Mobilā versija
Brīdinājums +17.8°C
Vitālijs, Ralfs, Valgudis
Trešdiena, 23. augusts, 2017
18. maijs, 2017
Drukāt

Egils Levits: Latvijā materiālā atšķirība jau bīstami liela (17)

Foto - LETAFoto - LETA

Egils Levits. Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarācijas koncepcijas autors, pirmais tieslietu ministrs pēc Satversmes darbības atjaunošanas, pirmais vēstnieks Vācijā pēc valsts atjaunošanas, pirmais Latvijas pārstāvis Eiropas Cilvēktiesību tiesā, pirmais Latvijas pārstāvis Eiropas Savienības tiesā. Ar viņa pūlēm tapuši daudzi svarīgi likumprojekti, viņš ir arī Satversmes preambulas autors. Pirms diviem gadiem kandidējis Valsts prezidenta amatam. Mūsu saruna par Latviju. Un atbildību.

Fragments no intervijas “Mājas viesī”.

Kāda ir jūsu vīzija iekšpolitikas, ārpolitikas un sociālās politikas jomā? Kādu jūs gribētu redzēt Latviju?

Mana vīzija balstās uz tiem četriem virsprincipiem, kas raksturo mūsu valsts iekārtu un tagad ir ietverti Satversmes Ievadā jeb preambulā.

Pirmais ir demokrātijas virsprincips, proti, demokrātiska lēmumu pieņemšanas kārtība. Šis princips darbojas. Latvija nenoliedzami ir demokrātiska valsts.

Otrs ir tiesiskas valsts virsprincips, proti, demokrātiski pieņemti lēmumi ir jāsamēro ar to atbilstību augstākiem, konstitucionāliem tiesību principiem. To nodrošina Satversmes tiesa.

Diemžēl politiskajā diskusijā pirms lēmumu pieņemšanas šim principam ne vienmēr tiek pievērsta vajadzīgā uzmanība. Tādēļ es ieteiktu izveidot vēl vienu institūciju – valsts padomi, kāda ir, piemēram, Francijā. Atšķirā no Satversmes tiesas, kas izvērtē jau pieņemtu likumu, valsts padome, ko veido neatkarīgi pieredzējuši eksperti, sniedz savu atzinumu jau pirms lēmuma pieņemšanas. Likumdevējam šis atzinums nebūtu saistošs, taču tas noteikti uzlabotu Saeimas lēmumu kvalitāti.

Tiesiskas valsts virsprincipa darbību praksē apdraud arī korupcija, korporatīvās saites, politisko partiju atkarība no sponsoriem, kas valsti izmanto savās interesēs. Tas “smird”, un nākotnes Latvijā tam nav vietas. Te savs vārds sakāms arī vēlētājiem un visiem politiski aktīviem pilsoņiem. Un šis vārds ir: tagad pietiek!

Trešais virsprincips ir sociāli atbildīgas valsts princips. Te nu mums patiešām ir vēl daudz darāmā. Tas attiecas gan uz nodokļu politiku, gan uz atstumto iedzīvotāju grupu sociālo un ekonomisko iesaisti. Piemēram, ik pa laikam izskan doma, ka mums vajadzētu lētus viesstrādniekus. Bet valstij, kurā ir astoņdesmit tūkstoši bezdarbnieku, pirmām kārtām ir jārūpējas par savu bezdarbnieku integrēšanu darba tirgū. Un arī par to, lai atgrieztos ekonomiskie emigranti. Šādā situācijā lētu viesstrādnieku ievešana nav savienojama ar tālredzīgu politiku. Otrām kārtām ir jāveido programma, kas veicinātu sociālo izlīdzinājumu. Brīvā sabiedrībā, kas balstās tirgus ekonomikā, zināmas materiālas atšķirības starp turīgākiem un mazāk turīgiem motivē censties. Taču šīs atšķirības nedrīkst būt graujošas, jo tas rada sociālu spriedzi, kas var destabilizēt demokrātiju. Latvijā šī atšķirība jau ir bīstami liela. Situāciju pasliktina arī tas, ka politiskās partijas ir vairāk vai mazāk orientētas uz ekonomisko grupējumu interesēm. Ka pie mums joprojām nav ieviests progresīvais ienākumu nodoklis, tā ir netaisnība. Tādēļ apsveicami, ka diskusijas par to atsākušās.

