Mobilā versija
+3.5°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
6. janvāris, 2015
Drukāt

Ēdamzālei jābūt pietiekami lielai

Foto - Andris GrīnbergsFoto - Andris Grīnbergs

Jēkabpils Valsts ģimnāzijas pašaurās ēdnīcas paplašināšana ļaus no četrām maiņām pāriet uz divām maiņām, dodot iespēju visiem skolēniem pusdienot piemērotākajā laikā.

Jēkabpils Valsts ģimnāzijas direktors Valerjans Vizulis vispirms rāda skolas ēdināšanas bloka rekonstrukcijas tehnisko projektu, kas paredz ievērojami palielināt ēdamzāles platību.

“Jēkabpils pilsētas pašvaldība parūpējās par iespēju veikt būvdarbus, jo pašreizējā ēdamzāle ir par mazu, lai visus pusdienotājus – katru dienu to skaits ir cits, vidēji no 600 līdz 650 – varētu paēdināt divās maiņās,” stāsta direktors. “Šaurība spiež ēdināšanu organizēt četrās maiņās, tāpēc pirmajai maiņai pie galdiem jābūt jau pulksten vienpadsmitos, kas pusdienām, protams, ir pārāk agrs laiks. Rekonstruētais ēdināšanas bloks ar palielināto ēdamzāli un papildinātajām virtuves iekārtām ļaus pāriet uz divām maiņām, dodot iespēju visiem skolēniem pusdienot īstajā laikā un samazināt neapēstā ēdiena daudzumu.”

Izrādās, šobrīd gandrīz visus ēdiena pārpalikumus sagādā pirmo trīs klašu skolēni – Jēkabpils pamatskolas filiāles audzēkņi, kam mācības notiek ģimnāzijas telpās un ir brīvpusdienas – katram atsevišķi uz paplātes otrais ēdiens plus vienu dienu zupa, otru dienu – saldais ēdiens. Pēc ēdnīcas vadītājas Baibas Zubas teiktā, 80% mazuļu savas porcijas notiesā, pārējie uz šķīvja atstāj kaut ko neapēstu. Protams, cits vairāk, cits mazāk.

“Mazajiem pirmā mācību stunda sākas pulksten deviņos, bet jau vienpadsmitos pusdienas, tāpēc daļa bērnu mājās nemaz nebrokasto, pusdienas skolā ir kā brokastis, bet tiem, kas brokastis ieturējuši, vienpadsmitos pusdienot vēl īsti negribas. Kāds tur brīnums, ka daļa ēdiena paliek uz šķīvjiem,” viņa skaidro. “Protams, ir arī tādi, kuriem kaut kas negaršo vai nav pa prātam. Turklāt mazuļi viegli ietekmējas, pietiek vienam skaļi iesaukties “fui!”, vairāki apkārtējie arī uzreiz teic, ka ēdiens negaršo.”

Man gan neizdodas saklausīt vārdiņu “negaršo”, vairāki atbild, ka garšo labi, daži noteic, ka ēst vēl īsti negribas. Ēdienkarte katru dienu mainās, atšķirība tikai tā, ka mazāko klašu skolēniem porcijas jau saliktas uz galdiem, bet ģimnāzijas klašu audzēkņiem par samaksu ir iespēja pusdienas izvēlēties no daudziem ēdieniem, turklāt šāda izvēles iespēja dota arī tiem ģimnāzistiem, kuriem piešķirti daudzbērnu ģimenes vai maznodrošinātas ģimenes brīvpusdienu taloni.

Skolas direktors un ēdnīcas vadītāja politiķu paziņojumus par brīvpusdienu iespējamo piešķiršanu arī 4. – 5. klašu skolēniem īpaši nekomentē, vienīgi piebilst, ka tāda pretimnākšana būtu liels atspaids daudzām ģimenēm.

“Visvairāk raižu ir mācību gada sākumā, kad pie mums atnāk pirmklasnieki un skolēni no citām skolām, kuriem bieži vien ir slikti ēšanas paradumi,” saka V. Vizulis. “Ne viens vien bērns pieradis, ka mamma atnāk no darba, iemet sardeles katlā, uzvāra makaronus, un tas ir viss ēdiens. Paiet ilgāks laiks, kamēr skolotāji viņiem iemāca, kas ir sabalansēts un veselīgs uzturs un kā pareizi ēst, arī to, kā pareizi uzvesties pie galda.”

“Skolēniem ir iespēja baudīt ļoti dažādus ēdienus, pat bukstiņbiezputru, kuras nosaukumam ēdienkartē iekavās ierakstīts – miežu putraimu biezputra, un šķelto zirņu biezeni,” ar gandarījumu saka ēdnīcas vadītāja B. Zuba.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+