Mobilā versija
+2.3°C
Aleksandrs, Doloresa
Sestdiena, 18. novembris, 2017
28. jūnijs, 2017
Drukāt

Edmunds Sprūdžs: “Nedrīkstu saukt vārdā, bet daži novadi gatavojas apvienoties.” (15)

Valda Semjonova fotoValda Semjonova foto

“Fundamentālā problēma ir, ka latviešiem ir varoši cilvēki mūziķi, uzņēmēji, sportisti, starptautiskās institūcijās strādājoši profesionāļi. Politikā šo cilvēku nav! Kamēr labāko tur nebūs, politikas kvalitāte neuzlabosies. Pat Strīķes kundze nav jaunpienācēja, jo gadiem pazīstama kā publiska persona. Intelektuālā kapitāla trūkums dara savu, politika ne no šā, ne no tā nekļūs labāka,” tā, vērtējot Latvijas politiku, saka bijušais Vides un reģionālās attīstības ministrs un bijušais Reformu partijas politiķis EDMUNDS SPRŪDŽS. “Kāpēc cilvēku nav? Nav vienkāršas atbildes. Ja salīdzinu politikas kvalitāti, piemēram, “Vienotības” ziedu laikos un pašlaik – tā ir kritusies. Jebkurā profesijā cilvēki sevi izsmeļ. No skatuves aizgājušo vietā jābūt jaunam pieplūdumam, bet partijās atjaunošanās nenotiek. Sabiedrības interesēs būtu domāt par risinājumiem, kā tomēr dabūt talantīgus cilvēkus politikā.”

Ko pašlaik dara bijušais ministrs? Veic sekmīgu uzņēmējdarbību Siguldā “Mazās Brīnumzemes” centrā, kur maketā slejas pilsētiņas, pa sliedēm brauc vilcienu modeļi, uz ielām ripo miniatūri auto, ir veikali, dzīvojamie nami, depo ēkas. Bet intervijā runājām par politiku.

– Kā bijušais ministrs, kā reformu virzītājs – vai piekrītat “leģendai”, ka politiķi aizrautīgi grib, bet labās pārmaiņas noslāpē birokrātiskā mašinērija? Ķīlis sastapa pretspēku, ir arī citi “kritušie”.
E. Sprūdžs: – Attiecībā uz ierēdniecību grūtības ir vairākos aspektos. Pirmkārt, ierēdņu vienkārši ir par daudz. Liela daļa godprātīgi dara darbu, bet par sistēmu kopumā jāatzīst – politiķiem ir ierobežota kontrole. Ja atnāk politiķi, kas paziņo – gribam mazināt birokrātiju! – to nevar izdarīt, jo aparāts pretojas. Savukārt Valsts kanceleja var nākt ar progresīvākajām, ārzemēs noskatītām idejām par lieko kantoru un darbinieku likvidēšanu, bet, ja tam nedabū politisko atbalstu, tāpat būs čiks. Vajadzīga mijiedarbība, tandēms, noskaņošanās uz viena viļņa ierēdņiem ar ministriem, lai īstenotu politiku, ko uzskatījām par pareizu. Bet bija ļoti grūti radīt komandu Izglītības, Ekonomikas, VARAM ministrijās, ko pārņēma Reformu partija, kaut no pārmaiņu vadības viedokļa mums bija “jaunās slotas” mandāts. Tā vietā, lai aizrotētu ministriju darbiniekus, lai tas notiktu aši un pēc tam koncentrētos darbam, Reformu partijai tas paņēma lielu resursu, spēku patēriņu. Otra Latvijā iegājusies lieta, ka politiķi tiecas veidot sev lojālu ierēdniecību, arī gadījumam, kad viņi vairs nebūs ministri. Noderīgās lojalitātes saites netiek afišētas, bet pastāv.

– Pēc Sprūdža amatā sabijis ne viens vien ministrs, tagad – Gerhards. Kāds jums ar laika distanci iespaids par VARAM darbošanos?

– Labākais, ka ir lietas, kas dzīvo savu dzīvi neatkarīgi no politiķu gribēšanas, negribēšanas. Teritoriālā reforma tomēr ir “aizķērusies”, apsakņojusies. Kopš neesmu aktīva politiķa, ministra statusā, ar pašvaldību darbiniekiem nereti bijušas pavisam citas toņkārtas sarunas. Nedrīkstu saukt vārdā, bet Latvijā ir vismaz daži novadi, kuri gatavojas apvienoties. Jo redz tam loģiku un jēgu. Nedaudz bail, ko teiks sabiedrība, kad pacels karogu – mēs kādam pievienosimies! – un neviens negrib “izlekt” pirmais. Bet situācija briest, kas liek domāt, ka viena no valsts pārvaldības lielām problēmām ar nenormālu teritoriālo sadrumstalotību un no tās izrietošām problēmām – risināsies. Tāpat arī par pašvaldību atbalstu uzņēmējdarbībai – kliegšana pret pieklususi, un domes, kas kādreiz koncentrējās uz strūklaku būvniecību, tagad uzņēmēju un darba vietu piesaisti savam novadam nosaka par prioritāti.