Ceturtais virsprincips ir nacionāla valsts. Latvijas valstij ir trīs galvenie mērķi: nodrošināt saviem pilsoņiem brīvību, veicināt viņu labklājību un garantēt latviešu nācijas, valodas un kultūras pastāvēšanu. Brīvība un labklājība ir jebkuras modernas demokrātiskas valsts mērķi, taču Latvija ir vienīgā valsts pasaulē, kuras mērķis ir garantēt tieši latviešu nācijas, valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību. Šajā jomā vēl daudz darāmā. Piemēram, skolu segregācija pēc valodas principa ir no padomju sistēmas pārmantota aplamība, kas neatbilst mūsdienu Eiropas valsts idejai un standartiem. Ir jābūt vienotai izglītības sistēmai, kurā iekļaujas visi Latvijas iedzīvotāji neatkarīgi no indivīda etniskās un valodas piederības. Nav arī pieļaujama latviešu valodas kā mūsu visu valsts valodas diskriminācija, piemēram, darba tirgū. Pozitīva ir vispārējā pacilātība, gatavojoties Latvijas simtgadei. Jācer, ka tā nenoplaks, ka iesāktie projekti tiks īstenoti, jo šādi mēs stiprinām Latvijas valsts pamatus.

Pilnu interviju lasiet jaunākajā žurnāla “Mājas viesis” numurā vai mūsu elektroniskajā versijā.

Pievienot komentāru

Komentāri (17)

  1. Voss ir tiesi ta.

  2. Levits piedāvā vēl vienu, augsta līmeņa ar lielu atalgojumu, birokrātisku strultūru…

  3. Diemžēl, Latviju nozaga. Stāsts ir ļoti garš. Jā īsumā – to nozaga (1) okupācija 60 gadu laikā; (2) Latviju nozaga čekas stukači, kuri tika iefiltrēti LTF, partijās un kustībās + nomenklatūra – ar devīzi: par ;latvisku Latviju, ar šķelšanu – čemodan, vokzal, Moskva, ar DDD politiku. Tā visa ideoloģija bija īsti patiesa, tautiska, it kā vajadzīga un pareizā – bet politiski čekistiska, stulba un tuvredzīga – lai gruti Latvijas minoritāšu attiecības ar pamatnāciju. Un naivie nacionāli tika vadīti ar “tālvadības pulti – ar VDK aģentui starpniecību, kas ierāva šajā varas sagrābšanā nomenklatūru, kura pārvaldīja informāciju, kura zaga un zog, krāpjas uz nebēdu. Organizētā noziedzība veidojās jau tālāk stihiski, alkatība pieņēma nekontrolējamus apmērus un tā turpina strādāt. Tā jau ir hroniska sērga. Daudzi likumi sakārtoti organizētās noziedzības vajadzībām, tajā skaitā Kriminļaprocesa likums un citi likumi. Izmeklēšana motoek uz “norādījumu sistēmas pamata”, Augstākā tiesa nepārbauda pierādījumu, ja to vispār nav. Pierādījumu vērtējums tiesās ir atšķirīgs no izmeklētāja vērtēšanas un prokurora vērtēšanas. Daudzi likumi tika un joprojām tiek apieti vai ir labi likumi it kā ar nelielām skādēm – likumu nevar izpildīt vai ja nepilda, nav risinājuma. Viens piemērs.

