Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
30. maijs, 2013
Drukāt

Egils Līcītis: Algas diena

Foto - LETAFoto - LETA

Vēlētāju “gaļa” priekšvēlēšanu kampaņā ir diezgan pamatīgi masēta, presēta un klapēta ar āmurīti, lai laimes lutekļu partijas algas dienā 1. jūnijā tiktu pie karbonādes, kamēr nelaimes putniem jāknābā rudzu putra bez aizdara un jāsamierinās ar balsu mazumiņu.

Ceptās cūkgaļas šķēles smaržīgo aromu jau ošņā “Saskaņas centra” kantorī, kur uzvaras garants ir visu Rīgas korķu viļķis neatvairāmais Ušakovs kompānijā ar apdāvināto pilsētsaimnieku Ameriku, nenovērtējamo līderi Baraņņiku, pirmšķirīgo zinātnieci Cimdiņu Ausmiņu un ar komandu, kura ir neuzpērkamāka par jaundzimušo.

Šim garnizonam jāturas aplenktā cietoksnī, lai nosargātu Rīgas spīķeros savestos konservus un maizes tīnes, no kurām dalīt vēlētājiem barankas, lai pilsētas laukumos kūpētu zupas virtuves un lai turpinātos nospolētie četri gadi, kuru laikā iedzīvotāji dabūja atēsties un laistīties no treknuma no pilsētas tēvu sagādātajiem labumiem.

Tomēr, ieskatījušies šo kungu kārtīs, zinām, cik ļoti vajag uzmanīties. Balsojums Rīgā ir politisks. Ne par ielu pārplūšanu, ne lai aizšķūrētu sniegu un lai tramvaja brīvbiļetes pensionāriem mestu pakaļ. Uz Ušakova–Amerika vietām pretendē citi amatu kandidāti, kuri apgalvo, ka viņu saimnieciskie plāni būs labāk izvedami dzīvē un ka pilsēta turpmāk sekmīgāk sadarbosies ar valdību un prasmīgāk patukšos Eiropas naudas maisus. Bet ne tik daudz mērīsim saimnieciskos ieguvumus.

Vēlēšanas ir izšķirošas, lai Latvijas galvaspilsētu darītu latvisku un eiropeisku, lai valsti turētu Rietumu orientācijas gultnē, nevis pavērstu pretējā – Austrumu virzienā. Arī iekšpolitiski jārēķina, ka, pazaudējot varu Rīgā, “Saskaņas centra” veselība vairs nebūs sevišķi stiprā un proKrievijas ietekme Latvijā mazināsies, nevis pieaugs.

Tas būtu kāds atelpas brīdis pret revanša spiedienu.

Šāds balsojums, kas Rīgā būtu taisni kā naglai uz galvas, ir sasniedzams mērķis. Jāpiedalās visiem Latvijas valstiskajiem spēkiem, lai Rīgu vadītu nacionāli noskaņoti, lojāli politiķi. Kas ir “Latvijas valstiskie spēki”? Tas esat jūs pats, lasītāj! Tās ir ne jau partijas, bet tā milzumlielā tautas daļa, kura pateica kategorisku nē krievu valodai kā otrajai valsts valodai un tādējādi novērsa mēģinājumu sagāzt valsts pamatus un satricināt Sa-tversmē noteiktās vērtības. Šie spēki Rīgā nobalsoja ar pārsvaru 62% pret 38% latviešu valodas labā. Līdz ar to teorētiski Ušakova everests pašvaldību vēlēšanās būtu uzrāpties ne vairāk kā par 40%, diemžēl latviskās partijas tikai finiša taisnē parāda apņēmību un vienotību, kas uz garantiju ļautu spriest, ka “SC” bloks nesalasīs vajadzīgo piekritēju skaitu, lai saglabātu noteikšanu domē. Tātad iznākums atkal ir nosvērtu latviešu vēlētāju rokās un galvās. Sestdien visiem ceļiem jāved uz Romu, lasi, uz balsošanas iecirkņiem. Balss nav jāizputina zili zaļi rozā saulesbrāļu pundurpartiju un “alternatīvo” labā. Nacionālā apvienība vai “Vienotība” – būsiet trāpījuši taisni naglai uz galvas!

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+