Foto-LETA

Egils Līcītis: Neparedzētais notikums 10

Nesen Kultūras ministrija paģērēja pārsimt tūkstošu eiro no “neparedzēto gadījumu” pūra 4. maija Neatkarības deklarācijas gadadienas atzīmēšanai. Šķiet, pēdējā brīdī attapa, ka naudas pietiek svinēšanas pasākumu standartpakai, bet ir klāt apaļā, 25. valsts atjaunošanas jubileja, un tad gribētos ko tikpat krāšņu, ar salūta raķešu ugunīm, kā Magoņa k-ga piecdesmitgadē Rundālē.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Līdz šim brīdim no valdības ēkas nav izlauzušies jaunumi, kā eiro tūkstošus tērēs, kādos sarīkojumos drīkstētu līdzi piedalīties tauta, kur cilvēkiem pulcēties, lai kaisītu puķu vītnes kungu ceļā un kam padot ziedus. Avīzes plaši raksta par tuvo pasaules hokeja čempionātu un cik plāni latviešiem Prāgā varētu iet. Entuziasti sauc uz lielo talku Latvijas sakopšanai. Nils Ušakovs savējiem lustīgi vēstī, cik kolosāli svētki pie pieminekļa būs 9. maijā, kad kārtīgi vālēs pa bungām krievu ansamblis un Kusturicas čigānu orķestris. Tur ies vaļā ņiguņegu, bez maksas dos izpriecas un makaronus po flotski. Neatkarības deklarācijas gadskārtā būšot velobrauciens, un LTV iepīkstējusies, lai atsaucas vectētiņi, kas lielajā dienā bijuši klāt un vai sklerozītē atceras, kā toreiz urravojuši ovāciju.

Zinām, cik politiķi aizņemti. Krievu propagandas lielgabals apšauda Rīgu, kā vāci kādreiz ar Lielo Bertu bombardēja Parīzi. Viņiem jāturas ar kaķenēm pretim. Latvju dižvīriem jāvada eiroprezidentūra. Tas nozīmē, kā atlantiem nest uz saviem pleciem Rietumu pasaules smagumu, un kam citam nav vaļas. Valdības vīriem, Saeimā sēdošiem nācijas morālajiem līderiem jālauza deputātiskās galvas, cik čakli strādāt valsts un nācijas labā, lai tas kādā jaukā dienā arī atmaksātos ar ordeni, kas šogad piešķirti ministriem Krištopanam, Gerhardam, Vējonim.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tāpat zināms, ka ne katram dziļi sirdī iesakņojies 4. maijs un kādai Olsenas k-dzei nepatiks, kamdēļ tik bieži jāuzvelk sarkanbaltsarkanais karogs. Tomēr bija tāds laiks, kad vecā PSRS sašķīda gabalu gabalos, pie tā bija liels latviešu ieguldījums, un zināmā mērā tas ir uzvaras proklamēšanas datums, pēc kura atkal piederējām brīvajai pasaulei. Šādas atzīmējamas dienas noskaņā gribētos, lai politiskās personas spēcina ļaudis ar garīgu barību, piemin vērtības un ideālus, uz kuriem vērts tiekties, pastāsta par izvirzītiem mērķiem un risinājumiem. Bet! Kur un kad kāds partiju bonza dzirdēts par to runājam?

Maizītis tikko teica – Krievija mēģina sēt šaubas, ietekmēt kopējo noskaņojumu, ka Latvija ir neizdevusies valsts. Kur ir ar sirds asinīm un gara spēku “apgaismota” mūsu “valstsvīru” pārliecība par “mūžam Latviju” un nākotni vismaz svētku reizē? Iepriekšējā gadadienā toreiz valdošie, atskārtuši, ka Dainis Ivāns netaupīs asu runājamo un izteiksies, kā kāds piegrūdis karstu dzelzi šlipsainai publikai, bija dikten nodarbināti, lai neparko nepielaistu kvēlo tautfrontieti pie mikrofona. Raugi, bija nesaderība ar sapņoto par dzīvi atgūtā Latvijas valstī un klātienes situāciju “20 gadus pēc tam”. Un togad pusnobeigto lauvu Īvānu ķēra ēzeļu spērieni.

Šogad cerība liekama uz Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci, ka viņa atradīs vārdus, lai arī tiem, kas sitas kā pliki pa nātrām, paliek siltāk ap sirdi. Vismaz ziņo, ka uz svinīgo sēdi Nacionālajā teātrī aicinās ne tikai cilvēkus pensnejos un lakkurpēs, bet arī jauniešus, ugunsdzēsējus – glābējus un neatkarības kustības aktīvistus.