    Ir izšķērdēšanas novēršanas likums. Tajā kas tik nav sarakstīts, bet nav noteikta atbildība – tātad, tukša runa.Tā vairākos svarīgos likumos. Izmeklēšana sadalīta, sagrauta, saraustīta. Tiesā bez lielas naudas nav ko darīt – advokāts saka, kurš pazuda bez vēsts. Tad ko meklēt tiesās? Arī valsts un pašvaldību iestādes nekad, nekur neuzņemas atbildību – visu tautui dzen uz tiesu, tiesājies nu gadien ilgi, un ja tev nav naudas. Uz šo brīdi momenklatūra atrakstās uz 5-9 lapām, no jebkuras iestādēs vienādi, it kā gājuši vienā skolā, sēdējuši vienā solā un pusdienas ēduši kopā no viena bļodas.

  4. Levits: … “Tādēļ es ieteiktu izveidot vēl vienu institūciju – valsts padomi, kāda ir, piemēram, Francijā”. Ļoti cienu Egilu Levitu, bet vai viņš ir aizdomājies par astronomiski uzpūsto valsts amatos nodarbināto skaitu? Uz katru uzņēmēju un strādājošo pa diviem valsts uzraugiem, pa diviem pensionāriem u.t.t. Iedzīvotāju skaits samazinās, bet Levita kungs vēlas veidot vēl vienu institūciju. Laiks samazināt milzīgo ierēdņu, amatpersonu skaitu, kuri pamata darba laikā strādā vēl dažādos uzņēmumos, lasa lekcijas, sēž padomēs t.i. faktiski izkrāpj valsts naudu.

  5. Ja Džini koeficents augstāks par 30, tad jārunā par deRmokrātiju. Kad beidzot levitieši no skaistām runām un solījumiem pāries pie praktiskas to ieviešanas? Pietiek 26 gadus solīt, solīt, solīt…

  6. Valsts ir oligarhu/komunistu gūstā. Valdības klausa oligarhiem, nevis tautai vai ES padomdevējiem. Vai jabrīnas, ka pa Rīgu cirkulē tik daudz lielu luksus automašīnu kā gandrīz nekur citu civilizēta pasaulē? Kad tiks ieviesta reāla progresīvā ienākuma nodokļu sistēma? Kad tiks sodīti korumpanti, nevis bīdīti no viena ienesīga amata uz citu?

    • Diemžēl Latviju nozaga. Stāsts ir ļoti garš. Jā īsumā – to nozaga (1) okupācija 60 gadu laikā; (2) Latviju nozaga čekas stukači, kuri tika iefiltrēti LTF, partijās un kustībās + nomenklatūra – ar devīzi: par „latvisku Latviju”, ar šķelšanu – čemodan, vokzal, Moskva, ar DDD politiku. Tā visa ideoloģija bija īsti patiesa, tautiska, it kā vajadzīga un pareizā – bet politiski čekistiska, stulba un tuvredzīga – lai grauti Latvijas minoritāšu attiecības ar pamatnāciju. Un naivie nacionāli tika vadīti ar “tālvadības pulti – ar VDK aģentu starpniecību, kas ierāva šajā varas sagrābšanā nomenklatūru, partijas, kuras pārvaldīja informāciju, kuras zaga un zog, krāpjas uz nebēdu. Organizētā noziedzība veidojās jau tālāk stihiski, alkatība pieņēma nekontrolējamus apmērus un tā turpina strādāt. Tā jau ir hroniska sērga. Daudzi likumi sakārtoti organizētās noziedzības vajadzībām, tajā skaitā Kriminālprocesa likums un citi likumi. Izmeklēšana notiek uz “norādījumu sistēmas pamata”, Augstākā tiesa nepārbauda pierādījumus, kaut to vispār nav. Pierādījumu vērtējums tiesās ir atšķirīgs no izmeklētāja vērtēšanas un prokurora vērtēšanas. Daudzi likumi tika un joprojām tiek apieti vai ir labi likumi it kā ar nelielām skādēm – likumu nevar izpildīt vai ja nepilda, nav risinājuma. Viens piemērs.

