Viedokļi
Feļetoni

Egils Līcītis: Ministri, kam izbeidzies derīguma termiņš 16

Foto-Edijs Pālens/LETA

Latvijas politiskajā dzīvē tuvojas pārskata un atskaišu periods, kad tauta rudenī dažiem partijniekiem pagarinās derīguma un lietošanas termiņu, bet dažu vietā pieņems darbā piemīlīgākas meičas un izskatīgākus puisiešus. Partijas vērtējumu jau saņēmušas. Tām uzticas necerēti daudz – pieci procenti socioloģiski aptaujāto respondentu.

Pirms vēlēšanām uzmanības centrā, novērošanā ar palielināmo glāzi neizbēgami nokļūs A kategorijas politiķi, Māra Kučinska valdības ministri. Par valsts atslēgu glabātājiem it kā nebūtu iegansta sastādīt apsūdzības rakstus. Tie ir tīri noberzti, politiski pieglausti un uzvedībā ieturēti latviešu cilvēki, kam vairs nav patikšana iet pretrunīgi vērtētos gājienos, vai tie sarīkoti 16. martā uz Brīvības pieminekli vai Vērmaņparkā geju un lesbiešu maršā. Par ministru strādīgumu un čaklumu liecina darbgaldi, uz kuriem nekā lieka, atskaitot dokumentu aktis, mīļākās māsīcas fotogrāfiju un atlocītus “Latvijas Avīzes”, “Financial Times” un “DDD” laikraksta numurus. Tas projicē kabineta saimnieka profesionalitāti, kompetenci un vēlmi būt lietas kursā par valsts ekonomisko dzīvi, sociālām lietām un ko nācija domā. Ministru prezidents, iejūdzies ilksīs, velk atspēries, palīgā ir gan vīra cilvēki, gan sabalansētā veidā arī džuses valdības rozā galā.

Dabīgi, vienmēr atradīsies ļaunvēļi, kuri apgalvos, ka vecie vadītāji tūlīt nogādājami Melnajā Alā vai citā norobežotā vietā, no kuras grūti izkļūt, ka akla vista valdību labāk vadītu un ka pašreizējie, defektīvie ministri ir pirmās šķiras ēzeļi, kas visu salaiduši dēlī. Diezin vai tas būs objektīvi svērts par ilggadējākajiem, pieredzējušākajiem kungiem kā Gerhards, Reirs, Augulis, kuri dažādas ievirzes partijās pārstāv mūsu politikas juras perioda parku un vēl ir spēkpilni, lai priekšlaicīgi nepensionētos. Sirmgalvji gluži vai pārvēršas dzīvespriecīgos jaunekļos, kad ver MK sēžu zāles durvis ar saucieniem – kungi, man atkal ir sliktas ziņas! Taisnība, ka atsevišķi partiju norīkoti kadri tika avansēti ar amatkrēsliem tādā sagatavotības pakāpē, ka vēl ilgi būtu nododami Arinas Rodionovnas labā kopšanā, taču arī zaļūksniem ministriem aukles sameklēja, un viens otrs jau izpelnījies vērā ņemamu popularitāti un uzslavas. Tomēr, godīgi sakot, nez vai no Kučinska kabineta kāds ministrs atstās paliekošas pēdas Latvijas vēstures grāmatā, atskaitot izglītības ministru Šadurski. Kolēģus nofočēs, bildītes iestiklos un pieliks garai priekšteču vērzelei ministrijas gaitenī pie sienas, bet Kārlim droši vien tālākā nākamībā uzstādīs goda plāksni pie IZM ieejas Vaļņu ielā. Jūs zināt, par kuru kultūrvēsturisku un patriotisku sasniegumu.

Amatpersonas ar augstu reputāciju un izturētu morāli varētu daudz neuztraukties par melnā tonētām ziņām, kas nupat priekšvēlēšanu kampaņā lien laukā no visām šķirbām un tuvāk rudenim darvošana vēl tik pieņemsies spēkā, tomēr no svara ir arī tautas domas. Un no objektīvā redzesleņķa ministru sastāvā rotācija ir nepieciešama. Politiskajiem spēkiem savlaicīgi vajadzētu virzīt perspektīvo politiķu kandidatūras, kam vērts dot portfeļus. Kad par esošajiem ministriem ir jāšaubās, vai pārvaldāmajā nozarē – teiksim, satiksmē, tieslietās, ekonomikā – viņi jelkad gūs lielus panākumus, vietā jāmeklē aizrautīgākas, apņēmīgākas publikas simpātijas. Ja vēlētāji ievēros pašapmierinātību valdošajās partijās, ka neviens sakārnis nav peļams un atceļams, ja ministri visi kā viens vēsā mierā atgriezīsies augstajos krēslos, lai turpinātu no tās pašas vietas, kur iestrādes apturēja vēlēšanu process, uz pārmaiņām orientēti cilvēki kļūs stipri domīgi pie vēlēšanu urnām. Pārāk ilgs laiks atbildīgā postenī noved pie apātijas, apaugšanas ar nekam nederīgu mantu vai pie sapīšanās ar sliktiem draugiem. Šo apstākli uztvēris un apstiprina pat Valsts prezidents Vējonis.

LA.lv