Feļetonists Egils Līcītis
Feļetonists Egils Līcītis
Foto – Dainis Bušmanis

Egils Līcītis: Ekspertam pirkstu mutē nebāz 9

Pašlaik, informācijas plūsmas devītā viļņa apstākļos, pasaules norises kļuvušas ļoti sarežģītas un grūti caurredzamas atšķirībā no agrākajām – kodolīgajām un izprotamajām. Kādam miglu jāklīdina, izļurkājušos priekšstatus jānostiprina un neskaidrības jāiztulko. Šai reizē nerunāsim par īpaši asredzīgajiem, kuri nākotnes notikumus vēro kristāla bumbā, stāv ciešos sakaros ar paranormālo parādību apdzīvoto paralelitāti vai vienkārši tiešsaistē, dzirdot balsis, saņem ziņas no kosmosa.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Aprobežosimies ar parastam vidusmēra cilvēkam pieejamo galējo instanci, proti, kad televīzijā vai presē aicina ļaudis ekspertu kategorijā, un viņi arī uzņemas slodzi komentēt visnesakarīgākās domas tā, it ka mērķauditoriju būtu uzrunājusi pati Zilākalna Marta, un kuru teiktajam var uzticēties vairāk, neka mācītājkunga no kanceles sprediķotajam.

Šķiet, eksperts nav profesiju klasifikatorā uzņemts arods, taču netrūkst par popzvaigznēm slavenāku, pelnīti populāru viedokļu līderu, kuriem ekspertīzes došana ir specialitāte. Viņi lūdzas, lai sāktos bads, krīze, krahs, trakotu cilvēci kā mušas slaktējošs vīruss, kaut vai nezināmā kārtā uzsprāgtu sakņu bāze vai makaronu fabrika, un tas būtu īsti laikā, lai pieredzes bagāti cilvēki dalītos ar zināšanām, kā tas tā gadījies. Eksperti darbojas politikā un ekonomikā, makšķerēšanā un kāpostu skābēšanā. Ir īpašiem talantiem apdāvinātas personas, kuriem stāstāmo par veselības, izglītības vai nacionālajiem jautājumiem nekad nevajadzēs vilkt laukā, kā ar plaķenēm, un ir eksperti seksa un sirdslietās. Tie tad laikam saucami par sekspertiem. Un nesen uz sabiedrisko televīziju uzaicināja ievērojamo Iļju Girsu kā “ekspertu par provokācijām”. Atsevišķi minami tīrradņi, kuri strādā sevišķi plašā profilā, jo nav tēmas, par kuru viņi neziņā paraustītu plecus, un nav sarunu vielas, par kuru tie nezinātu, ko bilst. Klausītājam jābūt pateicīgam pat par ēdamkaroti informācijas, ar ko viņi tiek apbalvoti no šiem lielmeistariem, uz divām kājām staigājošām enciklopēdijām.

CITI ŠOBRĪD LASA

Atgādināsim, kur un kad visspīdošāk atklājušās krīvu un vaidelošu mākslas mantinieku fenomenālās spējas. Nu, piemēram, par nekustamā īpašuma burbuļa plīšanu reti kurais brīdināja, bet par analītiķiem dēvētie banku cilvēki sacīja – rati iet kā smērēts, nu tik uz priekšu! Toties par lata kursa nenovēršamu krišanos savulaik zināja ikviens, kas dzīvē kaut reizi gājis garām krājkasei.

Jāsaprot, ka ne vienmēr ekspertu statusā ir kurais katrs augsti mācīts politologs, kas miedzis ar aci, ka amata prasmi ieguvis, piedaloties kopīgās dzīrēs ar Konfūciju un lasot Fukujamu, vai finansists, kurš licis saprast, ka mēdz ieturēties pusdienās ar madame Lagārdu, vai cilvēks, par kuru zināms, ka viņam ir trešā acs. Eksperts var elementāri pieklauvēt jūsu namdurvīm. Piemēram, būvmeistars, kurš izsaukts otra amatnieka (ar zelta rokām un aizpampušām acīm) vietā, neskaitīsies īsts lietpratējs, ja iepriekšējā paveikto nenoliks un nenokritizēs pēdējiem vārdiem. Jūs taču nemaz nezinājāt, ka pazudušais meistars visu darinājis nevis ar ķelli un špakteli, bet ar nefrīta zizli.

Ekspertiem patīk goda parādīšana. Kā nu ne, ja piedalās sabiedrības vidējās temperatūras un noskaņojuma veidošanā. Viņi labprāt palielās – oho, piecdesmit neatbildēti zvani telefonā! Es taču esmu tik aizņemts, bet žurnālisti vienalga līmējas klāt un zīžas kā dēles, lai komentēju, kā beidzās Irānas un Irākas karš un kad Straujuma satīs makšķeres.

Tomēr pati pirmklasīgākā dotā informācija ne katru reizi ir visaptveroša, un viens otrs objektīvs sabiedrības apgaismotājs laika gaitā sakrāj pamatīgu lielgabarīta kļūdu kolekciju. Pieklājīgi cilvēki izjustu kaunu par pastāvīgiem misēkļiem un izgāztām hipotēzēm un nolīstu sienmalī vai vismaz uz laiku pārvāktos dibenplānā, bet tas arī pieder zeltamutēm pie talantiem – spēlēt eksperta lomu droši, nekaunīgi un nesodīti, atstājot iespaidu uz lētticīgajiem un paliekot tuvplānā.