Esmu par apvienošanos, bet ne spiestā kārtā. Efektīvā Latvijas pārvaldībā būtu gana ar apmēram 30 novadiem, bet līdz tam pašiem jāizaug.

Visu interviju lasiet 29. jūnija “Latvijas Avīzē” vai e-izdevumā.

Pievienot komentāru

Komentāri (15)

  1. Alsungas, Naukšēnu, Apes, Ciblas, Aknīstes un Vaiņodes novadi gatavojas apvienoties ar Rīgu…

  2. tā "gribēšana" ir piespiedu-brīvprātīga ! Atbildēt

    sprūdzim ausis kust !

  3. džeks no Kurzemes Atbildēt

    Agrākā rajonu sistēma bija daudz labāka.

  4. Pēdējās reģionālās reformas “tēvi un krustēvi” būtu jāliek cietumā, par veikto reformu. Bija jāizveido novadi bijušo rajonu robežās, kas neprasīja ne daudz pūļu, ne resursu, jo visa infrastruktūra jau bija, bet viens gan, tad neko nevarētu nozagt. Būtu 26 novadi, tas ir tik, cik tagad tiek plānots. Cietums brēc pēc tiem darboņiem – idiotiem. Iespējams arī viltīgiem, likumīgajiem zagļiem:))

    • Pilnīgi piekrītu – šī mikropašvaldībiņu izveidošana bija un ir tīrāka afēra.

      Maziņš, maziņš novadiņš, vidū – pilsētiņš, kurš arī novadiņš.

    • Tos reform autors būs pakārt iekš rātlaukum, bet pašus galvenos svilinās uz sārt….svilinās…svilinās….

  5. Vēl nav nogatavojušies!

  6. Pašvaldību vadītāji noskatījušies no ministriem!

  7. Ko tu muldi. tie nav valstiski video jumi.
    Dažādu variantu parazītu bandas.

  8. Rotēsim regulāri novadus,tāpat kā politiķus?

  9. Sprūdžs nav vēl pamanījis? Atbildēt

    “Partiju saraksti tiek aizpildīti galvenokārt ar pilnīgi nepazīstamiem cilvēkiem,par kuriem nevienam,izņemot varbūt nejaušam kandidāta paziņam,vai ģimenes loceklim,nekad ne prātā nenāktu balsot.Bet sarakstu stratēģiskajās vietās izvietotas preses un profesionālu tēlu veidotāju uzpūstas”lokomotīves”UN JAU MINĒTIE,TAUTĀ PAZĪSTAMIE CILVĒKI:KOMPONISTI,AKTIERI,SPORTISTI.”
    Skat.Jānis Streičs:”Ja nereformēsim vēlēšanu sistēmu Latvija kļūs banānu republika,Izklaide TV,2011.gada 21.jūnijs.

  10. Atkal ļauj publiski pavāvuļot vienam nevarošajam. 🙂

  11. Pašus optimizētājus vārdā saukt nedrīkst,jo kārtējie izdevumi par šīm izklaidēm būs jāsedz ne jau viņiem,bet visiem nodokļu maksātājiem!

    • naiet runa par drikstešanu vai nedrikstešanu Atbildēt

      zēniņš grib radit iespaidu ka vel loprojām ko ietekmē, ka ir zinošs utt. tāpec mētajas ar tekstiem bez jebkāda seguma, bet lai kārtejo reizi nepieķertu melos stāsta ka vārdā nesauks un ka lūk
      ===========
      bail, ko teiks sabiedrība, kad pacels karogu – mēs kādam pievienosimies! – un neviens negrib “izlekt” pirmais.
      ==========
      kasrealitātē nozimē ka neviens neko pat nesāks. un pats ja kādreiz kāds pārmetis ka šodien melojis, vares teikt ka vienkārši neviens nav saņēmies “izlekt”

  12. kāda velna pēc no pagultes to muldoņu izvilkāt? viš bija un ir tukša vieta. kāpec vispār tāti tišiņu intervē?

Draugiem Facebook Twitter Google+