      Ir izšķērdēšanas novēršanas likums. Tajā kas tik nav sarakstīts, bet nav noteikta atbildība – tātad, tukša runa. Tā vairākos svarīgos likumos. Izmeklēšana sadalīta, sagrauta, saraustīta. Tiesā bez lielas naudas nav ko darīt – advokāts saka, kurš pazuda bez vēsts. Tad ko meklēt tiesās? Arī valsts un pašvaldību iestādes nekad, nekur neuzņemas atbildību – visu tautu dzen uz tiesu, tiesājies nu gadiem ilgi, un ja tev nav naudas? Uz šo brīdi nomenklatūra atrakstās uz 5-9 lapām, no jebkuras iestāde gandrīz vienādi, it kā gājuši vienā skolā, sēdējuši vienā solā un pusdienas ēduši kopā, no viena bļodas. Policija izmeklēšanu vilcina gadiem ilgi, prokuratūra vispār neuzrauga izmeklēšanu (kā var vilcināt 7 gadus vienkāršas lietas, kur nekāda izmeklēšana nenotiek un kur ir prokurors, ja jau likums tam dod varu kontrolēt?). Tiesas arī vilcina iztiesāšanas dažādu iemeslu dēļ – likuma dēļ un „uz pieprasījumu”, lāpa slinkumu.

    • Diemžēl Latviju nozaga. Stāsts ir ļoti garš. Jā īsumā – to nozaga (1) okupācija 60 gadu laikā; (2) Latviju nozaga čekas stukači, kuri tika iefiltrēti LTF, partijās un kustībās + nomenklatūra – ar devīzi: par „latvisku Latviju”, ar šķelšanu – čemodan, vokzal, Moskva, ar DDD politiku. Tā visa ideoloģija bija īsti patiesa, tautiska, it kā vajadzīga un pareizā – bet politiski čekistiska, stulba un tuvredzīga – lai grauti Latvijas minoritāšu attiecības ar pamatnāciju. Un naivie nacionāli tika vadīti ar “tālvadības pulti – ar VDK aģentu starpniecību, kas ierāva šajā varas sagrābšanā nomenklatūru, partijas, kuras pārvaldīja informāciju, kuras zaga un zog, krāpjas uz nebēdu. Organizētā noziedzība veidojās jau tālāk stihiski, alkatība pieņēma nekontrolējamus apmērus un tā turpina strādāt. Tā jau ir hroniska sērga. Daudzi likumi sakārtoti organizētās noziedzības vajadzībām, tajā skaitā Kriminālprocesa likums un citi likumi. Izmeklēšana notiek uz “norādījumu sistēmas pamata”, Augstākā tiesa nepārbauda pierādījumus, kaut to vispār nav. Pierādījumu vērtējums tiesās ir atšķirīgs no izmeklētāja vērtēšanas un prokurora vērtēšanas. Daudzi likumi tika un joprojām tiek apieti vai ir labi likumi it kā ar nelielām skādēm – likumu nevar izpildīt vai ja nepilda, nav risinājuma. Viens piemērs.

      Ir izšķērdēšanas novēršanas likums. Tajā kas tik nav sarakstīts, bet nav noteikta atbildība – tātad, tukša runa. Tā vairākos svarīgos likumos. Izmeklēšana sadalīta, sagrauta, saraustīta. Tiesā bez lielas naudas nav ko darīt – advokāts saka, kurš pazuda bez vēsts. Tad ko meklēt tiesās? Arī valsts un pašvaldību iestādes nekad, nekur neuzņemas atbildību – visu tautu dzen uz tiesu, tiesājies nu gadiem ilgi, un ja tev nav naudas? Uz šo brīdi nomenklatūra atrakstās uz 5-9 lapām, no jebkuras iestāde gandrīz vienādi, it kā gājuši vienā skolā, sēdējuši vienā solā un pusdienas ēduši kopā, no viena bļodas. Policija izmeklēšanu vilcina gadiem ilgi, prokuratūra vispār neuzrauga izmeklēšanu (kā var vilcināt 7 gadus vienkāršas lietas, kur nekāda izmeklēšana nenotiek un kur ir prokurors, ja jau likums tam dod varu kontrolēt?). Tiesas arī vilcina iztiesāšanas dažādu iemeslu dēļ – likuma dēļ un „uz pieprasījumu”, lāpa slinkumu.