Rūdīts amata pratējs mūsdienās uzodīs simtiem platformu, kur iespējams saslēgties ar cilvēci un suģestēt ar erudīciju. Ekspertus gaida, ielūdz un ielaiž kā Zaķusalas televīzijas studijās, tā ilustrētā intelektuālā “Žurnāls čiksām” un mēnešraksta “Omītes zālītes” lappusēs. Dažus speciāli aicina uzstāties ar sagudrojumiem, jo viņi vienmēr runās taisni to, ko vajadzēs pierādīt.

Reklāma
Reklāma

Mūsu valstī par ekspertu var kļūt katrs, kam vien ir vēlēšanās. Tie var būt gan oficiāli atzīti ilgspēlējošās plates, gan personas, kuras nenospiež nekādi sabiedriskie pienākumi un par kurām neviens nekad neko nav dzirdējis. Ja vietējais speciālists savos spriedumos jūtas nostājies uz visai ļodzīgiem dēļiem, ir noderīgs paņēmiens piesaukt talkā par autoritātēm anonīmus angļu zinātniekus, kuri talantus pārņēmuši no lielā fantasta Herberta Velsa, vai konkrētu poļu ārstu panu Pšikovski, kurš “šito būšanu no alfas līdz omegai izpētījis jau pagājušajā gadsimtā”.

Reizēm, ieraugot ekrānā labi pazīstamās sejas, vērīgāks skatītājs attopas – paga, pirms desmit gadiem šitā vecā šmare pavisam citādi un kājām gaisā stāstīja! Vai arī – jūs redzat runātīgu jaunekli, kurš pieteikts kā neatkarīgs un ka principā nepārdodas ne par kādu naudu, bet dažkārt savā jomā darbojas, pateicoties slāvu ieguldītiem kapitāliem. Nekādā gadījumā pirkstu mutē ekspertam nebāziet! Šis amats pastāv iekš tam, lai publiku pārliecinātu arī ar no pirksta izzīstiem argumentiem un kā neapstrīdamu faktu pasniegtu to, ko stāstījušas divas frizieres. Augstākā pilotāža ir zinātāja personības dubultošanās, kas vērojama, teiksim, pie literatūras ekspertiem. Dīvainā sakritībā nenormāli interesanti cilvēki, kuri varītēm gribētu, lai skolasbērnus iepazīstina ar krievu nenormatīvās leksikas un necenzēto vārdu dzeju, ir tie paši asie recenzenti, kam šausmās aizsvīst briļļu stikli, tekstā melns uz balta izlasot politnekorektumu “nēģeris”!

Izretis tauta pieprasa – pag, dodiet studijā ekspertus, kas nelej čugunu un neekspertē tādā līmenī, ka “futbols – tas ir tas, ko spēlē bez slidām”. Vajadzētu taču būt spilgtām iezīmēm, kas liecina – ar jums runā “tīrasiņu” eksperts, nevis pusizglītots, pa atslēgas caurumu skatījies, vakardienas avīzē lasāmo pārmalis aunapiere. Itin kā profesora tituls dotu nelielu uzticamības un garantijas pakāpi.

Mīļie lasītāji, vai no daža laba profesora savārstījuma acumirklī nav skaidrs, ka to sarakstījis jucis zinātnieks? Un vai nekad neesat piedzīvojuši, ka vienu profesoru dzird pierādām, ka otrs teicis absolūtās muļķības, kamēr otrs rāda ar pirkstu pie deniņiem un metas oponentu apstrādāt ar divkāršu spēku?

Jā, pasaule kļuvusi trakoti sarežģīta. Kā saka – pasaule vairs nav vienpolāra, nav par Eifeļa torni augstākas, neapgāžamas autoritātes. Kurām smadzenēm uzticēties, ka tām piemīt kaut kripata analīzes un kritiskās domāšanas spējas? Pirms uzstāties un komentēt, manuprāt, cilvēkam vajadzētu uzrādīt valsts komisijas, nozares vai augstskolas izdotu patentu ar reģistrācijas numuru, ka viņš pacelts sertificēta eksperta rangā. Galvenais, ka attiecīgais gudrinieks izturējis medicīnisko pārbaudi! Jādod tādu kā garantijas vēstuli, kaut nosmulētu, tomēr vēl laminētu darba apliecību, lai cilvēkiem regulāri nav jāsastopas ar šarlatāniem un blēžiem. Tās ir profesionālisma pazīmes, ka godavīrs ir ar lielu praksi un darba pieredzi, ar muti braucis 30 gadus bez avārijām. Varbūt kā papildu bonuss, ka izcēlies ar agrāk trāpīgiem paredzējumiem, piemēram, pilnīgi precīzi pareģojis pasaules galu vai ka citugad būs švaka bumbieru raža.

Ieteicams godīgiem un cienījamiem ekspertiem salasīties kopā federācijā vai asociācijā, kāda ir pat skursteņslauķu cunftei, lai nelaistu pie teikšanas viltvāržus, kas der tikai tautas smīdināšanai. Kā eksperts pateikšu – nav vēl pieredzēts, ka meli nosper no debesīm nonācis zibens. Cilvēkiem pašiem jācīnās pret nezināšanu un tumsonību.