Mobilā versija
+3.1°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
24. oktobris, 2016
Drukāt

Vairāki gaļas pārstrādes uzņēmumi nonākuši maksātnespējas ēnā (17)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Šā brīža tendences liecina – lielākie spēlētāji nostiprina savas pozīcijas, bet daļai mazāko var nākties nozari pamest resursu izmaksu kāpuma un lielās konkurences dēļ.

 

Āmurs virs trim

Oktobra pirmajā pusē tiesa par maksātnespējīgu atzina gaļas pārstrādes uzņēmumu “Ardeks ražošana”, kas pēc ieņēmumiem ierindojies 7. vietā lielāko gaļas pārstrādes uzņēmumu TOP 10. Uzņēmums mēģināja cīnīties ar problēmām, taču nesekmīgi. Kā teikts vadības ziņojumā, zaudējumu pieaugums saistīts ar lielo konkurenci gaļas tirgū, turklāt 2015. gadā augušas cenas izejvielām, degvielai, elektrībai, kā arī būtiski paaugstinātas algas darbiniekiem, līdz ar to palielinājās nodokļu izmaksas un pieauga pārdošanas izdevumi. Vēl pagājušajā gadā uzņēmumā strādāja 127 cilvēki, uzņēmumam ir gaļas pārstrādes cehi Saldū un Murjāņos, tā vienīgais īpašnieks ir Jurijs Gromovs.

Pret vienu no lielākajiem gaļas pārstrādātājiem SIA “Kurzemes gaļsaimnieks” maksātnespējas pieteikumu bija iesniedzis uzņēmums “Vega 1”, taču nule kā tiesa to noraidīja. Iepriekš “Vegas 1” pārstāvji skaidrojuši, ka “Kurzemes gaļsaimnieks” palicis parādā par piegādātājām iekārtām. Savukārt “Kurzemes gaļsaimnieka” vadība norādījusi, maksātnespēja pieteikta, jo “Grāvendāle” neesot veikusi norēķinus par piegādātajiem produktiem.

Pagājušajā nedēļā maksātnespējas pieteikumu pret SIA “Grāvendāle” iesniedza Baldones novada zemnieku saimniecība “Čokas”. “Grāvendāle” nav TOP 10 uzņēmums, bet savulaik tā varēja lepoties ar viena no straujāk augošā uzņēmuma titulu. Kā informē “Čokas” īpašnieks Žanis Gauja, maksātnespēja pieteikta, jo “Grāvendāle” neesot veikusi norēķinus par piegādātajiem produktiem.

Lūgts komentēt notiekošo nozarē, Latvijas Gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, “Rēzeknes gaļas kombināta” līdzīpašnieks Guntis Piteronoks neslēpj, ka nav viegli. “Pēdējos gados ēdāju Latvijā kļuvis mazāk, nozarē nekāda izrāviena nav,” viņš neslēpj.

 

Vairāk ēd tikai ķīnieši

Šogad situāciju ietekmē cūkgaļas cenu kāpums Eiropā, kas ietekmē arī vietējos pārstrādātājus. Proti, pirms gada vairumcena cūkgaļai bija 1,20 – 1,25 eiro/kg, bet šobrīd tā sasniegusi 1,80 eiro/kg, taču veikalos gatavajai produkcijai cena nav kāpusi, norāda Piteronoks. Ja cena pakāpsies un nostabilizēsies, varēšot uzelpot. Cūkgaļas cenas Eiropas biržās kāpj tieši pieaugošā Ķīnas pieprasījuma dēļ. Jau oktobra pirmajā pusē plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka Somijas pārtikas ražošanas uzņēmums “Atria”, kas darbojas arī Baltijas valstīs, saņēmis Ķīnas importa licenci un tas nozīmē, ka cūkgaļas piedāvājums Eiropā samazināsies un pieaugs tās cena.

Teju puse lielāko pašmāju gaļas pārstrādes uzņēmumu pagājušajā gadā strādājuši ar ieņēmumu samazinājumu. Visvairāk – par 13% – apgrozījums sarucis SIA “Kurzemes gaļsaimnieks”, par 11% ieņēmumi sarukuši SIA “Rēzeknes gaļas kombināts”. Par 7,8% ieņēmumi samazinājušies gaļas pārstrādes uzņēmumam “Nākotne”, bet par 3,4% – nozares līderim “HKScan Latvia”, kas agrāk bija pazīstams ar nosaukumu “Rīgas miesnieks”.

