Egils Līcītis: Nebūšu tas, kas visu salaida dēlī 0
Vai eņģelis jau iečukstējis jums austiņā burvju vārdiņu, par ko balsot vēlēšanās? Suverēnā vēlētāja galvenais uzdevums ir izsoļot no iecirkņa ar tīru sirdsapziņu – es jau nu nebūšu tas, kas visu salaida dēlī!
Par laimi, nav piepildījušās prognozes, ka cīņa par vietām Rīgas domē būšot zvērīga un saistīta ar dzīvības briesmām kandidātiem, un mums, parterā sēdošajiem skatītājiem, jāpierauj kājas, lai tās nesamērcētu kritušo antagonistu asinīs. Kaut kādi iesāļi šķidrumi noplūda, taču ne sarkanā krāsā, kandidāti uzvedās pazemīgi un pieklājīgi kā mājas gariņi, un ikviens teicās kļūt par nelokāmu vēlētāju gribas izpildītāju. Nu kādam varbūt uz varžacīm uzmina, neko vairāk. Oponenti patiesību noskaidroja draudzīgās sarunās. Tātad 1. jūnija vakarpusē balsojumā būs radīts produkts, un tā izraisītās sekas arī nebūs tik dramatiskas, lai vēlāk avīzes ziņotu – pēc domes vēlēšanās nodoto balsu saskaitīšanas vakar pulksten četros no rīta kāds aizlauzts jauns cilvēks no Vanšu tilta ielēcis Daugavā.
Tagad diskutē, kam turpmāk dot balsstiesības un ka jāpaaugstina prasības pret vēlētājiem. Var piekrist, ka demokrātijā pie pirmsvēlēšanu brīvā mikrofona pieklūp tik daudz krāmu tirgotāju, ka pilsonim nepieciešams plašs redzesloks un lielizmēra intelekts, jāstrādā par slepenpolicistu vai jāseko kā detektīvam, lai orientētos, kurš der par pilsētas galvu, bet kuram nevar uzticēt pat suņubūdas atslēgas.
Tā tas ir, ka resgaļiem ļauj dibināt partijas, un viņi, izlikdamies par solīdu organizāciju “Grauds un vārpa”, nāk kā Aglonas svētceļnieki un citādi tikumīgi jaunekļi, taču patiesībā viņu politiskā pārliecība ir viegli maināms ģērbs. Kas vakar bija komjaunietis, tas šodien reinkarnējies kā maoists, bet rītu jau šiverēsies citā dzīvības formā rojālistu pusē pret republikāņiem.
Lai vēlētājs netiktu šitiem melkuļiem nagos un iedzīts murdiņā, droši vien ir jāpieņem vēlēšanu tiesību cenzs, lai iecirknī balsotu tikai personas skaidrā, nevis švunkā, aizbildinādamies, ka uztaisījuši vīra dūšu. Iespējams, ka mazāk spokainus rezultātus iegūst, ja atļauj vēlēt tikai vīriešiem, jo agrākos laikos, kad balsoja džentlmeņi, nekad nedzirdēja sūdzību, ka administrācija ir slikta. Uzmanīgi jāapietas ar rež. Hermaņa priekšlikumu, lai pie urnām dodas tikai študierētie, jo, izņemot nabaga Šleseru, visi pie varas akreditētie un valsti vadījušie tomēr bijuši ar augstāko izglītību, daži pat ar divām izglītībām un sevišķi unikāli eksemplāri – romiešu tiesību doktori. Diemžēl pārējie ne tik augsti mācītie nav visai apmierināti ar iznākumu, kas cēlies no apgaroto intelektu valdīšanas, toties katru reizi sajūsminājušies par dāvāto iespēju atlaist Saeimu. Esmu pret to, ka atceļ mazus svētkus tautai vēlēšanās iedot pa zobiem vecai, iepelējušai vadībai.
Šosestdien mobilizēsimies pēc vecās sistēmas. Balsosim par latvisku Rīgu un par tramvajbiļeti nepārdosimies. Elektorāts izgudrēm sniegs politiķu nopelnu pareizu vērtējumu. Vai viņi būs pateicīgi? Nē, viņi vienmēr saņems divtik mazāk balsu, nekā tiem gribētos.
