Mobilā versija
-2.9°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
31. janvāris, 2013
Drukāt

Efektīvāk, no katra hektāra


Zemkopības ministrija (ZM) 2012. gada nogalē sadarbībā ar SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” Valsts lauku tīkla aktivitāšu ietvaros organizēja četras reģionālās konferences lauksaimniekiem un lauku iedzīvotājiem “Esi informēts un ražo laukos” četros Latvijas reģionos – Kuldīgā, Madonā, Bauskā un Krāslavā.

Kopā četrās konferencēs piedalījās 754 dalībnieki no visas Latvijas.

Zemkopības ministre Laimdota Straujuma kā ministrijas galvenos uzdevumus un aktualitātes nākamajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam minēja efektīvas lauksaimnieciskās ražošanas attīstīšanu; zemes kā pamatvērtības apzināšanos, cenšoties panākt, lai katrs zemes hektārs rada pievienoto vērtību, kā arī nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības veicināšanu laukos.

Lai īstenotu izvirzītos mērķus, tiks veikti pasākumi un piešķirts finansiāls atbalsts uzņēmējdarbības veicināšanai (arī LEADER projektu ietvaros), kooperācijas attīstībai un lauksaimniecības prasmju paaugstināšanai.

Zemkopības ministrijai ļoti svarīgs ir pašu lauksaimnieku viedoklis, tāpēc ikvienam konferences dalībniekam tika dota iespēja piedalīties kādā no trim darba grupām.

Investīciju darba grupā 74% respondentu norādīja, ka nepieciešama atšķirīga atbalsta intensitāte lielajām un mazajām saimniecībām lauku saimniecību modernizācijas programmas ietvaros, kā arī noteikt izmaksu maksimālo apjomu šajā programmā līdz 500 000 latu.

Zināšanu darba grupā 64% respondentu norādīja, ka lauksaimnieciskajai izglītībai ir jābūt vienam no kritērijiem, lai varētu piedalīties pasākumā “Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem”. Uz jautājumu par to, vai lauksaimnieki ir gatavi iesaistīties jauno speciālistu sagatavošanā, 66% respondentu sniedza pozitīvu atbildi, norādot, ka spēj arī piedāvāt prakses vietu, 51% respondentu pat varētu maksāt stipendiju. No viņiem stipendijas līdz 100 latiem gatavi maksāt 67%, līdz 200 latiem – 31%, bet līdz 500 latiem – tikai viens respondents no Vidzemes.

Visvairāk dalībnieku pieteicās darba grupās par tiešajiem maksājumiem, kurās notika aktīvas diskusijas par šādiem jautājumiem:

Tiešo maksājumu struktūra nākotnē. Tika runāts par pamata maksājuma noteikšanas shēmu, zaļo komponenti un atbalstu mazajiem lauksaimniekiem. Netika izteikti iebildumi par zaļās komponentes nepieciešamību, taču diskusijas raisījās par konkrētajām prasībām un to, kādām un cik striktām tām jābūt.

Maksājumu tiesību piešķiršana. Nākotnē, lai pretendētu uz tiešmaksājumiem, būs nepieciešams noformēt maksājumu tiesības, ne tikai uzrādīt atbalsta tiesīgos lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektārus.

Aktīvas diskusijas notika par maksājumu tiesību piešķiršanas principiem, vērtības noteikšanu un darījumu iespējām ar tām. Īpaši tika aktualizēts jautājums, kā maksājumu tiesības varēs iegūt jaunie lauksaimnieki.

Aktīvā lauksaimnieka statusa noteikšana. Diskusijas mērķis bija izvērtēt to, no kāda tiešmaksājumu atbalsta sliekšņa būtu optimāli noteikt atbilstību aktīva lauksaimnieka nosacījumam un kādus kritērijus izmantot. Vairākums konferenču dalībnieku uzskata, ka atbilstība aktīva lauksaimnieka nosacījumam nosakāma, pamatojoties uz saimniecības rīcībā esošo ražošanas resursu kritērijiem. No aptaujātajiem 40% domā, ka aktīvā lauksaimnieka nosacījuma izpildes izvērtēšana jāsāk tad, ja lauksaimnieks tiešajos maksājumos saņēmis vairāk nekā 1000 eiro.

Jauno lauksaimnieku atbalsta shēma. Lauksaimnieki norādīja, ka piekrīt Eiropas Komisijas priekšlikumam paredzēt atbalstu jaunajiem lauksaimniekiem no tiešmaksājumiem, taču uzskatīja, ka par zemu ir noteiktais 25 hektāru slieksnis, par ko jaunais lauksaimnieks varētu saņemt atbalstu.

Mazo lauksaimnieku atbalsta shēma. Diskusijas notika par atbalsta apmēru, kādu lauksaimnieks varēs saņemt, iestājoties šajā shēmā. Tika apspriesti arī atbalsta saņemšanas nosacījumi.

Konferenču noslēgumā zemkopības ministre Laimdota Straujuma atbildēja uz jautājumiem, kas bija jau iepriekš iesūtīti vai tika uzdoti klātienē.

Viens no biežāk uzdotajiem lauksaimnieku jautājumiem bija par to, kāpēc valsts un ES atbalsts tiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Ministre norādīja, ka no šī nodokļa atbrīvos 2013. gadā saņemtās summas, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai.

Uz vaicājumu par atbalsta pasākumiem nākamajā plānošanas periodā skanēja atbilde, ka tie būs līdzīgi jau esošajiem. Izskanēja arī jautājumi, kuru risināšanā Zemkopības ministrijai jāsadarbojas ar citām ministrijām.

Videomateriāli no visām konferencēm, ministres atbildes uz jautājumiem, kā arī prezentācijas ir atrodamas VLT mājaslapā: http://www.laukutikls.lv/citi_pasakumi/3384-zemkopibas_ministrijas_regionalas_konferences_esi_informets_un_razo_laukos

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+