Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
7. jūnijs, 2016
Drukāt

Edvīns Šnore: Humanitārā palīdzība krievu investoriem (25)

Foto- LETAFoto- LETA

Edvīns Šnore

Kad termiņuzturēšanās atļaujas [TUA] nopirkušie krievu “investori” nesen uzzināja, ka viņiem būs jāmaksā Latvijai EUR 5000, lai atjaunotu savu TUA, sacēlās vesela sašutuma vētra. Izrādījās, ka ieguldītājiem, kurus Latvija bija piesaistījusi ekonomikas sildīšanai, naudas vairs neesot. Viņi, izrādās, esot pārdevuši visu pēdējo. Ja Latvija tagad prasīšot no viņiem 5000 eiro, varot sanākt tiesu darbi Eiropas cilvēktiesību tiesā.

Šādu vēstuli krievu ieguldītāji, kas apvienojušies organizācijā “Jaunie latvieši”, nosūtīja Saeimas deputātiem. To plaši atspoguļoja vietējie krievu mediji un TV3 raidījums “Nekā personīga”, kura vadītājs secināja: “Šī ir pirmā reize, kad no Krievijas atbēgušie atklāj, ka grib iesaistīties Latvijas sabiedriskajā dzīvē, tomēr mūsu politiķi viņu pieredzi un zināšanas negrib izmantot”. Gandrīz vai radās iespaids, ka runa ir par palīdzību bēgļiem, nevis par investīciju programmu, saskaņā ar kuru, atgādināsim vēlreiz, šie ļaudis Latvijā ieradās.

Nav arī skaidrs, kā tieši pretenzijas iesniedzēji plānoja “iesaistīties Latvijas sabiedriskajā dzīvē”, jo paši vēstules parakstītāji telefonsarunā man atklāja, ka latviski viņi nerunā, neskatoties uz 3-5 gadu ilgo dzīvošanu mūsu valstī un organizāciju “Jaunie latvieši” nodibinājuši tikai tagad, lai varētu organizēti protestēt pret 5000 eiro iemaksas prasīšanu.

Varētu, protams, pasmaidīt par šādu materiāli stimulētu latviskās dziņas pēkšņu parādīšanos, ja vien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija nebūtu krievu ieguldītāju lūgumu apmierinājusi (“Vienotībai”, SC un Reģionu apvienībai balsojot par; NA balsojot pret). Komisija lēma, ka 5000 eiro ir jāsāk prasīt tikai pēc 2020. gada, bet ne uzreiz. Gala lēmumu 9.jūnijā pieņems Saeima. Ja tā apstiprinās komisijas pozīciju, un pašreiz izskatās, ka tieši tā arī būs, jo “Vienotība” to atbalsta, Latvijas budžetam garām aizies aptuveni 5 miljoni eiro.

Absolūti nemotivēta dāvana krievu ieguldītājiem. Neko tamlīdzīgu nav prasījis arī Valsts Prezidents. Tieši otrādi, kad viņš atgrieza Saeimai atpakaļ Imigrācijas likumu, Saeimas Juridiskais birojs izstrādāja priekšlikumus, kuros atbalstīja pieeju, ka 5000 eiro ir jāprasa visiem, kas grib atjaunot TUA, arī tiem tūkstošiem, kas to darīs jau tuvākajā laikā. Arī tiesiskās paļāvības princips netiek pārkāpts, prasot 5000 eiro iemaksu – uz to norāda gan Saeimas Juridiskais birojs, gan Prezidenta juristi, gan “Vienotības” kolēģi to kuluāros atzīst.

Tātad nav faktiski nekādu argumentu, lai šo normu neattiecinātu uz visiem, kas iegādājās TUA pret nekustamo īpašumu un lai to nedarītu tūlīt, tādējādi nodrošinot miljoniem lielus ienākumus valsts budžetā.

TUA tirgošanas programma nav nekāda sociālā palīdzība. Tā ir investīciju programma, lai nestu valstij naudu! Pirms sniegt humanitāro palīdzību nabaga krievu investoriem, kas dzimtenē esot it kā visu pārdevuši, aicinu paturēt prātā, ka tūkstošiem mūsu tautiešu patiešām visu ir pārdevuši un nabadzības dzīti devušiem prom. Varbūt par viņiem vajadzētu padomāt pirmām kārtām, kā arī par tām latviešu ģimenēm, kas gaida un cer uz pirmā mājokļa programmu, kuru finansē no TUA tirgošanas un kurai tieši pietrūkst minētie miljoni. No kā ņemsim šo naudu? No ārvalstu investoriem, vai no saviem tautiešiem? To izlems Saeima 9.jūnijā.

