Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
18. septembris, 2013
Drukāt

Egils Līcītis: Kur bija pačibējis Rinkevičs

rinkevics_3lpp2

Atgriezies no Āzijas turnejas un nokūleņojis no lidojošās grīdsegas, pānčalama* Edgars Rinkevičs smaržoja pēc svešzemju ceļojuma un šoreiz mazliet arī pēc duriāna**. Zelēdams betelriekstu un izdalīdams žurnālistiem atlikušās rūpijas, bābāsāhibs Rinkevičs paskaidroja Orienta vizītes mērķi: – Man bija slikta karma. Tā uzlabosies. Tagad manī ir vairāk āziskuma.


Birmā ciešākas sadarbības meklējumi maz pavirzījušies. Premjers Teins Seins ekonomisko partnerību vēlējies balstīt uz apstākli, vai Latvijai ir baltais zilonis. Kolīdz uzzinājis, ka farangam*** Rinkevičam nav tādas mantas pārdošanā, birmietis kā ar nazi apcirtis sarunas par rīsu, lēto džutas drānu un Zelta trīsstūrī izaudzētās produkcijas eksportu, un mūsu ārlietu ministram vēl laimējies, ka nav aizvests uz džungļiem strīpainajam tīģerim par barību. Nav baltā ziloņa – nav biznesa.

Izsprucis veselu ādu, Rinkevičs īsto māhabharātu un kamasūtru sācis Haidarabadā un Budurbudūrā. Mitinājies Birmā kā mūks, Indijā viņš sagaidīts ar lotosziedu vijām, izpeldināts bifeļmātes piena vannā, uzņemšana bijusi kā gī sviestā. Visur viņu vadījusi Lakšmī, veiksmes un labklājības dieviete. Džavarharlala Neru universitātē Deli sāhibam Rinkevičam pasniegta pērļu kaklarota kā goda doktoram, viņa ķermenis iegremdēts svētajos Gangas ūdeņos, un rektoru padomē atzīts, ka atbraucis lielāks bengāļu tautas draugs nekā Mirdza Ķempe.

– Indieši ir ļoti silti cilvēki, – sajūsmināts stāstīja ministrs, – kolēģi uzreiz uzrunāja jār****, baroja ar vistu Tikka Masala, es gulēju gultā ar baldahīnu, un mani apsargāji simts sipaji.

Pēc vircota ēdiena, palmu vīna un Krišnas tempļa apmeklējuma, kur spēcīgā koncentrācijā kūpina aromātisku koksni, ministrs valdības vārdā parakstījis dokumentu par miljons tonnu karija un čatnija piegādi mūsu zemei, ko no Indijas puses parafēja Kali Tūkstošroce un Gunešs, tas dievs ar snuķi un elefanta ausīm.

Tūkstošrocei Rinkevičs atdeva visas suvenīru lodīšspalvas, un vēl nepietika. Neskaitāmi indieši alkst iegūt nekustamo īpašumu un uzturēšanās atļaujas Dzintarzemē, un ministrs ieteica “Dombrovsky Plaza” ērtos mājokļus.

Indijā bijis tveicīgs. Drīz vien Rinkeviča vizītsvārki aizceļojuši uz koferi un viņš sapucējies čoli īskrekliņā, tropu dungriņos un salmenīcā. Kādā viesnīcā vienā numuriņā ar viņu apmeties faķīrs, kurš zinājis, ka pēc reinkarnācijas – dvēseļu pārceļošanas – nākamo dzīvi Rinkevičs dzīvošot kā dēmons, bet citviet kaimiņš bijis čūsku dīdītājs ar savu saimi. Bolivudā viņš šaudījies kā mangusts starp hindi kino aktrisēm, bet Andra Pradešas štatā iepazinies ar citrondzeltenā zīdā uzpostu daiļu mahāradžas princesi ar kastaņbrūnām matu pīnēm un rožsarkaniem krūšu galiņiem.

Žurnālisti beigās nesaprata, ko darījis pats Rinkevičs un ko viņa avatārs, līdz, 1001. nakts pasakai izsīkstot, apjautājās – kāpēc esat tērpies Lielā Pandas kostīmā?

– Mūsu ārpolitika izkāpj no šauriem Eiropas krastiem! – svinīgi paziņoja ārlietnieks un atteica – es taču neesmu bijis mājās pārģērbties!

 

* otrais cilvēks valdībā

** tropu augļu karalis

*** eiropietis

**** draugs

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+