Mobilā versija
Brīdinājums +12.5°C
Rodrigo, Rauls
Pirmdiena, 25. septembris, 2017
1. jūlijs, 2014
Drukāt

Pēteris Apinis: Ēdiet cūkgaļu droši, taču termiski apstrādātu! (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Āfrikas cūku mēris radījis nelielu paniku Latvijas patērētājos – bailēs no saslimšanas cilvēki pārstājuši lietot cūkgaļu.

Āfrikas cūku mēri izraisa DNS saturošs vīruss, kas ir patogēns tikai cūkām, izraisa asiņainu caureju, neauglību, pāragras dzemdības cūkām. Vīruss var būt tik patogēns, ka apmirst viss ganāmpulks, bet arī tik labvēlīgs, ka lielākā daļa lopu izdzīvo. Cilvēks ir dabiskais cūku mēra pārnesējs, un vislabāk tas izdodas medniekiem, kas vienlaikus ir arī kādas cūku fermas darbinieki.

Vīruss no cūkas uz cūku izplatās tiešā un netiešā ceļā. Dažās pasaules valstīs to izplata putnu ērcīte Ornithodorus, kas Latvijā nav sastopama.

Vīruss ir ļoti izturīgs, tas ilgi saglabājas sālītā un saldētā gaļā, mēnešiem saglabājas aizgaldos un cūku mēslos. Toties iet bojā tiešos saules staros un pie termiskas apstrādes. Es ieteiktu atteikties no tatārmaizītēm, bet no tām es iesaku atteikties arī daudzu citu iemeslu dēļ.

Būtiskais – no cūkgaļas nav ko bīties. Cilvēks ar Āfrikas cūku mēri saslimt nevar. Taču, lai būtu pilnīgi droši, ka infekcija iznīdēta, cūkgaļu vajag termiski apstrādāt. Desās, cīsiņos, gaļas konservos vīrusa būt nevar.

Par pārējo parūpēsies Pārtikas Veterinārais dienests – norobežos teritorijas, kurās Āfrikas cūku mēris konstatēts, rūpēsies par dezinfekciju, par inficēto dzīvnieku kaušanu un meža cūku izšaušanu, par kontaminētās gaļas iznīcināšanu.

Autors ir Latvijas Ārstu biedrības prezidents

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. “Termiski apstratātu” latviešu valodā nozīmē: izcepiet vai novāriet to kartīgi, lai nekur nav sarkans vai rozā.

Harijs Tumans: Kā savaldīt "ciklopus" un pasargāt valsts intereses (6)Gaidot valsts simtgadi, dažādu šim svarīgajam notikumam veltīto pasākumu un ieceru saraksts kļūst aizvien garāks.
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Ziemeļkoreju nevar apturēt

Visas pasaules politiķu uzmanības lokā šonedēļ atkal nonākusi Ziemeļkoreja saistībā ar tās radītajiem kodoldraudiem. Ziemeļkoreja pagājšpiektdien izšāva austrumu virzienā vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti, kas pārlidoja Japānu un nokrita Klusajā okeānā. Raķete nolidoja 3700 km, kas ir lielākais attālums, kas nolidots Ziemeļkorejas ballistisko raķešu izmēģinājumos. ANO Drošības padome stingri nosodīja šo “augsti provokatīvo” soli. Taču Ziemeļkorejas vadītājs Kims Čenuns solīja pabeigt šīs valsts kodolieroču programmu, neraugoties uz pastiprinātām sankcijām pret Phenjanu. Kims sacīja, ka Ziemeļkorejas ieroču attīstības galīgais mērķis ir panākt “reālu spēku līdzsvaru” ar ASV. Atbilstoši ASV aplēsēm, Ziemeļkorejas bruņojumā ir līdz 60 kodolieročiem.

Vai partijām jāpalielina valsts budžeta finansējums?
Agris Liepiņš: Nepilsoņu lamatas (36)Pilsonības jautājumi ir līdzvērtīgi valsts teritoriālās neaizskaramības jautājumiem!
Viss var būt taisnība, izņemot to, kas tiek drukāts (18)Sudrabas komisijā žurnālistu organizācijas viena otru apsmidzina ar indīgām ķimikālijām
Rita Našeniece: Impērijas brīvprātīgie palīgi (96)Piederību valstij nenodrošina uztiepti papīri. To nodrošina audzināšana.
Draugiem Facebook Twitter Google+