Edvīns Šnore,

Saeimas deputāts, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas loceklis

Pievienot komentāru

Komentāri (25)

  1. Ja šie "investori" Atbildēt

    Nevar atłauties pat 5000 Eiro, tad tie nav nekādi investori bet kaut kas cits, jo 5000 Eiro investoram ir tīrais sīkums

  2. Nejauši dzirdēju, ka Krievijā gatavo vai jau pieņemts likums, ja ilgi dzīvo Krievijā un neprot krievu valodu, tie neprašas tiks izraidīti. Žēl , ka strādāju un klausījos radio , nepaspēju piefiksēt.

  3. Lielbritānijā atradīs dzirdīgas ausis kā pie lielas naudas tikt un ieviesīs mūsu bāleliņiem tādu pašu maksu bērnus ieskaitot ko tad Šņore darīs kad tie tūkstoši atbrauks un sēdēs pie Saeimas sizdami tukšus katlus.

    • Kāpēc jāsēž pie Saeimas? Lai iet strādāt. Laukos saimnieki sen raud, ka darba roku trūkst. Vai Lielbritānijas sēnes labākas par mūsu kartupeļiem?

  4. Tas ir skumji, ka Šnorem atkal taisnība un žēl, ka reāli par Latvijas, kā nacionālas valsts pastāvēšanu cīnās tikai partija, kurai Saeimā maz balsu. Ko domā citas “latviskās” partijas? Vai tiešām visi ir tik korumpēti?

  5. Uzskatu, ka termiņuzturēšanās atļauju (TUA) tirdzniecība Latvijai deva pietiekoši daudz, jo tie kas pirka TUA ieguldīja naudu ne tikai pērkot nekustamos īpašumus, bet arī sildīja Latvijas ekonomiku citā veidā. Piemēram, pērkot mēbeles, santehniku, būvmateriālus, interjera priekšmetus, apzaļumoja savu īpašumu, kamdēļ pirka arī dažādus stādus un augus, nolīga dažāda profila speciālistus, taču tagad tas viss tika nogriezts kā ar nazi.

    Turklāt jau esošajiem TUA īpašniekiem, par TUA atjaunošanu tagad prasīs vēl 5000 eiro, kas jau izskatās pēc īstena reketa. Latvijas politiķi tādā veidā, visticamāk, padzen no Latvijas daudzus cilvēkus, kas varētu dot ekonomisko labumu Latvijai, jo, protams, uz Latviju brauca ļaudis, kas ir izglītoti un darboties griboši, lai gan ne jau paši super bagātākie, kas dodas kurp vien vēlas, kaut Londonu.

    Tagad šie ļaudis ir nostādīti dilemmas priekšā, domāt un izlemt, jo nav garantijas, ka Saeima pēc nedaudz gadiem nepieņems lēmumu likt iekasēt vēl daudz lielāku summu par 5000 €. Kopumā izvērtējot notiekošo, var secināt, ka Latvija nevēlas kļūt par attīstītu valsti, kurā var droši investēt un kura ir tiesiska.

    Tostarp tomēr ir skaidrs, ka TUA tirdzniecība nekādi nevar pilnībā atrisināt Latvijas valsts ekonomiskās problēmas, taču kamēr Latvijas budžets ir kārns kā padomju laiku vista, arī šāds instruments, kā TUA, bija ļoti noderīgs, lai iegūtu naudu, kas hroniski trūkst. TUA tirdzniecība nav panaceja, kas atrisinātu Latvijas ekonomikas vājo izaugsmi.

    Tāpēc bez ražošanas, kas rada produktu ar lielu pievienoto vērtību attīstīšanas, piemēram, attīstītas zinātne, kas roku rokā ar uzņēmējiem rada ekskluzīvus produktus, un kas Latvijai ir pa spēkam, jo Latvijas zinātnieku intelektuālais potenciāls ir ļoti augsts, Latvijai neiztikt.

    Kas nozīmē, ka TUA tirgošana ir tikai pagaidu līdzeklis, kuru mūsu politiķi, paceļot griestus TUA iegūšanas summai – pērkot īpašumu vai investējot ražošanā, velti padarīja tikai par formālu iespēju, jo, tādā veidā šī programma tiek faktiski iesaldēta. Tā sacīt – zaudē jēgu. Bet vietā nekas netika radīts, līdz ar ko tie līdzekļi, kas tika novirzīti mājokļu programmai jaunajām ģimenēm, izpaliek.