      • Imants, Egīl, ko darīt Atbildēt

        Paldies Egīlam Levitam par milzīgo ieguldījumu Latvijas valsts labā. 4.maija deklarācija (ne tikai deklarācija, bet viss darītais) izcila, bet Egīl, to nepilda, jo sevišķi, kas attiecas uz 8.punktu, kas arī teikts šajā komentārā, kā rīkojas nomenklatūra. Manuprāt, Godmani vajadzēja tiesāt par valsts resursu izšķērdēšanu, vismaz uz gadiem 10. Un visu stukaču saimi, kas riņkojās ap viņu un AP.

        Egīl, ko vēl varētu darīt Latvijas labā, lai kaut cik vērstu attīstību par labu valstij? Valsts, protams attīstās, pārveidojas, ir arī labas tendences, nav tā, ka nekā laba nav – ir daudz kā laba, bet mafijas sērga turpina izlaupīt valsti, ēd nost, smacē tautu un vara pret visu ir lojāla, atsaucoties uz “demokrātiju”. Virzība uz tiesiskumu ir pārāk gausa, desmitkārt lēnāka, kā vajag, KNABs nestrādā vai strādā ar 10 % jaudas, Ekonomikas policija, ONAB, nstrādā kā vajag, Finansu policija tāpat.

        Egīl, manuprāt, nekavējoties IZMEKLĒŠANAS INSTITŪCUJAS pilnībā, 100 % jāizņem no iestādes pakļautības, lai kaut cik glābtu izmeklēšanu lietās. Izmeklēšanas atkarība rada korupciju, bremzē un regulē izmeklēšanu pēc sava prāta. Piemērs: tā dēļ, ka Juta Strīķe jutās it kā neatkarīga pēc likuma un KNAB priekšnieks nevarētu komandēt viņu, bet KNAB (un citās iestādēs arī) vadītāji jaucās iekšā, dīdīja Jutu, prasīja atskaites, ko viņa dara katru minūti un radās strīds un Jutas apmelojumi, ka viņa nepakļaujas, neklausa, rīkojas uz savu roku utt., grib uzurpēt varu utt. …

  7. Paldies Egilam Levitam par uzrunāšanu! Atbildēt

    Paldies Egilam Levitam par uzrunāšanu! To vajadzētu darīt daudz biežāk. Levitam vajadzētu Latvijā uzstāties vairākas reizes mēnesī un regul’\ari izteikt savu viedokli par Saeimas likumiem un Ministru Kabineta noteikumiem. Kur ir šādas uzstāšanās, raksti?

  8. Nu, par to valsts padomi Francijā tagad diskutē, ka tā ir jālikvidē, jo tikai raksta nevajadzīgus, nesaistošus atzinumus un tērē valsts naudu. levits, protams, grib šādu padomi izveidot, sēdēt tur, savilkt drauģeļus un atkal saņemt valsts naudu par “ekspertu” slēdzieniem. Respektīvi, viņš iesaka izveidot vēl vienu liekēžu struktūru un kārtējo padomi, kas no interneat pārkopēs atzinumus un sēdēs uz kakla nodokļu maksātājiem.

