Ēdot speķi, neuzblīda 0
Māra Libeka komentārā (“Uzbrukums ēdienkartei”, 22.03.2012.) sniedza šausminošu informāciju: ierēdņi komandēs, ko bērniem ēst. Viņa min Somijas piemēru. Diemžēl Somijā ir margarīna monopols, kas ar savu naudu aizbāzīs gan ārstu, gan mediju un citu mutes. Latvijā pašlaik notiek intensīva ielaušanās bez ieročiem no monopoliem, ekonomiskā blokāde.
Monopoli, kas ražo palmu eļļas un citu eļļu sintētiskos margarīnus, emulgatorus (E vielas) u. c. konservantus, aizbāž mutes gan laboratorijām, gan ierēdņiem. Vai Latvijā ir laboratorijas, kam ir visa nepieciešamā aparatūra, lai pilnīgi droši pārbaudītu pārtikas produktu nekaitīgumu, un ierēdņi, ko nevar piekukuļot, lai iegūtu vēlamo dokumentu? Šaubos.
Latvija ir zeme, kur visu var izaudzēt kvalitatīvas pārtikas ieguvei. Pirms 1940. gada visi ēda gan speķi, gan sviestu un nebija uzblīdušu cilvēku.
Ir arī ārstu publikācijas par to, ka speķis un sviests ir nepieciešami, jo satur taukskābes, kas vielmaiņas procesā nepieciešamas smadzenēm. Turklāt optiski aktīvās taukskābes fermenti spēj pārstrādāt ēdienu, radot ūdeni un enerģiju no gāzēm. Turpretī sintētiskās taukskābes (kas ir margarīnos un daudzos emulgatoros) fermenti nespēj sašķelt. Lūk, kāpēc rodas uzpūstā miesa un holesterīna nogulsnes.
Ja bērns ēd čipsus, jogurtus, cīsiņus u. c. produktus, kas piesārņoti ar šīm sintētiskajām vielām, protams, kļūs par “zilonēnu”. Arī smalkmaizītes un daudzie mīklas izstrādājumi ir garšīgi, bet kaitīgi, jo satur to pašu nevēlamo sintētiku tauku veidā.
Protams, veci cilvēki ar laiku kļūst korpulenti vielmaiņas izmaiņu dēļ un mazkustīgi nespēka dēļ. Arī vecs koks atšķiras no jauna koka.
Jāņem vērā, ka putnu gaļa ir sabojāta, jo tiem nedod ar graudus, bet no Ķīnas ievestu kombinēto spēkbarību, kas satur soju, pat antibiotikas, lai iegūtu ātri uzblīdušus broilerus. Zivis dzīvo ārkārtīgi piesārņotā jūrā un ar herbicīdiem un pesticīdiem piesārņotos ezeros. Arī tiek barotas ar kombinēto spēkbarību. Bērniem, ja tās ieēd, rodas alerģijas pumpas.
Peļņas kārie darīs visu, lai sabojātu cilvēkiem dzīvi. Vai mediji spēs tam pretoties un publicēt patiesu informāciju?
Starp citu, Latvijā ir sena pieredze, kā iegūt garšīgu cūkgaļu. Sivēniem deva pienu, kapātas cukurbiešu lapas, miežu miltus un divas nedēļas pirms kaušanas vārītos zirņus, kas piešķir īpaši labu garšu. Kombinētā spēkbarība gaļu padara par negaršīgām ziepēm.
B. Pēlis
Žurnālista pēcvārds
Tas, ka Veselības ministrija ar tiesību aktu palīdzību rosina ēst veselīgi, ir apsveicami. Vēstules autoram liekas šausminoši, ka ierēdņi komandēs, ko bērniem ēst. Manuprāt, tur nav nekā šausminoša, jo arī citās Eiropas Savienības valstīs ir pieņemti tiesību akti par labu veselīgam uzturam. Gada sākumā biju Somijā un pārliecinājos, kā valsts palīdz veidot veselīgus somus. Salīdzinot ar Latviju, Somija ir daudz bagātāka valsts, tāpēc atļaujas uzturēt institūtus, kur zinātnieki un ārsti cieši sadarbojas ar Somijas valdību un ministrijām, lai izglītotu cilvēkus veselīga dzīvesveida jautājumos. Piemēram, Sociālo lietu un veselības ministrija pieņem savus politiskos lēmumus pēc Somijas Nacionālā veselības un labklājības institūta savākto datu analīzes, pētījumiem un priekšlikumiem. Pārtikas produktu ražotāji ņem vērā zinātnieku un ārstu ieteikumus – ja pieaug pieprasījums pēc veselīgiem produktiem, tad tas ir jāapmierina. Tiesa, arī Somijas tirgū var iegādāties daudz neveselīgu pārtikas produktu, bet, ja cilvēki tiek pienācīgi izglītoti, viņi zina, kā izvēlēties veselīgākos.
Latvijā nesen ir izveidots Slimību profilakses un kontroles centrs, kura uzdevums ir plānot, metodiski vadīt, organizēt, koordinēt un veikt pētījumus sabiedrības veselības jomā. Tas nozīmē, ka Veselības ministrijai aina par tautas veselības stāvokli kļūs skaidrāka un tad arī būs vieglāk pieņemt lēmumus, tostarp par uzturu. Rezultāts būs tikai tad, ja to īstenos sadarbībā ar pārtikas produktu ražotājiem.
Vēstules autors vaicā, vai mediji spēs pretoties peļņas kārajiem un publicēs patiesu informāciju. “Latvijas Avīze” to dara, izglītojot cilvēkus par to, no kā ražo desas, sieru, gan arī citus pārtikas produktus.
Māra Libeka