    • demagog - neraudi ! Atbildēt

      Tiem “nabadziņiem”, par kuriem tu raudi, kā Latvijā ierašanās iemeslu vajadzēja minēt PATIESO iemeslu, nevis uzdoties par INVESTORIEM !!!

  6. Termiņuzturēšanās atļauju (TUA) tirdzniecība Latvijai deva pietiekoši daudz, jo tie kas pirka TUA ieguldīja naudu ne tikai pērkot nekustamos īpašumus, bet arī sildīja Latvijas ekonomiku citā veidā. Piemēram, pērkot mēbeles, santehniku, būvmateriālus, interjera priekšmetus, apzaļumoja savu īpašumu, kamdēļ pirka arī dažādus stādus un augus, nolīga dažāda profila speciālistus, taču tagad tas viss tika nogriezts kā ar nazi.

    Turklāt jau esošajiem TUA īpašniekiem, par TUA atjaunošanu tagad prasīs vēl 5000 eiro, kas jau izskatās pēc īstena reketa. Latvijas politiķi tādā veidā, visticamāk, padzen no Latvijas daudzus cilvēkus, kas varētu dot ekonomisko labumu Latvijai, jo, protams, uz Latviju brauca ļaudis, kas ir izglītoti un darboties griboši, lai gan ne jau paši super bagātākie, kas dodas kurp vien vēlas, kaut Londonu.

    Tagad šie ļaudis ir nostādīti dilemmas priekšā, domāt un izlemt, jo nav garantijas, ka Saeima pēc nedaudz gadiem nepieņems lēmumu likt iekasēt vēl daudz lielāku summu par 5000 €. Kopumā izvērtējot notiekošo, var secināt, ka Latvija nevēlas kļūt par attīstītu valsti, kurā var droši investēt un kura ir tiesiska.

    Tostarp tomēr ir skaidrs, ka TUA tirdzniecība nekādi nevar pilnībā atrisināt Latvijas valsts ekonomiskās problēmas, taču kamēr Latvijas budžets ir kārns kā padomju laiku vista, arī šāds instruments, kā TUA, bija ļoti noderīgs, lai iegūtu naudu, kas hroniski trūkst. TUA tirdzniecība nav panaceja, kas atrisinātu Latvijas ekonomikas vājo izaugsmi.

    Tāpēc bez ražošanas, kas rada produktu ar lielu pievienoto vērtību attīstīšanas, piemēram, attīstītas zinātne, kas roku rokā ar uzņēmējiem rada ekskluzīvus produktus, un kas Latvijai ir pa spēkam, jo Latvijas zinātnieku intelektuālais potenciāls ir ļoti augsts, Latvijai neiztikt.

    Kas nozīmē, ka TUA tirgošana ir tikai pagaidu līdzeklis, kuru mūsu politiķi, paceļot griestus TUA iegūšanas summai – pērkot īpašumu vai investējot ražošanā, velti padarīja tikai par formālu iespēju, jo, tādā veidā šī programma tiek faktiski iesaldēta. Tā sacīt – zaudē jēgu. Bet vietā nekas netika radīts, līdz ar ko tie līdzekļi, kas tika novirzīti mājokļu programmai jaunajām ģimenēm, izpaliek.

  7. Dombrovski uz mieta ! Atbildēt

    Šis postošais TUA projekts ir viņa nopelns.

  8. Bet zināmā mērā var būt tieši palīdzība bēgļiem, kuri mūk no Putina režīma, un iespējams ir patiesie Krievijas patrioti. Man personīgi šķiet, ka mūsu pienākums palīdzēt savu kaimiņu tautu cilvēkiem, lielāks kā mentāli svešajiem austrumniekiem vai nēģeriem. Protams grūti izvērtēt visus, bet būtu jāatceras, ka daļa no viņiem ir Krievijas gaišie cilvēki, kuri nespēja sadzīvot ar Putinu, jo bija godīgi un patiesi.

  9. Paldies par rakstu Atbildēt

    Paldies par rakstu. Zīmīgi, ka tikai LA šo informāciju publicē, neviens no lielajiem interneta masu saziņas līdzekļiem kā delfi, nra, tvnet, kasjauns u.c. šo valstij un tās iedzīvotājiem svarīgo informāciju nav uzskatījuši par vajadzīgu publicēt. Protams, kas ir šī ziņa salīdzinājumā ar Kardašjanas lielās pēcpuses ikdienas apspriešanu šajos saitos un tml. Skumji, ka Eiropas viena no nabadzīgākajām valstīm uzmetot savas valsts iedzīvotājus, to intereses, mētājas ar naudu, kuras tik ļoti pietrūkst.

