Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
9. aprīlis, 2013
Drukāt

Egils Līcītis: Par pensionāru, saniknotu kā vērsi

Foto - LETAFoto - LETA

Galvenais – nenervozējiet. Nevajag asināt apses koka mietus un arī no Bitnera balzama netaisiet degmaisījuma pudeles – labāk vajadzīgo dozu ieņemt uz krūts dūšas uzfrišināšanai. Šmeiseri lai paliek šķūņaugšā, termofori ar vārošu ūdeni zem deķa un niknais Kāravs mājās pie ķēdes.

 

Politiķi ir bailīgākie radījumi zemes virsū, un krietni pabiedētus viņus trīcošām biksēm var saņemt vēl siltus ar plikām rokām. Kolīdz tie valdības un Saeimas mājā 15. maija rītā izdzirdēs dimdam Latgales omīšu divīzijas soļus, Sēlijas sirmgalvju pulka maršu, brašāk par senlatviešu karavīriem Rozenštrauha revolucionārās dziesmas bungojošo Kurzemes reņģēdāju brigādi un pārējos bruņotos vecīšus, tā tūlīt sapratīs, cik antikonstitucionāli rīkojušies pret pensionāriem, mērdējuši minimālās pensijas sprostā un pie sausas dienišķās rupjmaizes – ak vai, būs par vēlu stutēt barikādes un steigā cept gardas desiņas! Partijnieki jau saprot, cik politiķa dzīvība ir lēta manta, ja vecļaudis vienā rāvienā salasa 90 tūkstošus balsu par taisnīgu pensiju indeksāciju un mājās sēdētāji sauc – kur vēl var parakstīties! Tie vis nav kažokzvēriņu aizstāvji vai lata glabātāji, kuri internetā mokās savākt knapus tūkstošus klikšķu atbalstam. Tie ir pikti un apņēmīgi ļaudis, kuri vairs necietīs kultivēto ziepjburbuļu laišanu vecīšiem un čīkstēšanu – nav liekas naudas, budžetā jālāpa caurumi, nevaram indeksēt… Mēs jums parādīsim makro pa degunu rādītājus, ar slotaskātu aizslaucīsim necienīgu izturēšanos pret tiem, kam pāri 60, un jūs pašus indeksēsim, ja vecumdienu mūža maizi kaut par pāris latiņiem nepacels! Lūk, ko zem valdības mājas logiem sauks pensionāru armija, kamēr tie tur iekšā no uztraukuma lēkās kā blusas!

Cik ilgi sabiedrības solīdākā, masveidīgākā daļa tiks nospiesta valdības “tālejošo” mērķu dibenplānā? Vecie zaldāti parādīs partiju balsu uzpircējiem, kurš vēlēšanu tirgū ir globālais spēlētājs un kura ziņā ir kaitīgam politiskam spēkam apcirpt popularitāti uz nullīti.

Pensionāri ir uzturējuši ekonomiku, apzinīgi maksājuši nodokļus, akurāti norēķinājušies par ikkatru piesūtītu kvīti, nav taisījuši troksni un palikuši ar zobiem vadzī, kad kabatās pieclatnieks ir rets viesis. Miermīlīgums nav šādu cilvēku stiprā puse. Viņi lieto krāšņus izteicienus, kas nav parlamentāriski, toties izklausās lieliski. Ultimāta valodā tas liksies ļoti skāņi – nestāstiet, ka nav naudas priekš pensionāriem, ja avīzēs ik dienu bauro, cik miljoni atkal izmesti pa ministrijas logu ārā! Visi, kas grasās vēl jelkad un kaut kur siltā vietā kandidēt, lai zina, ko nozīmē atrasties zem 500 000 pensionāru preses, un neiemēģina kā zirņus grabošas runas par naudiņas pačibēšanu, par pensiju normēšanu līdz kurai tur pastarai dienai un žēlošanos, cik slikti paēdis sociālais budžets. Pa rokai grābjami ir arī atskabargaini spieķi un zarainas kūjas, – svētā Klāra, svētais Lācars, NATO, vai kurš vēl palicis varasvīriem par aizgādni, lai tad stāv krāpnieku partijām klāt.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+