Latvijā
Politika

Egils Līcītis: Ar ko šahermaher afēras Vīnē atšķiras no šurimuri darījumu kārtošanas “Rīdzenē”?4


Egils Līcītis
Egils Līcītis
Foto: Dainis Bušmanis

Pēc Austrijā publicētā video par divu Brīvības partijas vadoņu herr Štrāhes un Gudenusa pusdienām Ivisas kūrortā ar slepeni noklausītām sarunām un izsapņotiem šahermaher naudas darījumiem, abiem kungiem gulēšana vairs ne baltos palagos, bet salmos. Jo cēlies skandāls ar “sprādzienveida efektu politiskajā laukā”, Štrāhe nekavējoties paziņojis par atkāpšanos no amatiem partijā un valdībā, kur bija kanclera vietnieks, Brīvības partija izslēgta no valdošās koalīcijas, tūkstošiem austriešu sapulcējušies spontānā protestā Vīnes laukumos.

Arī Rīgā sprāgst līdzīgas jaudīgas bumbas, atklātībā tiek nodotas krāšņiem izteicieniem pārbagātas šurimuri sarunas, taču iesaistītās personas it kā tikušas cauri sveikā, kurējais joprojām ietekmīgs reģionālās varas pārstāvis, kuri darbojas nacionāla līmeņa politikā.

Atcerēsimies, ka Šlesera viesnīcas numuru bij apmeklējuši, apziestas sviestmaizītes ēduši, kliņģerus notiesājuši Lemberga, Urbanoviča, Amerika, Dūk­lava un citi ievērojami kungi. Arī te bija palikušas pēdas audioieraksta veidā, un lasītāji salēcās, kā elektriskās strāvas ķerti, kad kungu “literārās pēcpusdienas”, izvilkumus no “Šlesera dienasgrāmatām” rakstītā veidā publiskoja žurnālā “Ir”.

Tagad cilvēki neizpratnē jautā – ar ko šahermaher afēras Vīnē atšķiras no šurimuri darījumu kārtošanas “Rīdzenē”?

Abās sarunās no visām šķirbām lien ārā valsts iztirgošana partijiskās interesēs, oligarhu centieni pārņemt varu un demokrātisko sistēmu, mantrausība un citi neglītumi. Kāpēc Austrijā kā civilizētā valstī politiskā atbildība tiek uztverta par nopietnu lietu un atkāpšanās ir momentāna, kamēr Latvijā tā “ieilgusi” un iesaistītās personas nav spiestas, glābiņu meklējot, emigrēt uz tropiskām salām?

Lasītāji jānomierina: lai cik negribīgi oligarhu lietu nevēlējās kārt pie lielā zvana daži kolēģi politiķi, lai cik švakas brilles bij uz prokuroru acīm, vēlētāji nebija kļuvuši tik bezrūpīgi, lai izlaistu no acīm šāda mēroga notikumus. Vēlēšanās bija emocionāli iedarbīgs vērtējums, tika pielietoti sanācijas procesi, sods, lai arī novēloti, bija jāsaņem.

Nesekojot nekādām sankcijām pret “Rīdzenes sarunās” iesaistīto Aivaru Lembergu, vēlēšanas paspēlējusī ZZS apvienība ir izlikta ārpus valdības koalīcijas durvīm.

Saudzīga, iecietīga attieksme pret pagaldes vienošanās sarunām un nereaģēšana uz negodīgu politikas taisīšanu maksāja amatvietas fiziskām personām – premjeram Kučinskim un ZZS frakcijas līderim Brigmanim. Pēdējiem uzticamiem piekritējiem var nākties ardievoties no vairāk nekā 1000 gadus vecas juridiskās personas, Latvijas Zemnieku savienības partijas, kurai pāri pāraugs rāzīte un kuras prestižs ir smagi iedragāts.

Ar neievēlēšanu sodīti visi tie “objektīvās” Sudrabas komisijas locekļi, kuru uzdevums bij piesegt dienas gaismā izvilktos tekstus, paslaucīt zem paklāja kā “vecu zupu”, atklāt un nostrostēt ierakstu nodevējus žurnālistiem.

Garās sēdēs pseido “izmeklētāji” tērēja laiku un šķērdēja uzticību sabiedrības acīs, cenšoties skaidrot, vai “Rīdzenes” sarunas ir autentiskas vai literārs avots, ko sarakstījis Andrejs Upīts.

Tiecās aizlāpīt notikušo, ka trauksme veltīgi sacelta, un pieskatīt, neviens lai nenomelno Lemberga, Šlesera labo slavu. Tamdēļ mazais blēņdaris Šics, agrārietis Mežulis un pati Sudraba caurkrita vēlēšanu sietam un vairs neiekļuva Saeimā. No pelnītā štopera izvairījās vien saskaņietis Pimenovs. Jāatzīmē, slāvu tautības balsotājiem labpatīk būt nezinīšiem un balsot par personām, kurām sen laiks nokļūt Temīdas valgos.

Saistītie raksti

Galvenais, ka par deputātu kļūst savējais, lai tiek ievēlēts kauls no ieceļotāju kaula. Par laimi, krievu elektorāta attieksme šķietami mainās, un daudziem vairs nav pieņemama brutālā, bezkaunīgā patvaļa rīdzinieku nodokļu maksātāju līdzekļu nesātīgā izzagšanā.

Līdz ar to var secināt, ka tiklab austriešu, kā latviešu vēlētāja neiecietība pret koruptīviem darījumiem un netīru politiku ir vienāda, kamēr mūsu partneriem cittautiešiem vēl maķenīt jāizaug politiskās kultūras izpratnē. Un jālikvidē starpība politiķu attieksmē – raugi, Vīnes parlamentā neviens nedibina komisiju, lai pētītu, kurš bija virvju vijējs, cilpu licējs un kameru uzstādītājs, lai nofilmētu ietekmīgo vīru sarunāšanos. Austrijā negodā kritušiem jātin makšķeres un – tūliņ prom no politikas!

LA.lv