Tieši “Rēzeknes gaļas kombinātu” visvairāk ietekmējis Krievijas embargo. Kā norādīts uzņēmuma vadības ziņojumā, pērn gaļas produktu realizācijas apjoms uzņēmumam būtiskajos trešo valstu tirgos sarucis 13 reizes, kas naudas izteiksmē veido 2,79 milj. eiro. Krituma galvenais cēlonis bijis jau iepriekšējā gadā noteiktais Krievijas embargo ES, tostarp Latvijas, pārtikas produkcijai, kā arī Āfrikas cūku mēra izplatība, kas izraisīja gaļas pārprodukciju un cenu kritumu. Lai izlīdzinātu ražošanas un realizācijas apjomu kritumu, šogad uzņēmums akcentē darbu pie sortimenta paplašināšanas, aktīvas produktu virzīšanas tirgū un jaunu tirgu apguves. Rēzeknieši meklē jaunus sadarbības partnerus ES, Gruzijā, Kazahstānā, Baltkrievijā. Jāpiebilst gan, ka pagājušajā gadā ievērojami – par 91% – ieņēmumus spējis palielināt ar šo uzņēmumu saistītais SIA “Daugavpils gaļas kombināts”.

Pievienot komentāru

Komentāri (17)

  1. Ei kombināti -Kam jums cūkgaļa, desās taču iekšā ir viss izņemot gaļu.
    Kurš tad desas ēd ?

    • Kurš ēd? Labs jautājums. Mēs tikai ar gudru seju paskaitām E vielas un skrienam uz veikalu pirkt to lētāko. Nez kāpēc Forevers ir pacēlies tik augstu ar savu lēto produkciju?

  2. muldet nevajaga !!! Vacija malta gala, cukgala, kvalitativa, bez taukiem,ka pierasts latvija, kur tikai tauki un nekvalitativa gala, maksaa 1.79 eiro, veikala Penny tiklaa. Lavija razo nekvalitativu galu un tadam eiropas tirrgos darit nav ko, bet krievi – tie ed visu !

  3. cityfinances.lv

  4. Tad ,kad sāks domāt par izstrādājumu kvalitāti,tad varbūt arī pirksim.Šodien ir ļoti jāpiedomā,lai nenopirktu saķīmiķotu pārtiku.Un ne jau vietējo gaļu šie pārstrādā.Gribēti zināt,kurš ir izstrādājis to slapjo tehnoloģiju it kā žāvētām gaļām.Arī krāsa žāvējumam dažāda.

  5. KAĶIS TIEŠĀM ŠO UZŅĒMUMU RAŽOJUMUS NEĒD!!? TAJOS VISMAZ 9-10 E-VIELAS!!! TĀTAD CILVĒKAM JĀIZŠĶIRAS – PIRKT VAI NEPIRKT??? UN TE NAV RUNA PAR IETAUPĪŠANU, BET GAN NESPĒJU NOPIRKT MŪSĒJO SARAŽOTO!!? VAI TAD LATVIJAS ĻAUDIS IR SPĒJĪGI MATERIĀLI IEGĀDĀTIES MŪSU RAŽOJUMUS??????????? NNNNĒEEE!!!!!!!!!!!!!!!! TĀPĒC JAU ARĪ SLIMO AR DAŽĀDĀM ONKOLOĢISKĀM SLIMĪBĀM!? BEZ TAM SANDRIM TAISNĪBA – KURŠ TO GAĻU LATVIJĀ IEVED UN GRAUJ VALSTS EKONOMIKU???????????? LŪK RAKSTA SĀLS!!!!!!!

  6. Tas tāpēc, ka tirgus ir pārpludināts ar zemas kvalitātes importa gaļu un lielākā daļa, protams skatās, kas lētāks. Ja vietējie uzņēmumi ražo arī kaut ko ar kvalitātes garantiju, tad parastais patērētājs to tāpat nepērk, jo kāpēc pirkt dārgāku un kvalitatīvāku, ja var ietaupīt un pirkt lētāku, ūdeņainu, sojas desu ar gaļas piedevu. Tad jau labāk pirkt retāk, bet augstvērtīgāku.

  7. Kurš to gaļu Latvijā ieved ? Varbūt vispirms jānoskaidro tas kurš grauj valsts ekonomiku ?

  8. Ar tik pompozo nosaukumu uzņēmumam Kurzemes gaļsaimnieks novēlu tūlītēju bankrotu, jo tirgo ķimizētus un ar ūdeni piegāztus mēslus. Mums ģimenē jau sen ir bans uz šo uzņēmumu.

  9. Par iemesliem kādēļ nepērk; es esmu un joprojām pērku, bet ne šo uzņēmumu produkciju, jo jebkurā viņu produktā ir kaudze E vielas. Un par ‘so e-vielu kokteili prasa tikpat daudz naudas kā Kalnciema tirdziņā, kur gaļas izstrādājumos ir tikai garšvielas.

  10. Tas ir gluži loģiski, – gan Grāvendāle, gan Kurzemes gaļsaimnieks, gan Ardeks ražoja un ražo pilnīgi neēdamus mēslus.

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+