  9. Latvija pirmkārt nav atjaunota, bet izveidota 4.maija 1918.gada “Stacionāra bandītu valsts”, “Viesbandītu valsts” un to abu hibrīdās formas, kur vara vairs nav “Tautas vara”. Aizvien vairāk tiek runāts ka pastāv “Mafijas valsts”. Patreiz un jau 25 gadus notiek “Hibrīd karš pret Latviešie! Godmanis jau 1992.gadā nobļāvās: Tautai ir jānolaiž asinis! Nolaida! Aplika tautu ar nodokļiem un vēl kādiem! Zemes, mājokļa, ienākuma nodok, PVN , kas skaitās “Kara laika nodokļi” ja valsts atrodās kara stāvoklī ar citu valsti! Tautai piederošie īpašumi tiek izlaupīti, izpārdoti. Latvenergo, Zemes, Ostas. Ceļi, Upes, Ezeri, Dzelsceļi un t.t., kas pieder Latvijas Tautai. Visas dividentes tautai tiek nolaupītas! 0,01% izrīkojās ar 99,9% (tauta) īpašumiem ,aizbildinoties ka tas ir valstij! Tā saimnieko Komunistiskās partijas biedri, kuri 1940.gadā nodeva Latvijas tautu un KPSS mantinieki vienkārši varu ir atstājuši sev, neprasot 800 000 tautas pilnvarotiem pārstāvjiem atļauju. Latvijā tika iznīcināts viss.
    Patreiz esam pie sasistās siles. Un atkal grib mūs apiet! katru dienu Latviju pamet 62 Latvijas pilsoņi! Kādas ir Pašvaldību vēlēšanas? Kauns un negods! Neviena partija nav uzstājusies Tautas priekšā ar saviem mērķiem, ko darīt! Es runāju par Mārupi. Es nepazīstu nevienu kandidātu no jebkuras partijas, kas viņš ir!? Tā nav pašvaldība, bet Patvaldība: 110 ierēdņi, kuri algās vien saņem 1,4 miljons EUR. Ir 20 Pašv. policisti! Kam viņi ir domāti? Partiju kliķes ir nāve Latvijas Tautai! Ir jāatgriežās pie 1940 gada Latvijas, kad tikām okupēti.Jo tad jau bija likumi, bankas, sava nauda, cilvēku tieksme ceļā uz gaišo nākotni! Patreizējās Saeimas, Valdības nav sevi attaisnojušas!

  10. Žēl,un tas var būt izšķiroši,ka Levita kungs prezidenta vēlēšanās Latvijā neuzvarēja.Neko skaidrāku un konstruktīvāku Latvijā vēl neviens cits nav pateicis.Žēl.

    • pats ar galvu kaut drusciņ domā? levitam tūlīt beigsies termiņš ES tiesā, tad nu šis grib izveidot valsts padomi, kura atkal sēdēt un saņemt valsts naudu.

  11. Kādā veidā var tos 80000 bezdarbniekiem radīt interesi par darbu ,ja 100 ,,gudrās ,,galvas atbalsta un pieļauj vēl 3 gadus pārdot stiprināto alu plastmasas pudelēs un stingri turas pie domas ka pašvaldībām un valdībai nav jānodarbojas ar uzņēmējdarbību,bet tikai jāsaņem ,,otkati,,.

  12. Tās nav Latvijas valsts tiesības. pie neatkarības atjaunošanas .tika izmantotas, 19gs. Krievijas impērijas , Baltijas guberņu okupācijas administratīvā zemes pārvaldes kārtība.
    Tas pats attiecas arī uz satversmi.

    • Latvijā tika pieņemts likums par zemes reformu laukos, ko arī veica pēc reformes principiem, bet pilsētās zemes reformu izpildīja jau PĒC DENACIONALIZĀCIJA PRINCIPIEM un pēc sociaļistikās nacionalizācijas principiem – atņema zemi un atad mājas, bet 4.maija gadījumā -apgrieztā formā – vispirms atdeva mājas vai privatizēja un tad atdeva zemi nevis pēc zemes reformas likuma – bet pēc denacionalizācijas principiem. Samīdīja kājām jau pieminēto Deklarācijas 8.pantu, CL 968.pantu, piesmēja zemes reformas likumā noteiktos reformas uzdevumus un mērķus – ievērot visu reformas dalībnieku tiesības, kā to izdarīja laukos.

Valsts apmaksāto studiju vietu sadale tradīciju varā (1)Darba tirgus prognozes valsts apmaksāto studiju vietu sadali ietekmē tikai daļēji
Draugiem Facebook Twitter Google+