  10. Smaga un neērta nasta uzgūlusi latviešu pleciem.Mums, kā izzūdošai tautai ,tomēr vēl ir iespēja ietekmēt nacionāli -politisko vai politiski -nacionālo iedzīvotāju sastāvu teritorijā,kurā drīz būsim tikai viena no teritorijas apdzīvojušām ciltīm.

  11. Šņores raksts, kā jau zinātniekam, ir, un tas ir galvenais, argumentēts. Patiešām – investors tak ir tāds, kas investē valstī, rada darbavietas un pienesumu, ne kaut kādi politisku biedrību dibinātāji latviskuma un saskaņas veidošanai. Tas būtu skaidrs pat nemācītam prātam, ka plikais un nabagais, kas visu jau izdevis par ceļu, nekādas darbavietas neradīs. Un kādēļ Vienotība – pret? Melš, ka par atļauju lētu un izdevīgu saņemšanu, bija jāmaksā ne tikai oficiāli.

  12. Rotšildčūkas uz mieta Atbildēt

    Briseles kāpošti man garžo- tie ir mīksti un ieškābi ..

  13. Rotšildčūkas uz mieta Atbildēt

    Briseles kāpošti man garžo- tie ir mīksti un ieškābi ..

  14. Rotšikldčūkas uz mieta Atbildēt

    Briseles kāpošti man garžo- tie ir mīksti un ieškābi ..

  15. Rotšikldčūkas uz mieta Atbildēt

    Briseles kāpošti man garžo- tie ir mīksti un ieškābi ..

  16. Rotšikldčūkas uz mieta Atbildēt

    Briseles kāpošti man garžo- tie ir mīksti un ieškābi ..

  17. Šnorem protams ir taisnība, ka nav neviena nopietna argumenta.Vienkārši Saeimā ir pārāk liela Krievijas un nekustamo īpašumu attīstītāju lobija ietekme. Kārtējo reizi tiek nodotas Latvijas un latviešu intereses.

    • Šņorem ,saki, taisnība? Pats arī spēles laikā noteikumus maini? Futbolā slidas velc? Normālas valstīs tua likumi ir atrunāti un nemainīgi gadu desmitiem… Tikai latwanis-badakasis var izdomāt ko tik slimu… Tāpēc, kā rīt ko nav? Aizmugures piedziņas ministreli tūrismu cakareja, investorus biedēja, tranzītu grieza pēc Vašingtonas norādījumiem, sankcijās svešās līda… Tagad ēst gribas? Briselē pabaros)))

    • ++++++++++ !!!

  18. Varbūt investori Atbildēt

    būs sametuši naudińu kopā lai dibinātu kādu stipendiju fondu lai bez liekiem apgrūtinājumiem studentiem būtu iespējams turpināt savu izglītību? Kāds tūkstots šur, kāds tūkstots tur. Vai tad sańēmēji nebūtu pateicīgi?

Egils Līcītis: Valdības ideoloģijaAtskaitīdamies parlamentā, premjers Māris Kučinskis runāja diezgan skaidrā valodā, de iure proklamēdams pašrocīgi vadīto valdību kā nacionāli konservatīvu.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Nu lābi, lābi, varu arī šoreiz es samaksāt…

Veselības rēķini – no aizsardzības budžeta

Valdība vakar atbalstījusi 2,81 miljona eiro pārdali no Aizsardzības ministrijas (AM) budžeta, lai segtu rēķinus par Latvijas iedzīvotāju saņemto veselības aprūpi ārzemēs un segtu līdzekļu deficītu fenilketonūrijas un citu ģenētiski determinētu slimību korekcijas preparātu apmaksai. No AM budžeta programmas “Valsts aizsardzības politikas realizācija” uz Veselības ministriju tiek pārdalīti 341 018 eiro, bet no programmas “Militārpersonu pensiju fonds” tiek pārdalīti 2,36 miljoni eiro. Tā kā Veselības ministrija ir ieplānojusi rēķinu apmaksai novirzīt vēl arī citus līdzekļus, piemēram, no ietaupītajiem līdzekļiem par laboratoriskajiem izmeklējumiem, tad ar piešķirtajiem līdzekļiem no Aizsardzības ministrijas budžeta pietiekot, lai segtu šogad radušos rēķinus.

Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (10)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat politiķu piemēru, pašiem kūtri iesaistoties zemessardzē?
Draugiem Facebook Twitter Google+