Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
1. oktobris, 2013
Drukāt

Egils Līcītis: Brīvpusdienas līdz mūža galam

parkaa2

Teorētiski jaunā paaudze radīta tam, lai dzīvē lauztu ceļu, saviem spēkiem izsistos uz augšu. Praktiskie secinājumi nerunā par labu teorijai. Kādas zaļknābju atzīšanās ik dienu var lasīt avīzē? Beidzu vidusskolu, nekur neiestājos, mētājos bez darba, īsti nezinu, ko gribu. Tā viš’ ir, ka dzīvē neko nepienes uz apakštases, drīzāk uzsit punus.

Cita gaušanās – mūsu miestā nav kur atpūsties, neviens neko neorganizē. Ej un organizē pats, – man gribas attraukt –, ja nav ko darīt, palasi grāmatu. Eiroparlamentārietis Kārlis Šadurskis tālos Latgales lielceļos autobusa pieturā aprunājies ar vietējiem čaļiem. Jā, apkārtnē bezdarbs, bet uz ko puišiem nestos prāts, ko viņi vēlētos, kādus mērķus spraustu – saprātīgas atbildes Kārlis nav dzirdējis.

Par jauniešu bezgala grūto dzīvi, par smago psiholoģisko stāvokli, kādu rada mācības, darba terapija un apstāklis, ka no ielas paņemtam absolventam nekur nav ar mieru maksāt 500 latus, ieinteresējusies Eiropa un tagad appuišojamos “objektus” vedīs striķos uz darbu. Atlicināti sešu miljardu eiro līdzekļi, no kuriem Latvijai iešķiņķoti 60 miljoni, un par šo naudu vedināšot pārtraukt loderēt, ar karotīti mutē ielikšot zināšanas, došot iespēju praktizēties un meklēšot censoņiem darbavietas.

Nē, no Briseles skanošo vajag ņemt un, ja var, tad grābt ar šķipelēm. Būtu briesmu lieta, ja no mūsu valdības, kuru jau tā apstrādā uz pilnu klapi un no visām pusēm, ka vajag naudu trūcīgajiem, minimālo algu saņēmējiem, pensionāriem, māmiņām, bērniem, vēl papildus izspiestu ņemt apgādībā zaļokšņus, kam spēks kaulos, bet caurvējš galvā, un jādzīvo bez darba. Zināms, kas tur pie vainas. Mūsu skolas ir sliktas, augstskolas nekonkurētspējīgas, darba devēji sīkstuļi, valdība nepietiekami līdzjūtīga un vecāki ļaudis neparko negrib iedziļināties jauniešu pro
blēmās. Zina tikai sūdzēties par beibēm ar lakotiem nadziņiem un zēniem uz goda.

Raugi, ģenerālprokurors izgudrēm runāja un apvainoja študierētus prokurora amatkandidātus, ka tie nezinot atbildes uz elementāriem jautājumiem, nepazīstot, kas tie tādi jaunlatvieši. Kas tādam nīgram vecim daļas, ko mūsdienās zina vai nezina interneta intelektuāļu komūna!

Aizsardzības ministrs pavisam prātiņu izkūkojis – vienā gabalā stāsta, ka jaunieši nederot karadienestam, nejaudā pievilkties pie stieņa, jau padsmit gados ar iedragātu veselību un fiziskām kaitēm nomākti. Cik bumbu un slidu viņš uzdāvinājis bērniem? Pabriks nesaprot, ka jaunībai jāiztrakojas citādā veidā, ka puisietim pietiek, ja viņš dūšīgs ēdājs un iešvilpt pirmais, ministrs pat necenšas izprast padsmitgadnieku smalko emocionālo pasauli!

Jauniešiem obligāti jārod pretimnākšanu, jāturpina apieties kā ar bērniem līdz 30 vai 35 gadu vecumam, jāpapaijā, lai viņi neierautos sevī kā atšūti, nekam nederīgi skolu sistēmas izmeši. Tuntuļu jurīši 12 gadus deldējuši bikses skolā, varbūt pat konservatorijā mēģinājuši izglītoties! Būtu barbarisms viņus atsēdināt dzīves grūtībās un netīstīt vatē. Es tikai domāju – ja tik jaunās dienās sāks appuišošanu, kādi čīkstalas šie fukši būs vecuma galā!

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+