Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
27. augusts, 2013
Drukāt

Egils Līcītis: Pensionāru dzīve bez blata

Foto - LETAFoto - LETA

Nesen izpētīts, ka Latvijā personas varētu dzīvot pārticīgi un pat diezgan trekni, ja mēneša ienākums būtu ap 693 latiem – ērti pārrēķināt, ka tas ir apaļš tūkstotis eiro.

Tikām Latvijas vidējā pensionāra naudas maciņš ar iekritušām ribām ne tuvu nesniedzas līdz idilliskai sapņa robežai, tāpēc darbīgākie un strādīgākie vecļaudis ar dievpalīgu visu vasaru šķērdējuši, lai negatīvo bilanci uzlabotu. Viņi svīduši tomātu stādiem pārpildītā plēves mājā, biešu vagā un gurķu dobē, tagad raženi konservē, marinē un skābē, ka kombināts “Spilva” vai “KOK grupa” atpūšas. Politiķiem bijusi citādi plānota atpūtas programma. Neviens tviterī neziņo – āre, kādu milzu ķirbi izaudzēju (lielāks par frakcijas priekšsēdētāja pauri), vai kā stīvums iemeties kaulos, jo noraku kartupeļu lauku. Šie vaļsirdīgie ļautiņi priecājas, cik jauku koncertu apmeklējuši, kā suņudienās vaļojušies kūrortos un iedeguši pludmalēs, kā grilējuši cūkgaļas šķēles kopā ar partijas biedriem, kā bijuši Nēģu un citos dzīves svētkos.

Varētu cerēt, ka pēc garām brīvdienām moži, pacilāti un produktīvi deputāti atgriezīsies Saeimas guļvietās, lai turpinātu nenogurdināmo cīņu par pensiju indeksēšanu un cilvēka cienīgas dzīves nodrošināšanu vecīšiem. Bet te nu bija! Lai kā seniori vaktētu Latvijas Radio, ēterā neizskan ne vārda par pensionāriem.

Papaijā uzņēmējus, prēmē ierēdņu korpusu, arī pašiem ministriem derētu algas palielināšana, bet tāda jaunekļa Čalovska aizstāvībai sacēlušies vai visi valstī reģistrētie advokāti. Tikai pensionāriem nav aizbildņa, un pat saradušās Latvijas glābēju savienības atbalsta visas sabiedrības šķiras līdz pat asociāliem elementiem, bet par večukiem neliekas ne zinis.

Pa skandālkasti televizoru stāstītā dzīves proza ir visai šerminoša. Elektrība kļūšot dārgāka, miegazāles, piena produkti un citas luksusa preces celšoties cenā, valsts apmaksātā ārstēšana būšot turpmāk neapmaksāta, eiro visiem nepietikšot. Jātaupa latiņš pie latiņa, jo, kad iešmugulēs svešo jauno naudu, vai maz būs kāds kapa-ra gabals, lai reizi nedēļā kafijtantes konditorejā atļautos pasūtīt kūciņu. Ak vai, rūpēs par tautas veselību taču apliks ar nodokli un uzskrūvēs cenas sirmgalvju iemīļotiem saldumiem! Pat šņabis priekš ierīvēšanas sadārdzināsies! (Labi tiem, kam pagrabā un pieliekamajā zaptes un kaimiņam ir nags uz dzīšanu.)

Vai lai šādos apstākļos asinsspiediens stāv uz 120/80? Vai lai grumbainais vaigs nesaraucas par krunku vairāk? Kāda skleroze uzkritusi tām politiskajām partijā, kuras teicās pensionāru dēļ lēkt krāsnī, gādāt viņiem malku, gaļu un maizi, kompensēt arvien pieaugošos izdevumus dzīves dārdzības dēļ.

Raugi, Krišum un Zelmai žīgā locītavās, krakšķ skrimšļi, bet balzamgeli un kaulu pretsāpju ziedes maksā kā luksusprece kaviārs. Bet tagad jānospriež, vai celties un ar spieķi iet septembrī noliktajā pensionāru protesta mītiņā vai ciesties un turpināt dzīvi bez politiskā blata. Ak, ja nu mazmeitiņa Solvitiņa atcerētos par vecāmmātēm un vectēviem.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+