Egils Līcītis: Ieteikumi jancīgai līgošanai 0
Augstā saulgriežu enerģētikas uzlādējumā un senču aicinājuma saukti, pulcējas Jāņutēvam un Jāņumātei uzticamie, ozollapām vainagotie tūkstoš latvju pulki, lai gavilētu galvenajos gadskārtu ieražu svētkos, ko tradicionāli pazīstam kā Zāļu vakaru un pēc devīzes “ar sešpaku būs par maz”.
Nepavisam ne kā Dziesmu svētkos, uz Jāņu nakts svinēšanu brīvbiļetes dabūjamas visās komforta zonās, un tāpat ziedošās pļavās būs līgodziesmām piedziedātas pilnas ausis. 23. jūnijā kā nekad citkārt izpaužas apliecinājums mūsu tautas garaspēkam, vitālajai mentalitātei un augstajam intelektam – ka neesam nekādi lumpeņi, kaut pret rītu vienam otram tautudēlam reizumis tā runāšana kā Ķīnas Komunistiskās partijas kongresā.
Sola vasaras karstumu, sausu laiku, līdz ar to sombrero kartona cepures, plašči un polietilēna plēves lietusmēteļi jāatstāj mājās. Preilenēm tas pats ieteikums līgojot, ko “Ave Sol” altiem un soprāniem zināja pamācīt maestro Kokars, – nevelciet taču zem balta ģērba rozā apakšbikses! Vīri svelmē toties pastiprināti cilās zaru krūzes ar mūsu dzeramo zeltu, un tad ir svarīgi līdz pat gaismas svīdumam noturēt labvēlīgu un uzvedīgu mikroklimatu pie ikkatra ugunskura, lai cik kurš iepļāvis un lai kādā cukā nonācis.
Tukšā dūšā neviens nepaliks, bet mazos ķobīšus šogad laikam labāk necelt un nepurināt – jūs taču nevarat izdzert kā elefants! Tāpēc jau alus ir pasaulē, lai uzlabotos noskaņojums, nevis tempšanas dēļ.
Ejot pretim Līgo tauru skaņām, asins balss jau šodien sauc pēc kaut kā nepasterizēta un nefiltrēta, diemžēl dzirdama arī odu sīkšana, jo, kā par skādi, augsta gaisa temperatūra asinssūcējus nenobeidz. Pastāv 100 veidu, kā nogalēt tautas ienaidniekus – nosist ar avīzi, appūst ar aerosolu, notriekt ar ultraskaņu, paķert uz mušpapīra, ievilināt moskītu lamatās, nodūmot ar pretodu svecēm, indēt ar repellentu, nosvēpēt gāzes kamerā un pēdīgi uzmest atombumbu tam mākulim – tomēr, vienalga, Jāņudienā līgotājs knosīsies sadzelts.
Lai neceltu jau tā augsto traumatisma “Jānīts sita Pēterīti” līmeni, tveicē nederētu darīt ko tik muļķīgu kā badmintona turnīrs, pliko velobrauciens apkārt pagastam un Naukšēnu disko, līdz krītam nost no kājām. Elpu atvelkot, kādu strēķīti nosnaužoties, labāk pasēdēt ar omi un noskatīties “Ezera sonāti”.
Šogad vispār nav ieteicams apmesties un lēkt pāri ugunskuram, bet dzīvoties pie strūklakas vai dīķa. Arī ēdamo jātaisa, kas tik ātri nebojājas. Trikantālera sieru, zuti želejā, pildītas olas, ķiplokdesu, žāvētu šķiņķi, spēcinošu soļanku – neaizmirstiet par mazsālītajiem!
Visbeidzot, papardulājos gultas jau saklātas, lielās meža skudras gaida gulētājus, ir ļoti ticami, ka līgošana būs ar erotisko apreibšanu. Mīļais draugs, kas gribat nodot jāņuguņus papardēs, ņemiet aiz blūzes kādu zelteni vai bufetnieci, viss viens, Līgu vai Gundegu, bet galvenais ir, gaismai svīstot, neattapties iecirknī, kur uz galda tik jauki pēc naktsvijolēm smaržo protokols “Ilzei vēl nebija 16”.
