personas tiks apspiestas, kas būtu pretrunā [cilvēktiesību] konvencijai.” ECT lēmusi, ka Polijai būs jāmaksā 100 tūkstošu eiro liela kompensācija Naširi un 130 tūkstošu eiro liela kompensācija Zubaidam. Tāpat tiesa izteica nosodījumu Polijai, ka tās 2008. gadā sāktā izmeklēšana par slepenajiem cietumiem noris pārāk gausi. Polijas amatpersonas allaž noliegušas CIP cietumu pastāvēšanu Polijā, norāda ziņu aģentūra “Reuters”.

Polijas Ārlietu ministrija vakar atteicās sniegt tūlītēju komentāru par ECT spriedumu, taču solīja ar savu pozīciju iepazīstināt jau tuvākajā laikā. Tikmēr bijušais Polijas prezidents Aleksandrs Kvasņevskis sarunā ar Polijas ziņu aģentūru “PAP” norādījis: “Es cienu neatkarīgu tiesu lēmumus, taču es tos nekomentēšu.”

ASV izmeklētāji uzskata, ka Naširi ir atbildīgs par 2000. gada oktobrī veikto ASV karakuģa “USS Cole” spridzināšanu netālu no Jemenas, kā dēļ dzīvību zaudēja 17 amerikāņu jūrnieki, informē raidsabiedrība BBC. Naširi paziņojis, ka viņš ticis aizturēts 2002. gada oktobrī Dubaiā, no kurienes pārvests uz CIP cietumiem Afganistānā un Taizemē. Savukārt 2002. gada decembrī viņš esot aizvests uz Poliju, kur turēts līdz nākamā gada jūnijam. Kopš 2003. gada Naširi atrodas Gvantanamo cietumā. Zubaida tiek turēts aizdomās par līdzdalību 11. septembra teroraktu plānošanā un teroristiskās organizācijas “Al Qaeda” apmācību centru vadīšanu.

Šī ir pirmā prāva saistībā ar CIP slepenajiem cietumiem. Tiesa, kā norāda ziņu aģentūra “Reuters”, uz Vašingtonu aizvien pieaug spiediens atklāt patiesību par desmit gadus senajiem notikumiem. Starptautiskie mediji informē, ka ASV senāta komiteja jau tuvākajā laikā varētu publicēt pagaidām vēl zem slepenības zīmoga turētos dokumentus, kuros būtu atklātas slepeno cietumu darbības nianses. Laikraksts “The Wa­shington Times” norāda, ka šis senāta komitejas ziņojums varētu būt seštūkstoš lapu biezs.

Aizokeāna medijos izskan minējumi, ka slepenie cietumi atradušies ne tikai Polijā, bet arī Bulgārijā, Rumānijā un Lietuvā. Ziņu aģentūra “Reuters” norāda, ka uz ECT tiesnešu galdiem jau atrodas arī dokumenti, kuri satur apsūdzības pret Lietuvu un Rumāniju. ASV laikraksts “The Washington Post” par CIP slepenajiem cietumiem Eiropā vēstīja jau 2005. gadā. Amerikāņu izdevums arī norādījis, ka no cietumā Polijā turētajiem iegūta vērtīga informācija par citu teroristu darbībām.

Pievienot komentāru

Pēc sakāves referendumā no amata atkāpjas Itālijas premjers RenciItālijas premjerministrs Mateo Renci paziņojis par atkāpšanos no amata, kas seko pēc tam, kad svētdien notikušajā referendumā tika noraidītas viņa vadītās valdības
Draugiem Facebook Twitter Google+